Apstākļos, kad arvien pieaug mākslīgā intelekta, lielo tehnoloģisko un mediju platformu loma informatīvajā telpā, regulas par Eiropas Mediju brīvības aktu izskatīšana Eiropas Savienības Padomē būtu nozīmīgs solis pretī kopīgai, plašākai Eiropas mediju politikai, piektdien Eiropas lietu komisijas sēdē uzsvēra Andris Sprūds (P).
Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, komisija sēdē apstiprināja Kultūras ministrijas sagatavoto nacionālo pozīciju par vienota mediju pakalpojuma satvara izveidi iekšējā tirgū jeb Eiropas Mediju brīvības aktu.
Priekšlikums paredz nodrošināt sabiedrisko mediju pakalpojumu sniedzēju neatkarību un redakcionālu brīvību, kā arī vienlīdzīgus konkurences apstākļus, tostarp novēršot politisku iejaukšanos mediju pakalpojumu sniedzēju darbībā. Plānots uzlabot arī auditorijas mērījumu sistēmas un metodoloģijas pārredzamību un žurnālistikas avotu aizsardzību. Savukārt medijiem būs jānodrošina īpašumtiesību caurskatāmība, atklājot informāciju par patiesā labuma guvējiem.
Regula paredz jaunas Eiropas Mediju pakalpojumu padomes izveidi. Padome aizstās šobrīd darbojošos Eiropas audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupu un sastāvēs no dalībvalstu nacionālo mediju regulatoru pārstāvjiem. Dalībvalstīm būs pienākums ņemt vērā padomes atzinumus.
Tiesību akta priekšlikums nodrošinās vienotu regulējumu un standartus visās Eiropas Savienības dalībvalstīs un veicinās solidaritāti, tostarp cīņā ar dezinformāciju. Tas veicinās un uzlabos arī sadarbību starp dalībvalstu uzraudzības iestādēm, īpaši gadījumos par licenču anulēšanu apraides organizācijām, norādīja ministrijas pārstāvji.
Spriežot par pozīciju, deputāti sēdē atzinīgi vērtēja Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes darbību, ierobežojot valsts drošību apdraudoša satura izplatīšanu. Deputāti uzsvēra arī nepieciešamību līdzsvarot mediju tirgu, aktualizējot diskusiju par lielo tiešsaistes platformu atbildību, ar kuru starpniecību informatīvajā telpā nonāk daudz dažāda, tostarp nepatiesa un naidu kurinoša satura informācijas.
Tiešsaistes platformas ir kopīgā reklāmas tirgus dalībnieki, tādēļ uz tām jāattiecina un tām jāievēro tādas pašas prasības, kā jebkuram citam sabiedriskajam medijam, pauda deputāti.
Eiropas Mediju brīvības akts attieksies gan uz sabiedriskajiem, gan privātajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri darbojas Eiropas Savienības iekšējā tirgū.