Veselības ministrija rosina atcelt obligātu prasību par sejas masku lietošanu ārstniecības iestādēs un sociālās aprūpes iestādēs. Slimnīcas, poliklīnikas un pansionāti bija Covid-19 masku pēdējie “bastioni”. Tajā pašā laikā izglītības iestādes saņēmušas jaunu brīdinājumu, ka koronavīruss nekur nav pazudis un jāsaglabā prasība aizdomu gadījumā skolēniem un skolotājiem veikt paštestus.
Covid-19 maskas bija mūsu ikdiena turpat trīs gadus, tiesa, pēdējā gadā to lietošana ikdienā vairs nebija obligāta. Tās atļāva nelietot arī izglītības iestādēs un kultūras pasākumos. Vienīgi ārstniecības iestādēs - slimnīcās, poliklīnikās un citviet - tās bija obligātas. Tās ikdienā bija jānēsā arī sociālās aprūpes centros.
Veselības ministrija uzskata, ka nu masku nēsāšanai obligātā kārtā ir pienācis gals. Ministrija pamatojas uz situācijas izvērtējumu Eiropā un Latvijā - Covid-19 izplatības risks samazinājies, kā arī citu Eiropas Savienības valstu prakse attiecībā uz sejas masku lietošanu ir atcelt obligātumu.
Lai atceltu prasību lietot maskas, bija nepieciešams valdības lēmums. Ministru kabinets otrdien atbalstīja Veselības ministrijas projektu, kas paredz, ka sejas maskas var nelietot ārstniecības iestādēs un sociālās aprūpes centros. Veselības ministrijā gan uzsver, ka ārstniecības iestādēm un sociālās aprūpes centriem tiek paredzētas tiesības noteikt nepieciešamību lietot sejas maskas gan darbiniekiem, gan pacientiem, gan apmeklētājiem, izvērtējot riskus atbilstoši reģionālajai epidemioloģiskajai situācijai. “Šādas situācijas varētu būt, piemēram, uzliesmojumu gadījumā konkrētajā iestādē,” skaidro ministrijas speciāliste Barbara Ālīte.
Pašlaik epidemioloģiskā situācija ar koronavīrusu Latvijā un pasaulē ir uzlabojusies, un pēdējā laikā vairs nav novērojami uzliesmojumi ar ļoti lielu Covid-19 inficēto skaitu, kā arī Covid-19 slimība norit vieglā formā un slimnīcās nonāk mazāks skaits pacientu ar pamatdiagnozi Covid-19. Infekcijas izplatība vairs nerada tik augstu risku veselības aprūpes sistēmai, kā tas bija agrāk, un tagad Covid-19 ir pielīdzināma citām cirkulējošām respiratorām infekcijām. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc attiecībā uz Covid-19 vairs nav tik stingru ierobežojumu, un tādēļ arī epidemioloģiskās drošības pasākumi ir jāpielīdzina citiem respiratoro infekciju ierobežojošiem pasākumiem, tajā skaitā regulējums sejas masku lietošanai.
Joprojām vēl būs spēkā kārtība, kā par valsts budžeta līdzekļiem dažādās iestādēs var testēt ar Covid-19 antigēna testiem darbiniekus ar augšējo elpceļu infekcijas pazīmēm un testēt klientus ar Covid-19 skrīninga testiem. Šīs normas būs spēkā vēl līdz 2023. gada 30. jūnijam. Interesanti, ka šo noteikumu saglabāšanu Veselības ministrija pamato nevis ar nepieciešamību testēties (vai daļēji ar to), bet gan ar faktu, ka valsts sociālās aprūpes centru rīcībā vēl ir palikuši gan Covid-19 antigēna testi darbiniekiem, gan Covid-19 skrīninga testi klientiem. Gadījumos, ja darbiniekam ir negatīvs Covid-19 tests, bet ir augšējo elpceļu infekcijas slimību pazīmes, darbinieks nedrīkst apmeklēt darbu klātienē, jo tas var izraisīt respiratoro vīrusu izplatību darbavietā.
Tajā pašā laikā izglītības iestādes ir saņēmušas atgādinājumu, ka Covid-19 pandēmija joprojām turpinās un joprojām tiek novēroti atsevišķi uzliesmojumi kolektīvos. Skolām ieteikts, kā ierasti, sekot skolēnu veselības stāvoklim, bērniem un skolu darbiniekiem pietiekamā daudzumā izdalīt skolās esošos Covid-19 paštestus, īpaši 9. klašu skolēniem valsts noteikto pārbaudījumu laikā ar ieteikumu veikt šos testus paškontrolei, ja parādās elpceļu infekcijas pazīmes. Covid-19 testi jāizdala pietiekamā daudzumā arī vasaras nometņu vajadzībām.
