Zviedrijai var rasties nopietnas problēmas ar tik ļoti nepieciešamā Turcijas atbalsta saņemšanu, lai pievienotos NATO. Šodien Zviedrijas Augstākā tiesa aizliedza Turcijai izdot žurnālistu Bilentu Kenešu, kura ekstradikciju personīgi pieprasījis Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans. Ankara uzskata, ka Kenešs ir viens no ASV dzīvojošā garīdznieka Fetullas Gilena aktīvākajiem atbalstītājiem un bijis iesaistīts 2016. gadā notikušajā neveiksmīgajā valsts apvērsuma mēģinājumā.
Turcija un Ungārija ir vienīgās NATO dalībvalstis, kas vēl nav ratificējušas Zviedrijas un Somijas iestāšanos NATO, raksta Reuters. Abas Skandināvijas valstis, kuras tradicionāli centušās palikt ārpus militāriem blokiem, par pievienošanos Ziemeļatlantijas aliansei izšķīrās pēc 24. februārī Krievijas uzsāktā agresīvā iebrukuma Ukrainā. Ungārija pēc ilgākas vilcināšanās apstiprinājusi, ka tās parlaments NATO paplašināšanos ratificēs nākamajā sesijā, kas sāksies pēc Jaungada. Ar Turciju ir sarežģītāk, jo tā abām kandidātvalstīm (vairāk gan Zviedrijai) pārmetusi patvēruma sniegšanu kurdiem un citiem Erdogana režīma pretiniekiem, kurus Ankarā uzskata par teroristiem.
Šā gada jūnijā Turcija paziņoja, ka piekritīs Zviedrijas un Somijas uzņemšanai NATO vien pēc tam, kad būs izpildītas Ankaras prasības, kurām valdības Stokholmā un Helsinkos piekritušas. Konkrēti nosacījumi ir slepenībā tīti, jo oficiāli par tiem netiek ziņots. Pašlaik zināms vien tas, ka Zviedrija pārtraukusi sniegt atbalstu Sīrijas kurdu zemessardzei YPG (Ankara to uzskata par saistītu ar Turcijā aktīvo kaujinieku grupējumu Kurdistānas strādnieku partija (PKK), kas par teroristisku organizāciju atzīta ne tikai Turcijā, bet arī ES), kā arī izdevusi Turcijai vairākus PKK aktīvistus, kuri bija raduši patvērumu Zviedrijā. Nav īsti skaidrs, cik lielu skaitu savas valsts pilsoņu, kuri dzīvo Zviedrijā, izdošanu vēlas Turcija. AFP, atsaucoties uz Turcijas valdībai lojālo mediju publikācijām, raksta, ka sākotnējā sarakstā bijuši 33 cilvēki, bet vēlāk viņu skaits pieaudzis līdz 45 un pavisam nesen - 73 cilvēkiem.
Kenešs, kurš līdz 2016. gadam bija Gilena finansētā angliski iznākošā laikraksta Today's Zaman galvenais redaktors, ir vienīgais no viņiem, kura vārds izskanējis oficiāli. Novembrī Ankarā viesojās jaunais Zviedrijas premjers Ulfs Kristešsons, un preses konferencē pēc šīs tikšanās Erdogans paziņojis, ka Turcija ir īpaši ieinteresēta tieši Keneša izdošanā. Tagad tā ir bloķēta, jo Zviedrijas Augstākā tiesa atzinusi, ka Kenešs tiek vajāts savu politisko uzskatu dēļ, turklāt Turcijā apsūdzēts tādos nodarījumos, kas Zviedrijā netiek uzskatīti par noziegumiem. Tāpat tiesa ņēmusi vērā, ka Kenešam Zviedrijā piešķirts bēgļa statuss, ko anulēt nav tik vienkārši. Kenešs atzinīgi novērtējis tiesas lēmumu, taču norādījis, ka tajā kļūdaini pieminēts, ka viņš Turcijā tiek turēts aizdomās par kādu noziegumu pastrādāšanu. 53 gadus vecā žurnālista, kurš pašlaik strādā turku disidentu izveidotajā Brīvības centrā Stokholmā, ieskatā lietu pret viņu Turcijas varasiestādes safabricējušas no viena gala līdz otram - tikai tādēļ, ka Kenešs un viņa rediģētā avīze bieži kritizējuši Erdoganu un viņa režīmu.
