Merkele pieļauj atkārtotu Grieķijas parāda norakstīšanu

© f64

Ja Grieķija turpinās apzinīgi pildīt savas saistības, ieviešot sāpīgus taupības pasākumus, pēc diviem līdz trīs gadiem atkal varētu tikt norakstīta daļa valsts parāda, paziņojusi Vācijas kanclere Angela Merkele (Angela Merkel).

Viņa likusi noprast, ka – patīk tas eirozonas dalībvalstīm vai nē – tām var nākties samierināties ar Grieķijas radītiem zaudējumiem.

Merkeles vārdi likuši sarosīties viņas kritiķiem, kas apgalvo, ka politiķe slēpusi patiesās Grieķijas glābšanas plāna izmaksas, ziņo portāls BNN.lv.

Tāpat Vācijas kanclere uzsvērusi, ka viņa joprojām atbalsta bargu sankciju uzlikšanu vienotā valūtas bloka dalībvalstīm, kuru budžeta deficīts pārsniedz Eiropas Komisijas noteikto robežu.

Jāatzīmē, kā Vācijas parlaments atbalstījis divu gadu ilga «atelpas brīža» piešķiršanu parādos iestrēgušajai Grieķijai. Taču balsojumā pamatīgi sašķobījusies Merkeles autoritāte, tā kā 23 koalīcijas biedri balsojuši pret parādu atmaksas termiņa pagarināšanu. Tomēr Grieķijai par labu balsojuši pārējie deputāti, līdz ar to minēto lēmumu izdevies pieņemt bez problēmām.

Pirmdien, 3.decembrī, Briselē tiekas eirozonas finanšu ministri, lai pārrunātu Grieķijas finansiālo situāciju. Sanāksmē piedalīsies arī valsts finanšu ministrs Jannis Sturnars (Yannis Stournaras), kurš gatavojas prezentēt valdības obligāciju atpirkšanas plānu. Tas izvirzīts par svarīgu priekšnoteikumu, lai Atēnas varētu saņemt nākamo aizdevuma daļu.

Kā ziņots, eirozonas finanšu ministri un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) otrdien, 26.novembrī, nolēma pakāpeniski līdz 2020.gadam samazināt Grieķijas parādu par 40 miljardiem eiro (28 miljardiem latu).

Tāpat aizdevēji vienojušies piešķirt parādos iestrēgušajai valstij nākamo 43,7 miljardu eiro (30,7 miljardu latu) lielo aizdevuma daļu, ko pilnā apmērā plānots izmaksāt šī gada 13.decembrī. Bez šīs naudas Grieķijai jau nākammēnes aptrūktos līdzekļu, lai izmaksātu pensijas un valsts sektora darbinieku algas.

Līdz 2020.gadam plānots īstenot virkni pasākumu ar mērķi samazināt Grieķijas parāda attiecību pret iekšzemes kopproduktu no 144% līdz 124%.

Pasaulē

Pētnieki, kurus vadīja Takuzo Aida no RIKEN Jauno vielu zinātnes centra (CEMS), ir radījuši revolucionāru plastmasu, kas apvieno izturību ar videi draudzīgumu. Šis novatoriskais materiāls ir ne tikai izturīgs kā parastā plastmasa, bet arī bioloģiski noārdās un tam piemīt unikāla spēja sadalīties jūras ūdenī, vēsta “SciTech Daily”.

Svarīgākais