Koalīcijas frakcija bez viedokļa un pieciem opozīcijas pārstāvjiem. Tāda vismaz pagaidām ir piektā Krišjāņa Kariņa valdībai piesaistītā frakcija KPV LV – nepieciešamais ļaunums, lai premjers varētu izveidot valdību. Šonedēļ partija savas attiecības ar koalīciju centīsies normalizēt, risinot jautājumu par opozicionāru nākotni frakcijas rindās.
Saprotot, ka Jaunā konservatīvā partija nav pārliecināma strādāt vienā valdībā ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), Jaunā Vienotība, K. Kariņš un pārējās koalīcijas kodolu veidojošās partijas laikā starp Ziemassvētkiem un Vecgada vakaru pulcējās, lai rastu risinājumu šķietamajam pata stāvoklim.
Turpmākajai rīcībai valdības veidošanas procesā politiķiem bija jāizšķiras starp vairākiem scenārijiem. Ar politiskajām partijām nesaistīta premjera virzīšana nebija pieņemama nevienai partijai, tādēļ tika apspriests, kādas sekas varētu būt KPV LV līdera Alda Gobzema kārotajām ārkārtas vēlēšanām. Sociologu un citu ekspertu prognozes šādam scenārijam politiķos neviesa optimismu, jo pastāvējusi pārlieku liela iespēja, ka ārkārtas vēlēšanās no saviem favorītiem novērsīsies pat stabilākais elektorāts un beidzot neapstrīdamus uzvaras laurus varētu plūkt Saskaņa. Vienojoties, ka abi šie scenāriji nav pieņemami, koalīcijas kodols, apzinoties, ka nākotnē būs jāsamierinās ar nestandarta situācijām un jāpiever acis uz partnera dīvainībām, lēma papildu pūles ieguldīt KPV LV tuvināšanai koalīcijai.
Metodika, kas tika lietota dumpīgākā partnera pielabināšanai, nav zināma. Vien A. Gobzems publiski paudis, ka liels nopelns KPV LV iekļaušanā koalīcijā ir Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājai Jutai Strīķei, kuras darba rezultātā KPV LV ne tikai piekrita iekļauties Jaunās Vienotības veidotā valdībā, bet arī iekšēji sašķēlās.
23. janvāra balsojums par K. Kariņa Ministru kabinetu apliecināja, ka pieci no 16 KPV LV Saeimas frakcijas deputātiem K. Kariņa valdību neatbalsta. Šī bija vēl nepieredzēta situācija, kaut arī jau atrunāta koalīcijas sadarbības līgumā, kas ļāva valdību neatbalstošos partnera frakcijas biedrus neuzskatīt par koalīcijas pārstāvjiem. Taču neizpratni un nestabilitātes sajūtu tas nemazināja, kaut arī K. Kariņš ļoti centās izrādīt, ka atklāta opozīcija partnera rindās ir tikai sīka nianse, ar kuru jātiek galā pašam sašķeltajam partnerim.
Par to, ka vismaz daļa KPV LV saprot - frakcijas sēdēšana vienlaikus opozīcijas un koalīcijas partnera krēslos nav normāla situācija, liecina gan Janīnas Kursītes, gan Alda Blumberga paustais viedoklis.
Kursīte, kas vēl 12. Saeimā bija Vienotības sadarbības partneru rindās un uz neilgu laiku ar tā dēvēto mīksto mandātu pabija Saeimā, rosina, pārstrādājot frakcijas nolikumu, iekļaut tajā nosacījumu par atbalstu valsts budžeta pieņemšanai un citos ļoti nozīmīgos pasākumos. Spēkā esošajā koalīcijas sadarbības līgumā balsojumā par budžetu KPV LV dumpiniekiem dota indulgence.
Savukārt A. Blumbergs vēlas papildināt frakcijas nolikumu ar normu, kas ļautu no frakcijas izslēgt deputātus, kas Saeimas balsojumos nav ievērojuši frakcijas disciplīnu.
Tomēr maz ticams, ka frakcija, kura līdz šim savā nolikumā vispār nav paredzējusi kolēģa izslēgšanu, būs gatava apstiprināt tik radikālas izmaiņas. Arī J. Kursīte šādu iespēju vērtē kritiski, cerot, ka frakcija sarežģītajā situācijā tomēr spēs rast kompromisu.
Pastāv iespēja, ka sava ilggadējā drauga izslēgšanu no frakcijas rosinās organizācijas līdzpriekšsēdētājs Artuss Kaimiņš vai kāds cits no 11 pilntiesīgajiem koalīcijas pārstāvjiem KPV LV rindās. Tam gan nepieciešama jauna frakcijas nolikuma apstiprināšana, bet A. Gobzems, par spīti saspīlētajām attiecībām ar A. Kaimiņu, nav pārliecināts, ka viņu tuvākajā laikā no frakcijas izslēgs. Taču, ja šāds lēmums tiks pieņemts, viņš drīzumā varētu dibināt jaunu partiju.
Visu šo iekšējo nesaskaņu dēļ KPV LV uzskatāma par nestabilu koalīcijas partneri. Šīs nesaskaņas arī traucē frakcijas normālai darbībai. Jaunās Saeimas divos svarīgākajos notikumos pēc prezidija ievēlēšanas - K. Kariņa Ministru kabineta apstiprināšanā un ikgadējo ārpolitikas debašu laikā - no Saeimas tribīnes netika pausts KPV LV frakcijas viedoklis. Debatēs dominēja iekšējo opozicionāru A. Gobzema un Didža Šmita viedokļi. KPV LV frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs neslēpj, ka organizācijai vispirms jātiek galā ar iekšējām domstarpībām un tikai tad tā pievērsīsies relatīvi mazsvarīgākiem jautājumiem.