Cilvēki, kuri pārcietuši insultu, pie ārsta dodas pārāk vēlu. Pēc ārstu domām, daudzi iedzīvotāji nespēj laikus atpazīt insulta simptomus. Kā to izdarīt? Raksta “lrytas.lt.”
29. oktobrī tiek atzīmēta Pasaules Insulta diena, un speciālisti aicina atcerēties, ka fiziskās aktivitātes ir viens no veidiem, kā samazināt insulta risku.
Klaipēdas universitātes slimnīcas neirologs, doktors Sauļus Taroza brīdina, ka aptuveni viens no četriem pacientiem neizdzīvo pat gadu pēc insulta. Intervijā ziņu portālam “Lrytas” viņš skaidroja, kāpēc insulti parasti notiek agrās rīta stundās, un identificēja piecas būtiskas pazīmes, kas liecina, ka asinsvads ir aizsprostots vai plīsis.
Viena no galvenajām insulta pazīmēm ir sejas izkropļojumi. Vēl viens signāls ir ekstremitāšu, biežāk roku, vājums, bet tas var būt arī kājās. Cilvēkam ir grūtības savilkt dūri vai noturēt paceltu roku. Arī runa ir traucēta insulta dēļ. Šīs ir trīs visbiežāk sastopamās insulta pazīmes, kas ietilpst FAST skalā, ko izmanto neatliekamās palīdzības nodaļās - šis vārds angļu valodā palīdz atcerēties insulta simptomus,
F (angļu valodā - face jeb seja), A (arm - roka), S (speach - runa) un burts T (time - laiks) norāda, ka pēc iespējas ātrāk jāmeklē palīdzība. Bet, lai notvertu vēl bīstamākas pazīmes, tiek izmantota arī skala BE FAST, kurā iekļauti divi papildu simptomi. Tas ir pēkšņs līdzsvara traucējums (angļu valodā balance - līdzsvars) un redzes traucējumi vienā acī (eye - acs).
“Insulta simptomi parasti parādās pēkšņi un neizraisa sāpes, tāpēc daudzi cilvēki tos uzreiz neatpazīst un domā, ka tas pāries. Tad viņi kavējas un nāk pie ārsta pārāk vēlu. Bet, ja jums ir insults, katra minūte ir svarīga,” uzsver Taroza.
“Lietuvā gadā ir aptuveni 1100-1200 pacientu. Apmēram tūkstotis gadījumu ir asinsvadu nosprostošanās, bet pārējie - asinsvada plīsuma dēļ,” viņš skaidro.
“Lietuvā no 5 līdz 10 procentiem išēmiska insulta pacienti mirst slimnīcā. Kopumā mēs varam teikt, ka aptuveni viens no četriem pacientiem neizdzīvo pat gadu pēc insulta,” piebilst doktors.
Uz jautājumu, vai tā ir tiesa, ka insults biežāk notiek no rīta, doktors atbild:
“Mēs patiešām novērojam šādu diennakts ciklu. Vairāk pacientu ir pēc nakts, no rīta un dienas pirmajā pusē. Zinātniskā literatūra arī norāda, ka insulti biežāk notiek no rīta. Tas pats attiecas uz miokarda infarktu. To ietekmē dažādu ķermeņa sistēmu svārstības, izmaiņas nakts laikā. Piemēram, asinsspiediena korekcija ir labāka dienas laikā, tāpēc asinsvadi biežāk plīst un aizsērē naktī.”
Aprakstot tipisku insulta pacienta portrets, doktors stāsta:
“Tas parasti ir vecāks par 55-60 gadiem, ar paaugstinātu asinsspiedienu, cukura diabētu, aptaukošanos, ar sirds slimībām, kas iepriekš nebija obligāti diagnosticētas. Šie pacienti arī mēdz smēķēt, lietot alkoholu, slimo ar nieru slimībām vai miega apnoju, kad cilvēks krāc vai vispār pārtrauc elpošanu. Visa riska faktoru buķete pastāv gan atsevišķi, gan komplektā.”
Doktors piebilst:
“Kad temperatūra mainās uz augstāku vai zemāku, prakse rāda, ka insultu ir vairāk. Risks to piedzīvot un nomirt no insulta zemās temperatūrās ir lielāks nekā karstā dienā. Ziemā palielinās dehidratācijas risks, jo, ķermenim ražojot siltumu, ar urīnu izdalās vairāk šķidruma, un aukstumā ir mazāka vēlme dzert ūdeni. Dehidratācija izraisa asins sabiezēšanu, kas veicina asins recekļu veidošanās risku.”