VAKARA ZIŅAS. Mūķene un ietekmīga misionāre. Māte Terēze

2002. gada 20. decembrī Romas katoļu pāvests Jānis Pāvils II formāli atzina Mātei Terēzei piedēvētu brīnumu, paātrinot mūķenes iecelšanu svēto kārtā. 2016. gada 4. septembrī viņa tika kanonizēta par svēto. Māte Terēze, laicīgajā dzīvē Agnese Gondža Bohadžiu, ir viena no 20. gadsimta ievērojamākajām personībām.

*Agnese piedzima 1910. gada 26. augustā Skopjē, mūsdienu Ziemeļmaķedonijas teritorijā, ļoti reliģiozā ģimenē.

*Tēvs (ar armēņu saknēm) nomira, kad meitene bija pavisam bērns, un Agneses reliģisko audzināšanu uzņēmās Vissvētās Sirds jezuītu draudze. 1928. gada septembrī 18 gadu vecumā viņa iestājās Vissvētākās Jaunavas Marijas institūtā Īrijā un pieņēma māsas Marijas Terēzes vārdu. Viņa atstāja ģimeni uz visiem laikiem.

*1929. gada decembrī māsa Marija Terēze devās savā pirmajā braucienā uz Indiju, Kalkutu. 1931. gadā māsa Terēze Marija tika nosūtīta uz Loreto māsu Kalkutas māju, lai tur mācītu Sv. Marijas meiteņu skolā. Kopš 1937. gada viņa tika saukta par Māti Terēzi.

*1946. gadā Māte Terēze sadzirdēja Jēzus aicinājumu izveidot reliģisku kopienu, kurā misionāres savu dzīvi veltītu kalpošanai visnabadzīgākajiem cilvēkiem. Kalkutā uz ielām mira tūkstošiem cilvēku - badā, bez medicīniskas aprūpes, bez jumta virs galvas. Lai viņiem palīdzētu, Mātei Terēzei nāktos atstāt klosteri un dzīvot kā neatkarīgai mūķenei viņu vidū. Māte Terēze lūdzās divus gadus, viņai vajadzēja pierādīt, ka šī vēsts tiešām nākusi no Dieva. Un panāca savu, ietērpās balti zilajā kokvilnas sari un sāka šo kalpošanu. 1950. gadā jaunā Žēlsirdības misionāru kongregācija tika oficiāli nodibināta Kalkutas arhidiecēzē.

*Pirmajā darba gadā Mātei Terēzei un mūķenēm, kuras viņai piebiedrojās, nebija ienākumu. Vēlāk viņa savā dienasgrāmatā atzinās, ka piedzīvojusi lielas šaubas, vientulību un kārdinājumu atgriezties ērtajā klostera dzīvē.

*1951. gadā Māte Terēze pieņēma Indijas pilsonību.

*Viņas žēlsirdības darbs iedvesmoja citus - arī lajus.

*Apmeklējusi radiācijas upurus Černobiļā, 1988. gadā devās uz zemestrīces skarto Armēniju, palīdzēja badacietējiem Etiopijā.

*Māte Terēze saņēmusi Indijas Padmašri balvu un Nobela Miera prēmiju, kā arī citus apbalvojumus un balvas, kopumā vairāk nekā 700.

*Ir daudz nostāstu par to, ka Mātei Terēzei piemitušas pravietiskas spējas.

*Viņa tikusi kritizēta par to, ka ciešanas un slimības uzskatīja par svētību, ka virsmērķis bijis katoļticības ieviešana, nevis labdarība, ka viņa ļāvusi «katram nomirt saskaņā ar viņa ticību». Šāds sinkrētisms (dažādu reliģisko vai filozofisko uzskatu savienošana vai sajaukšana tādējādi, ka pretrunas paliek apslēptas) ir pretrunā Svētajiem Rakstiem un Romas katoļu baznīcas oficiālajai mācībai.

*1997. gada 5. septembrī Māte Terēze aizgāja mūžībā. Viņas bērēm tika piešķirts valsts ceremonijas statuss. Bēru gājienā piedalījās ap 20 000 cilvēku, bet miljons cilvēku viņu pavadīja stāvam 10 kilometru garajā ceļā līdz apbedījuma vietai.