Baumo par slepenu misiju uz Mēnesi

© Scanpix

Jau vairākas nedēļas globālajā tīmeklī klīst baumas par kādu slepenu projektu, ko atbalsta vairāki uzņēmēji.

Šī projekta ietvaros tiekot organizēta slepena astronautu misija uz Mēnesi, un, saskaņā ar neoficiālu informāciju, par to ceturtdien, 6.decembrī, tiks paziņots preses konferencē Vašingtonā, ziņo portāls BNN.lv.

«Golden Spike Company ielūdz jūs apmeklēt pasākumu, kura laikā tiks paziņots par cilvēku nākotnes komercceļojumiem uz Mēnesi,» teikts uzaicinājumā uz preses konferenci. «Kompānijas vadība pastāstīs par projektu, misijas plānu un sava biznesa darbības modeli.»

Šādas misijas izredzes tomēr raisa daudz jautājumu, piemēram, par tās iespējamību, loģisko pamatojumu un to, kā kompānija gatavojas finansēt ieguldīto darbu, kas, visticamāk, izmaksās vairākus miljardus ASV dolāru. Baumo, ka projekta atbalstītāju vidū ir Vorens Bafets (Warren Buffet) un Ričards Brensons (Richard Brenson). Tāpat izskanējusi informācija par 120 miljonus ASV dolāru (62,9 miljonus latu) vērtu darījumu ar SpaceX, kura ietvaros tikšot piegādāta ceļojumam uz Mēnesi nepieciešamā raķete. SpaceX šo informāciju pagaidām nekomentē, raksta Wired.

Uzņēmums Golden Spike Company reģistrēts ASV Kolorādo štatā. Tā īpašnieks ir planētu pētnieks un kosmosa inženieris Alans Sterns (Alan Stern), kurš laikā no 2007. līdz 2008.gadam vadījis NASA zinātnes pārvaldi. Vienlaikus Sterns nodarbojies arī ar privātu kosmosa lidojumu izpēti, strādājot kā Džefam Bezosam (Jeff Bezos) piederošā uzņēmuma Blue Origin neatkarīgais pētnieks. 2011.gadā viņš kādā intervijā paudis cerību, ka pēc 10 līdz 20 gadiem nozare būs tik tālu attīstījusies, ka cilvēki droši varēs doties kosmosa izpētes ceļojumos.

Pasaulē

Pētnieki, kurus vadīja Takuzo Aida no RIKEN Jauno vielu zinātnes centra (CEMS), ir radījuši revolucionāru plastmasu, kas apvieno izturību ar videi draudzīgumu. Šis novatoriskais materiāls ir ne tikai izturīgs kā parastā plastmasa, bet arī bioloģiski noārdās un tam piemīt unikāla spēja sadalīties jūras ūdenī, vēsta “SciTech Daily”.

Svarīgākais