Zviedrijas "Swedbank" piemērots 360 miljonu eiro sods

© PM/SCANPIX BALTICS/SCANPIX/LETA

Banku uzraugi Zviedrijā un Igaunijā šodien publicējuši pārbaužu rezultātus par Swedbank darbu pie naudas atmazgāšanas novēršanas. Uzraugu secinājumi par vēsturiskiem trūkumiem iekšējās kontroles sistēmās un pārvaldībā saskan ar pašas bankas iepriekš secināto, un Swedbank apmaksās Zviedrijas regulatora piemēroto soda naudu 360 miljonu eiro* apmērā. Savukārt, Swedbank darbu Latvijā šie atzinumi neietekmē, jo Latvijas banku uzraugs FKTK šādu pārbaudi veica jau 2016. gadā.

Regulatori Zviedrijā un Igaunijā pieprasījuši bankai turpināt uzlabot naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas risku novērtējuma, noteikšanas un analīzes spējas, kā arī pilnveidot organizatorisko struktūru un palielināt pieejamos resursus. Abās valstīs Swedbank regulatoru prasības īstenos noteiktajos termiņos, savukārt Swedbank Grupa kopumā īsteno 152 punktu programmu, lai kļūtu par reģiona līderi cīņā ar finanšu noziegumiem.

Swedbank jau iepriekš atzinusi, ka līdz 2016. gadam tai bijušas nepilnības iekšējās kontroles sistēmās, kas ļāvušas negodīgiem klientiem izmantot bankas sistēmas nelikumīgām darbībām. Latvijas banku uzraugs - Finanšu un kapitāla tirgus komisija - līdzīgu pārbaudi Swedbank Latvijā veica jau 2016. gadā, kā rezultātā banka samaksāja 1,4 miljonu eiro administratīvo sodu un īstenoja plašus uzlabojumus darbā pret finanšu noziegumiem.

Zviedrijas un Igaunijas banku uzraugu lēmumiem nav ietekmes uz Swedbank darbu un tās klientiem Latvijā. Bankas darbība ir stabila un turpinās ierastā režīmā. Tostarp, reaģējot uz ārkārtas situāciju valstī, kas rada finansiālus sarežģījumus daudziem uzņēmumiem un mājsaimniecībām, Swedbank nodrošina kredītbrīvdienas visiem klientiem, kuriem radusies tāda vajadzība, kā arī kopīgi ar valsts iestādēm un citām bankām strādā pie papildu atbalsta pasākumiem grūtībās nonākušajiem.

Swedbank Grupas vadība ir apliecinājusi, ka Swedbank nemainīgi turpinās darbu un attīstību savos četros darbības pamattirgos - Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Zviedrijā.

Pasaulē

Pēc aviokatastrofas Viļņā publiski tiek izvirzītas iespējamās notikuma versijas . Pēc Lietuvas policijas datiem, lidmašīnai ārēji bojājumi nav redzami, tāpat kā nav informācijas par ugunsgrēku vai sprādzienu lidmašīnas iekšienē . Aviācijas eksperts gan atzīmē, ka ārējie spēki katastrofas izraisīšanai nav nepieciešami – pietiek ar darbības traucējumiem lidmašīnas iekšienē vai apzinātu elektromagnētisko viļņu novirzi, lai mulsinātu pilotus, vēsta Lietuvas TV3.