Veselība

Visā pasaulē februāra pēdējā dienā atzīmē Reto slimību dienu. Latvijā ir reģistrēti 11 167 pacienti ar 1246 dažādām retām diagnozēm. Šogad Reto slimību alianse sagatavojusi video stāstu “Sapņi mūs vieno!”, kas ataino trīs reto slimību pacientu dzīves noskaņu, vienlaikus atgādinot, ka pašlaik Latvijā ir vismaz 100 000 šādu nezināmu un neizstāstītu stāstu, jo viena no reto slimību pacientu un visas Latvijas veselības aprūpes problēmām ir slimības atklāšana un diagnozes noteikšana.

Eiropas Savienības Atjaunošanas un noturības mehānisma ietvaros Latvijas veselības aprūpei paredzēti vairāk nekā 180 miljoni eiro. Naudu saņems vairākas ārstniecības iestādes Latvijā, taču – vai visas?

Vēl pirms pāris dienām Vakcinācijas projekta birojs vakcinācijas kabinetiem aizliedza veikt pašdarbību, potējot seniorus ārpus kopējās rindas. Taču šodien atkal tiek rekomendēts veidot gaidīšanas rindu gadījumiem, ja kāds no iepriekšējā pieraksta neierodas uz poti. Visnotaļ slavējama rekomendācija, taču kāpēc šī informācija ir gūstama tikai Twiterī?

Vakcinācijas projektu birojs vakar Twitter kontā ievietoja vakcinācijas kabinetu karti. Tajā atrodama informācija par 571 vietām (ārstniecības iestādēm un ģimenes ārstu praksēm) Latvijā, kurās iespējams veikt vakcināciju pret Covid-19.

Pavadīt augu dienu mājās, strādāt attālināti, pieskatīt bērnu skolas darbus, nepārtraukti būt gatavam dažādām izmaiņām un noteikumu grozīšanai – tas atņem pat vairāk spēku nekā ierastā dzīve un darbs līdz pandēmijai. Zinoši eksperti iesaka arī šajos apstākļos ievērot noteiktu dienas režīmu, katru dienu iziet svaigā gaisā, regulāri vingrot kaut vai turpat istabā un saprātīgi plānot mājassoli, tad pašsajūta būs labāka un varēs pievērsties arī tālākiem pasākumiem, lai justos moži un enerģiski. Viens no tādiem varētu būt koenzīma Q10 uzņemšana.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Latvijas Onkoloģijas centrs ir uzsākta ķīmijterapijas zāļu jaucējrobotu darbības testēšana, un pašreizējie testu rezultāti liecina, ka programmatūra un robotu iekārtas darbojas korekti.

Uzsākot senioru vakcināciju, Veselības ministrija aicina iedzīvotājus pieteikties vakcinācijai internetā www.manavakcina.lv, pa tālruni 8989 vai arī zvanīt savam ģimenes ārstam. Daļa no tiem, kam nav pieejams internets vai prasmes nav pietiekami labas, krīt panikā – telefons vairākas dienas nav sazvanāms, bet ģimenes ārstiem pašiem ir vairāk jautājumu nekā atbilžu.

Latvijā ir pieejamas trīs vakcīnas pret Covid-19 - “Pfizer-BioNTech” vakcīna “Comirnaty”, ražotāja “Moderna Biotech Spain, S.L.” vakcīna “Moderna” un “Astra Zeneca” vakcīna. Tā kā potējamais nevar izvēlēties un, visticamāk, arī nākotnē nevarēs izvēlēties, ar kādu vakcīnu potēties, tad ir jāpaļaujas uz likteni vai uz vakcīnu dalītājiem.

Pieaugot Covid-19 pacientu vecumam, pieaug arī nāves gadījumu īpatsvars, secinājis Slimību profilakses un kontroles centrs, apkopojot provizoriskos mirstības datus par 2020. gadu. Lai arī izskanējušas dažādas spekulācijas par mirstības pieauguma iemesliem pagājušajā gadā, kad visu pasauli pārņēma jaunais koronavīruss, epidemiologi uzskata, ka tomēr 2020. gadā novērotais nelielais mirstības pieaugums ir saistīts tieši ar Covid-19.

Prioritāri vakcinējamo Latvijas iedzīvotāju vidū ir “kritiskās amatpersonas valsts darbības nepārtrauktībai un drošībai” un daļa šo amatpersonu jau šonedēļ ir saņēmuši Covid-19 vakcīnu. Stradiņa slimnīcā vakcinēts arī Valsts prezidents Egils Levits un premjerministrs Krišjānis Kariņš. Taču pirmsskolas un vispārizglītojošo skolu pedagogiem sava rinda prioritāšu sarakstā gan vēl jāgaida, jo skolotāji, iespējams, varēs vakcinēties vien pavasara beigās.

Dienu pēc dienesta pārbaudes ziņojuma par Covid-19 vakcīnu iepirkumu, kurā Latvija pieteicās uz ievērojami mazāku viena konkrēta ražotāja “Pfizer-BioNTech” vakcīnu pievedumu, un veselības ministra lēmuma ierosināt disciplinārlietu pret divām amatpersonām, Latvija saņēmusi ziņu no Eiropas Komisijas. Ar savām vakcīnu devām piekritušas dalīties Eiropas Savienības dalībvalstis, bet pārdali organizē Zviedrija.

Epidemiologu aprēķinātais Covid-19 infekcijas reproduktivitātes koeficients, proti, tas, cik vīruss ir spējīgs vairoties un izplatīties, Latvijā ir pieaudzis. Turklāt slimnīcās arvien palielinās Covid-19 pacientu skaits, kuriem slimība ir smagā stāvoklī. Izvērtējot Latvijas lielāko slimnīcu darbību un prioritātes šim gadam, Veselības ministrija norāda, ka vissvarīgākais šāgada uzdevums universitāšu klīnikām būs gatavošanās Covid-19 trešajam vilnim.

Tūkstoš jaunu Covid-19 pacientu dienā, katram pacientam ir vairākas kontaktpersonas, kuras ir jāinformē un jāapzvana, lai izstāstītu, kādi drošības pasākumi jāievēro. Slimību profilakses un kontroles centrs ar saviem resursiem to vairs izdarīt nespēj, tāpēc valdība pieņēmusi lēmumu par aptuveni 400 000 eiro sameklēt kādu organizāciju un nopirkt šo pakalpojumu. Covid-19 inficēto skaits sāka palielināties ne jau vakar, kad Ministru kabinets izskatīja šo jautājumu, bet vairākus mēnešus iepriekš, tāpēc aktuāls ir jautājums, kāpēc šāds risinājums nāk tikai tagad?

Lai atbalstītu krūts vēža pacientes un veiktu krūšu rekonstrukciju, veselības budžetā papildus ir nepieciešami 47 488 eiro, liecina Nacionālā veselības dienesta aprēķini. Lai arī pēdējos gados valsts ir atsākusi apmaksāt pašu rekonstruējošo operāciju, krūšu atjaunošanai nepieciešamos implantus sievietēm jāpērk pašām. Šī summa būtu nepieciešama, lai segtu šo implantu izmaksas.

Labklājības ministrija izstrādājusi rīcības plānu Covid-19 izplatības ierobežošanai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās. Lai arī labklājības ministre Ramona Petraviča vairākas reizes pirmdien publiski uzsvēra, ka ministrija vaiga sviedros strādā jau kopš pagājušā gada pavasara, lai sociālās aprūpes centros ierobežotu Covid-19 izplatību, rīcības plāns tapis tikai tagad, tātad gadu pēc pandēmijas sākuma.

Rīgas 1. slimnīca janvāra beigās sāks uzņemt Covid-19 pacientus īpaši šim mērķim izveidotajā nodaļā. Tomēr slimnīcas vadība uzsver, ka ārstniecības iestāde turpinās sniegt ambulatoros un dienas stacionāra veselības aprūpes pakalpojumus citiem pacientiem.

Saslimstība ar Covid-19 stabilizējusies, tomēr epidemiologi to joprojām uzskata par augstu. Saslimstība nav mazinājusies bērnu vidū, neraugoties uz pagarināto brīvlaiku un attālinātām mācībām.

Rīgas Stradiņa universitāte un Latvijas Jauno ārstu asociācija aicina palielināt no valsts budžeta finansēto rezidentūras vietu skaitu. Īpaši šis jautājums aktualizējies Covid-19 pandēmijas laikā, kad jaunie ārsti un medicīnas studenti iesaistīti darbā ar Covid-19 pacientiem, tomēr daudzi no studentiem un rezidentiem mācās par saviem līdzekļiem, jo ar budžeta vietām rezidentūrā visiem nepietiek.

Zāļu valsts aģentūra saņēmusi un apkopojusi pirmos ziņojumus par Covid-19 blaknēm pēc pirmajām vakcinēšanās nedēļām. Lielākā daļa novēroto blakusparādību ir zināmas un paredzamas, tās ir norādītas vakcīnu lietošanas instrukcijā un zāļu aprakstā.

Saruna ar bioloģijas doktoru, ārstu biofiziķi, farmaceitu, uzņēmēju, bijušo veselības ministru Gunti Belēviču.

Vairāk nekā 12 000 Latvijas pilsoņu parakstījuši iniciatīvu, aicinot valstī atjaunot krūts rekonstrukcijas operāciju programmu krūts vēža pacientēm. Lai arī pēdējos gados valsts ir atsākusi apmaksāt pašu operāciju, krūšu atjaunošanai nepieciešamos implantus sievietēm jāpērk pašām.

Slimnīcās situācija ir stabilizējusies, un visus Covid-19 pacientus, kuriem nepieciešama aprūpe stacionārā, slimnīcas ir spējīgas uzņemt, norāda Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule. Taču nav izslēgts, ka Latvijā Covid-19 izplatība nevis mitēsies, bet kļūs straujāka Covid-19 jaunā paveida dēļ, kas pirmoreiz konstatēts Lielbritānijā, bet nupat atklāts arī viena pacienta analīžu paraugā Latvijā. Prognozes, izplatoties lipīgākajam Covid-19 paveidam, nav iepriecinošas – tad pacientu skaits slimnīcās februāra beigās pārsniegtu piecus tūkstošus.