Polijas Enerģētikas institūta pētījuma par Baltijas valstu elektrotīklu drīzāku sinhronizāciju ar Rietumeiropas tīkliem sākotnējie secinājumi ir "diezgan optimistiski", paziņoja Lietuvas enerģētikas viceministrs Albins Zananavičs, tomēr atzīstot, ka sarunās ar Latviju un Igauniju par šo jautājumu "īpaši pozitīvas attīstības nav".
Trešdien Lietuvas parlamenta Ekonomikas komisijā Zananavičs stāstīja, ka pētījuma rezultāti partneriem prezentēti jūnija sākumā, tomēr Baltijas valstu vidū vienprātība par šo jautājumu nav panākta. Neskatoties uz to, Lietuvas viceministrs sagaida partneru attieksmes maiņu.
"Diemžēl īpaši pozitīvas attīstības nav. Mums ir lielas cerības par papildu pētījumu, kuru veic Gdaņskas institūts," teica viceministrs. Viņš sacīja, ka Polijas Enerģētikas institūta Gdaņskas nodaļas pētījumā īpaši tiekot izvērtēta sistēmas stabilitāte, ja sinhronizācija notiktu 2024.gadā.
"Mums jau ir sākotnējie rezultāti, kas ir diezgan optimistiski," informēja Zananavičs, piebilstot, ka pašlaik pētījumu rezultāti tiek apspriesti ar Latviju un Igauniju, mēģinot vienoties par kopīgu pieeju. Lietuvas enerģētikas viceministrs pauda cerību, ka izdosies vienoties, jo sākotnējā posmā esošās sarunas dodot cerību.
Zananavičs arī apliecināja, ka par agrāku elektrotīklu sinhronizāciju plānots runāt Baltijas valstu un Polijas enerģētikas ministru sanāksmē, kas gaidāma jūnija beigās.
Seima Ekonomikas komisija trešdien vienprātīgi atbalstīja Enerģētikas ministrijas izstrādātos likuma grozījumus, kas ļautu Lietuvai elektrotīklus ar Rietumeiropas tīkliem sinhronizēt pusotru gadu agrāk par iepriekš plānoto, proti, nākamā gada pirmajā pusē, kā arī noteic juridiskos apstākļus drīzākai sinhronizācijas projekta īstenošanai.
Baltijas valstu premjerministri tikšanās laikā maijā Tallinā paziņoja, ka piekrīt, ka elektrotīklu sinhronizācija jāveic pēc iespējas drīzāk, tomēr precīzus termiņus nenosauca.
Jau vēstīts, ka Lietuvas elektrības pārvades sistēmu operators "Litgrid" 22.aprīlī pirmo reizi veica valsts elektrības sistēmas izolētas darbības pārbaudi, kas bija veiksmīga.
Lietuvas amatpersonas iepriekš paziņoja, ka veiksmīgas pārbaudes gadījumā valsts apsvērs iespēju no BRELL līguma, kas Baltijas valstis savieno ar Krievijas un Baltkrievijas elektrotīkliem, izstāties 2024.gada februārī. Amatpersonas uzsvēra, ka, palaižot garām šo iespēju, Lietuva no līguma varēs izstāties tikai 2025.gadā, kas varētu kavēt plānus ātrāk sinhronizēt tīklus ar kontinentālo Eiropu.
Lietuva ir apņēmusies līdz 2024.gada februārim sinhronizēt elektrības tīklu ar Rietumeiropu, lai gan Latvijai un Igaunijai ir šaubas par iespējām un rentabilitāti desinhronizāciju veikt agrāk, nekā plānots iepriekš. Abu valstu pārstāvji apliecinājuši, ka lēmumu pieņems, balstoties uz maija beigās gaidāmo pētījumu par paātrinātu sinhronizāciju rezultātiem.
Pašlaik Baltijas valstu elektroapgādes sistēmas ietilpst Krievijas elektroapgādes sistēmā IPS/UPS jeb tā dēvētajā BRELL lokā, kas rada gan ģeopolitiskus, gan enerģijas drošības riskus, jo Krievija kontrolē apgādes sistēmas frekvenci un var ietekmēt Baltijas valstu elektroapgādes sistēmas darbību.
Eiropas Komisijas (EK) vērtējumā Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ir politiska un finansiāla prioritāte, kuras īstenošanai piešķirti vairāk nekā 1,2 miljardi eiro. 2018.gadā Baltijas valstu un EK parakstītā vienošanās noteic, ka līdz 2025.gada beigām Baltijas valstu elektrotīkli tiks sinhronizēti ar kontinentālās Eiropas sistēmu.