Lielās intervijas

Neraugoties uz pārliecinoši lielāko atbalstu Saeimas vēlēšanās, Saskaņa kārtējo reizi oficiāli netiek aicināta pie sarunu galda valdības veidošanas sarunās. Vai ir redzama izeja no šā strupceļa, nezaudējot arī savu vēlētāju, Neatkarīgās saruna ar Saskaņas premjera amata kandidātu Vjačeslavu Dombrovski. Neraugoties uz pārliecinoši lielāko atbalstu Saeimas vēlēšanās, Saskaņa kārtējo reizi oficiāli netiek aicināta pie sarunu galda valdības veidošanas sarunās. Vai ir redzama izeja no šā strupceļa, nezaudējot arī savu vēlētāju, Neatkarīgās saruna ar Saskaņas premjera amata kandidātu Vjačeslavu Dombrovski.

Par sniega krabjiem un krabjiem politikā pēc Saeimas vēlēšanām Neatkarīgās intervija ar Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidentu, 13. Saeimas deputātu Didzi Šmitu (KPV LV).

Mani sakaitināja tas, ka mani, var teikt, skolotāji un domubiedri, ar kuriem mēs pirms teju 31 gada sākām iniciēt Tautas fronti (LTF), – Jānis Rukšāns un Valdis Šteins – sākotnēji uz LTF 30 gadiem veltīto konferenci Dailes teātrī 8. oktobrī netika ielūgti.

«Drīz bijusī koalīcija – ZZS, NA un Vienotība – jums šķitīs kā marcipāna kūka, salīdzinot ar to nebaudāmo ķīseli, kas nāks pēc tam,» pēcvēlēšanu situāciju sarkastiski vērtē viens otrs politikas vērotājs, ieklausoties tajās partijās, kuras uzskata sevi par vēlēšanu uzvarētājām, kaut gan neviena no tām (izņemot mūžīgo Pirra uzvaru karalieni – Saskaņu) nav saņēmusi pat piektdaļu balsotāju (pat ne visu vēlētāju) atbalsta.

Uz Neatkarīgas jautājumiem atbild Ungārijas Ministru prezidenta biroja valsts sekretāra vietnieks nevalstisko un sociālo lietu jautājumos Vince Salai-Bobrovnickis (Szalay-Bobrovniczky Vince).

Nupat reģistrēta biedrība Latvijas formula 2050. Tā apvieno Latvijas ilgtspējīgā attīstībā ieinteresētus cilvēkus ar plašu uzskatu spektru.

1986. gadā publiski nostāties pret vissavienības megaprojektu – Daugavpils HES – bija tiem laikiem neapjausta iedrošināšanās, bet, pateicoties tai, projektu apturēja uz visiem laikiem. Slutišķu sādža, senie kapi, Daugavas augšteces gleznainie loki tika glābti. Un to izdarīja žurnālisti Arturs Snips un Dainis Īvāns. Laikrakstā Literatūra un Māksla viņi publicēja rakstu sēriju Par Daugavas likteni domājot, kurā analizēja estētiskos, ekoloģiskos, sociālos un ekonomiskos zaudējumus, ja tiks uzcelta Daugavpils HES. Cilvēki labi saprata: tā nav cīņa tikai par Daugavu vien, tā ir cīņa par Latviju, tāpēc aktīvi atbalstīja abu žurnālistu centienus. Cīņa par Daugavu ieguva visas tautas cīņas statusu. 1987. gadā Latvijas PSR Valsts plāna komitejas priekšsēdētājs Miervaldis Ramāns paziņoja, ka nolemts atteikties no Daugavpils HES celtniecības. Tas bija kas neticams: ar sabiedriskas iniciatīvas palīdzību apturēt vissavienības lielprojektu, kas turklāt jau bija iesākts. Snipa un Īvāna bezkompromisu cīņa pret Daugavpils HES bija kā pamats Latvijas Tautas frontes sākumiem, kā vēsturisku pārmaiņu vēstnesis, kā apliecinājums tam, ka ar tautu spēlēties nedrīkst. Vismaz ne tik ilgi un bezkaunīgi, kā varai ienāk prātā. Šopavasar Arturs Snips iepazīstināja lasītājus ar savu jaunāko grāmatu – Notvertais laiks. Tā ir esejisku hroniku apkopojums par valsts un personiskās dzīves laikposmiem. Ne velti grāmatas prezentācija notika Latvijas Tautas frontes muzejā: grāmata ietver arī ne tik senos, bet jau tik aizmirstos Tautas frontes laikus, kuriem nav atradusies vieta Latvijas simtgades rīkotāju izveidotajā svētku programmā. Šodien intervija ar rakstnieku un žurnālistu Arturu Snipu.

Par publiskā sektora attieksmi pret sabiedriskā finansējuma izmantošanu, Sadales tīklu tarifu, nespēju vadīt lielus projektus, izdienas pensiju dilemmu Neatkarīgās intervija ar Valsts kontrolieri Elitu Krūmiņu.

Saruna ar zivju pārstrādes uzņēmuma Brīvais vilnis valdes priekšsēdētāju Arnoldu Babri par situāciju zivrūpniecības nozarē, par pārorientēšanos uz citiem noieta tirgiem pēc aizlieguma tirgot zivju konservus Krievijā, par gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, kā arī par nepieciešamību mainīt Latvijas politisko sistēmu.

Mālpils novada domes deputāts, bijušais tās vadītājs, Eiropas Savienības (ES) Reģionu komitejas Latvijas delegācijas mandāta turētājs līdz 2020. gada janvārim Aleksandrs Lielmežs intervijā Neatkarīgajai pauž savas domas par vēlēšanu principiem, pašvaldību situāciju un sava novada pieredzē balstītām atziņām par norisēm izglītībā. Viņš salīdzina mūsu būšanas ar ES attīstītāko valstu attieksmi. Mēs ar viņu esam beiguši vienu (Suntažu) videni un sakām viens otram «tu», kā bijām raduši sacīt. Mēs sarunājāmies pirms vēlēšanām.

Par situāciju, kas var izveidoties pēc vēlēšanām, par Saskaņas ņemšanu vai neņemšanu koalīcijā, par izvēli starp «jaunajām» un «vecajām» partijām un citām pēdējās priekšvēlēšanu nedēļas aktualitātēm intervija ar politikas procesu vērotāju Mārci Bendiku.

2018. gada pavasarī, ņemot vērā čekas maisu tēmas aktualitāti, sabiedriskā organizācija Latvija pasaulē (LP) ar Zinātņu akadēmijas līdzdalību izveidoja darba grupu, lai izvērtētu bijušās LPSR Valsts drošības komitejas dokumentu autentiskumu, aģentūras saraksta publicēšanas lietderību, veiktu juridisko pretrunu analīzi un modelētu procesa sociālos riskus un sekas.

«Man ir zaļais aizkars,» Lidija norāda uz kokiem, kas vēl vasarīgi šalc aiz loga, norobežojot viņas dzīvokli no ielas. Lidija aiz «zaļā aizkara» dzīvo glītā, gaišā miteklī, kurā lielu ikdienišķās esības laukumu aizņem grāmatas. Iespējams, tāda gaiša norobežošanās pasargā Lidiju no liekiem satricinājumiem, kuru viņas mūžā ir bijis jau pārlieku daudz.

Lai ko arī teiktu izglītības ministrs Kārlis Šadurskis, es Lūcijas Rancānes Makašānu Amatu vidusskolu uzskatu par vienu no izcilākajām skolām Latvijā. Atšķirībā no ministra es šīs skolas kolektīvu (kolektīvu – ne tikai vadību) pazīstu vairākus gadu desmitus. Es ļoti cienu šos skolotājus. Es pazinu Lūciju un uzskatu, ka viņas meita, gleznotāja Gundega kā tagadējā skolas direktore godam turpina mātes darbu. Tikko biju Makašānos un redzēju padarīto. Ar Gundegu un viņas tēvu, skolotāju, koktēlnieku, vairāku Latgalei veltītu grāmatu autoru Antonu Rancānu mēs gan te vairāk runājam par Latviju un Latgali, taču skaram arī skolu un izglītības politiku.

Saruna ar Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru Andri Sprūdu par gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, par to, kā būtu jāvēlē Valsts prezidents, par draudiem esošajai pasaules kārtībai un jaunām vēsmām pasaules politikā.

Mežvidu tomātu audzētājs, SIA Latgales dārzeņu loģistika līdzīpašnieks un valdes loceklis, «zaļās» enerģijas ražotājs Edgars Romanovskis intervijā Neatkarīgajai aicina domāt par visas Latvijas politiku un ekonomiku, neaizmirstot savu rīcības jomu.

Jurists, politologs, Eiropas Savienības tiesas tiesnesis, bijušais Konstitucionālo tiesību komitejas priekšsēdētājs Egils LEVITS intervijā Neatkarīgajai raksturo valsts politisko telpu, tiesību telpu un pamato ideju – izveidot Valsts padomi.

Par gaidāmo Romas katoļu pāvesta Franciska vizīti Latvijā Neatkarīgās intervija ar pāvesta vizītes koordinatoru, Romas katoļu baznīcas priesteri Juri Jalinski.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild akciju sabiedrības Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs un akciju sabiedrības Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Neatkarīgās 23. augusta publikācija par Latvijas komunistiskās partijas centrālkomitejas (CK) pirmā sekretāra Alfrēda Rubika aizturēšanu 1991. gadā izraisīja diskusijas ne tikai lasītāju, bet arī to dienu notikumu dalībnieku vidū. Un šajās diskusijās nereti izskanēja pilnīgi pretēji situāciju skaidrojumi un apraksti...