Māte Terēze iecelta svēto kārtā

Deviņpadsmit gadu pēc nāves svēto kārtā tika iecelta Māte Terēze no Kalkutas – žēlsirdības misionāre un mūķene, kura desmitiem gadu palīdzēja nabadzīgiem cilvēkiem Indijā, dibināja Žēlsirdības misionāru kongregāciju un kuras vārds pasaulē kļuvis par sinonīmu žēlsirdībai, līdzcietībai un cilvēkmīlestībai.

Līdz 11. septembrim dažādās pasaules vietās notiek Mātei Terēzei, laicīgajā vārdā Anjezei Gondžai Bojadžiu, veltīti dievkalpojumi un citi pasākumi. Šonedēļ, 7. un 8. septembrī, būs apskatāma Mātes Terēzes istaba Sv. Gregora klosterī Romā, bet 11. septembrī pateicības Svētā mise notiks viņas dzimtajā pilsētā Skopjē.

Lai katoļu baznīca kādu atzītu par svēto, pēc cilvēka nāves ir jābūt notikušiem vismaz diviem apstiprinātiem brīnumiem, un šajā procesā ir vairākas pakāpes - pasludināšana par godināmo, beatifikācija jeb pasludināšana par svētīgo jeb svētlaimīgo un kanonizācija - iecelšana svēto kārtā. Piemēram, padomju varas vajāto, apcietināto, spaidu darbos izsūtīto un vēlāk emigrējušo bīskapu Boļeslavu Sloskānu Vatikāns ir pasludinājis par godājamo - cilvēku, kurš dzīvojis tikumīgu un atdarināšanas cienīgu dzīvi, ir paraugs kristiešiem.

Jau gadu pēc Mātes Terēzes nāves - 1998. gada septembrī - kāda 30 gadu veca sieviete esot izdziedināta no vēža, kad mūķenes viņai uz ķermeņa uzlikušas medaljonu, kas pieskāries Mātes Terēzes mirstīgajām atliekām. Šis brīnums 2003. gadā ļāva Māti Terēzi pasludināt par svētīgo jeb svētlaimīgo. Līdz tam Vatikāns bija savācis dokumentus, kas ietilpst vairāk nekā 80 sējumos, - gan biogrāfiju, gan apstiprinājumu, ka cilvēks dzīvojis Dievam tīkamu dzīvi un darījis labus darbus.

Interesanti, ka Itālijas avīze Il Messaggero pieļāva, ka Māti Terēzi varētu kanonizēt jau 2003. gadā, kas būtu viens no ātrākajiem procesiem Romas katoļu baznīcā. Togad viņa tika atzīta par brīnumdarītāju, bet ne svēto. Tiesa, katoļu baznīca jau neilgi pēc viņas nāves sāka pētīt Mātes Terēzes biogrāfiju, lai gan beatifikācija saskaņā ar baznīcas kanoniem var sākties ne agrāk kā piecus gadus pēc cilvēka nāves. Bet - tiek pieļauti izņēmumi.

Nākamais brīnums noticis 2008. gadā, kad kāds vīrietis, kurš lūdzies Mātes Terēzes aizbildniecību, dziedināts no smadzeņu vēža pēdējā stadijā. Pagājušā gada nogalē šis brīnums ticis apstiprināts, un tad arī izplatīta informācija par Mātes Terēzes kanonizāciju šogad - baznīcas Žēlsirdības gada 50. gadadienā. Ārzemju mediji, to vidū laikraksts Daily Mail, pirms vairākiem gadiem rakstīja, ka Mātes Terēzes vadītajai organizācijai tiek pārmests necaurspīdīgs līdzekļu izlietojums, ziedojumu pieņemšana no šaubīgas reputācijas labdariem, higiēnas, medikamentu un pārtikas trūkums palīdzības misijas namos. Taču viņa ir bijusi un joprojām ir pasaulē pazīstamākā mūķene, kura spējusi pievērst pasaules uzmanību nabadzīgo cilvēku problēmām un daļai no viņiem - palīdzēt.

***

MĀTE TERĒZE

• Īstajā vārdā Anjeze Gondža Bojadžiu.

• Dzimusi albāņu ģimenē 1910. gada 26. augustā Skopjē Maķedonijā.

• 12 gadu vecumā nolēmusi savu dzīvi veltīt Dievam.

• 18 gadu vecumā iestājās Loreto Dievmātes māsu kongregācijā Īrijā un tika nosūtīta darbā uz Indiju.

• 1950. gadā nodibināja Žēlsirdības misionāru kongregāciju.

• Atvēra 517 palīdzības misiju nabadzīgajiem un slimajiem vairāk nekā 100 pasaules valstīs.

• Mirusi 1997. gada 5. septembrī.

• 1979. gadā piešķirta Nobela Miera prēmija, dzīves laikā saņēmusi vairākus dažādu valstu augstus apbalvojumus.

• Mātes Terēzes tuvākmīlestības ordeņa Žēlsirdības misijas māja Rīgā tika atvērta 1994. gadā.