Putins mierina krievus par ekonomisko situāciju valstī

Pēc ilgas klusēšanas pagājušās nedēļas forumā "Krievija sauc" Putins izteicās par ekonomisko situāciju valstī un rubļa kursa straujo lejupslīdi. Krievijas diktators apgalvoja, ka, neraugoties uz Rietumu sankcijām, agresorvalsts ekonomiku ne tikai nav izdevies iznīcināt, bet tā ir pilnībā atkopusies un ir ļoti labā situācijā, ziņo aģentūra LETA.

Putins arī klāstīja, ka Krievija jau sen vairs nav tikai energoresursu eksportētāja un tai esot ļoti attīstīta ražošana, kas amortizēšot iespējamo naftas cenu krituma ietekmi.

Raidījumā "60 minūtes" tika intervēts Krievijas "VTB" bankas prezidents Andrejs Kostins, kurš paziņoja, ka rubļa lejupslīde nav nekas briesmīgs un vispār Krievija ļoti labi varot iztikt bez dolāra. Kostins ieteica iedzīvotājiem šajā situācijā rubļus noguldīt komercbankās, kur noguldījumu likme pārsniedz 20%. Tā ir tik augsta tādēļ, lai slāpētu inflāciju.

Kostins arī uzsvēra, ka, neraugoties uz "ne vienkāršo" situāciju, valsts pilda visas savas sociālās saistībās pret iedzīvotājiem, ar to domājot algu un pabalstu izmaksu. Vienlaikus Kostins atzina, ka situācija nav vienkārša un inflācija ir augsta, taču tās esot tikai īslaicīgas grūtības.

Tikmēr Rietumu domnīcas un ekonomisti uzskata, ka Krievijas pašreizējā ekonomikas izaugsme nav ilgtspējīga un to var ļoti būtiski iedragāt gan jaunas sankcijas, gan naftas cenu pazemināšanās. Tajā pašā laikā neviens neņemas prognozēt, ko nozīmē "nav ilgtspējīga" - vai runa ir par viena vai piecu gadu perspektīvu.

Vēl vairāk, starptautiskās domnīcas un eksperti uzskata, ka pagaidām vairums Krievijas iedzīvotāju izjūt ekonomiskus ieguvumus no kara Ukrainā. Lai gan atalgojuma palielināšana ir bijusi īpaši dāsna militārpersonām, arī daudzās citās nozarēs algas ir ievērojami palielinājušās, piemēram, tekstilrūpniecībā un lauksaimniecībā.

Piemēram, domnīca "Atlantic Council" raksta, ka kopumā iebrukums Ukrainā ir ļāvis miljoniem krievu izkļūt no nabadzības. Daudzi krievi nepārprotami ir guvuši finansiālu labumu no kara. Militārie līgumi ir izrādījušies īpaši ienesīgi valsts biznesa elitei, savukārt Rietumu uzņēmumu aiziešana ir radījusi brīvas nišas, kuras Krievijas uzņēmumiem aizpildīt.

Savukārt laikraksts "Deutsche Welle" ziņo, ka Putina apjomīgajiem militāro tēriņu plāniem vājš rublis ir ļoti izdevīgs. Tas nozīmē, ka Kremlim var būt vairāk vietējās valūtas, ko tērēt, jo ieņēmumi no naftas un gāzes eksporta ir ārvalstu valūtās. Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs publiski izteicies, ka vājais rubļa kurss ir ļoti izdevīgs vietējiem eksportētājiem.

Arī franču laikraksts "Le Monde" uzskata, ka Krievijas kara ekonomikai, kur militāri rūpnieciskais komplekss šobrīd ir galvenais izaugsmes dzinējspēks, šis rubļa kursa kritums varētu šķist laba ziņa. Tas palielina ieņēmumus no izejvielu eksporta, kas joprojām galvenokārt ir izteikti dolāros.

Ekonomisti prognozē, ka tas, cik lielā mērā ekonomikas lejupslīde kļūs par Krievijas problēmu, ir atkarīgs tieši no naftas cenas nākamgad. Ilgstoša eksporta ieņēmumu samazināšanās izraisītu strauju ekonomikas perspektīvas pasliktināšanos. Centrālā banka nevarētu efektīvi iejaukties, jo lielākā daļa tās rezervju ir iesaldētas saskaņā ar Rietumu sankcijām. Rubļa devalvācija, augstā inflācija un recesija būtu neizbēgami.