Mēdz sacīt, ka viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Pavārgrāmatu autori jau izsenis ne tikai piedāvāja ēdienu receptes, bet arī izglītoja lasītājus par dažādu produktu uzturvērtību.
Piemēram, 1956. gadā Stokholmā izdotās grāmatas «Ikdienas un svētku galds» autore Malvīne Krone-Balduma raksta: «Olas ir pilnvērtīgs barības līdzeklis, jo satur visas tās vielas, kas vajadzīgas ķermeņa uzbūvei. Vistu olas satur 73,7 ūdens, 14,8 olbaltuma, 10,5 taukvielu, minerālvielu un vitamīnus. Par vērtīgāko barības līdzekli tomēr uzskatāms olu dzeltenums, kas satur taukvielas, vitamīnus, dzelzs, fosfora un kalcija savienojumus. Olu dzeltenums satur arī vairāk garšas vielu. Olu baltumus lieto kā izcēlājus dažādiem cepumiem un saldiem ēdieniem, arī kā dzidrināšanas līdzekli neskaidriem buljoniem, želejām un smalkākiem recekļiem (aspikiem).»
Grāmatas «Latviskā un modernā virtuve. Padomi nama mātēm, kā pareizi gatavot uzturu», kas izdota 1950. gadā, autores Hilda Birziņa un Anna Švāgers-Vīksne skaidro, ka olbaltumvielas nepieciešamas cilvēka organismam «galvenā kārtā jaunu audu un gremošanas sulu izbūvei, un citas vielas tās vietā nevar ņemt». Abas arī brīdina: kaut galds lūst no ēdieniem un dzērieniem, bet, ja ar tiem neuzņemam pietiekami olbaltumvielu, tad «organisms nobeigsies aiz olbaltumvielu trūkuma».
Latvijas Apvienotās putnkopības asociācijas un izglītojošā projekta «Olas ir spēks!» eksperti gan no senākām, gan modernākām pavārgrāmatām izmeklēja 12 receptes. Dzīvē tās iemiesoja pārtikas tehnoloģe Natālija Lagzdiņa, pierādot, ka viss ir iespējams. Virtuves virtuozes un virtuozi var izmēģināt pa vienai receptei katrā šā gada mēnesī.
Senākās olu, kā arī daudzu citu ēdienu receptes atrodamas 1795. gadā izdotajā grāmatā ar nosaukumu «Tā pirmā pavāru grāmata». Grāmatas izdevējs un sastādītājs bija Rubenes mācītājs Kristofs Harders (1747-1818). Grāmatā ir atsevišķā nodaļa, kas veltīta ēdieniem no piena un olām. Šeit ir arī lasāma, iespējams, senākā buberta recepte (saglabāta veco laiku rakstība).
Izsiti astoņas olu dzeltenumus un sakuli tos labi ar mušatenblūm (muskatziedu) sāli un cukuri. Paņem gandrīz kā vienu stopu (stops = 1,22994 l) salda krējuma un kuli to labi caur ar stīvu rīksti, apsmērē vienu bļodu ar aukstu sviestu, ielej tās samaisītas lietas un dari to gatavu iekš verdoša ūdens.
Ēdiens no olām, piena, rozīnēm un mandelēm, ar ko var pārsteigt viesus - eijerkēze jeb olu siers.
Uz pusotru stopu (stops = 1,22994 l) piena ņem 10-12 olas, kuli tos ar rīksti labi kopā, tad lej to iekš bļodu un celi iekš katlu, tur ielej tik daudz auksta ūdens, ka tas stāv līdz bļodas malu, celi uz uguni, bet neaizklāj cieti. Tik kā drusciņ vien sāk sacietēties, tad celi tūlīt zemē, gan tad jau pats saies kopā. Tad taisi to iekš vormēm (formām) ar pusvārītām razīnēm (rozīnēm) un mandeļu šķēlēm, allažiņ uz kārtas likdams. Pie uzdošanas apspraudi to eijerkēze ar mandelēm un razīnēm (rozīnēm) un uzkaisi kanēli un cukuri.
Vēl kāda neparasta recepte, ko var izmantot brokastīs. Šāda omlete jeb, kā 18. gadsimtā rakstīja, amulete, ar āboliem garšos gan bērniem, gan pieaugušiem: sagriezi tos ābolus plānās šķēlēs, un lai sūt uz uguni ar sviestu un cukuru, ka tie mīksti un skaisti paliek. Sakuli 7-8 olas ar drusciņ sāls. Ņemi drusciņ sviesta iekš pankūku pannu, lai tā sakarsās, tad lej tos olas tur iekšā un, tik kā no apakša drusciņ ir pacepts, tad baksti allažiņ ar nažu slīpu iekš to omleti, ka tas šķīstums tur tek caur uz apakšu, un tā dari, kamēr nekāds šķīstums vairs nestāv pa virsu. Tad lieci to uz plakanu bļodu, bet negriezi to apkārt, jo tā mīkstā puse allažiņ būs stāvēt uz augšu. Lieci nu tos ābolus virsū, apsiti to malu visapkārt, uzberi rīvētu maizi, uzlieci arī plānas sviesta šķēles un nobrūnē ar baltu dzelzi.
1905. gadā izdotajā «Praktiskā pavārgrāmata» atrodamas 1745 sātīgu ēdienu receptes un starp tām arī kāds neparasts deserts «Ledus šokolāde ar olām», kura pagatavošana prasa laiku un pacietību.
Sastāvdaļas (8-10 personām):
Pagatavošana:
½ mārciņas gabalos salauztas šokolādes atšķaida ½ stopa karsta piena, kuļ 5-6 olu dzeltenumus ½ stundas ar 5-6 lotēm cukura, uzvāra 1 stopu piena, liek atšķaidīto šokolādi klāt, ļauj uzvārīties, piejauc olu masu ar ½ kārtiņas sagrūstas vaniļas klāt un kuļ visu tik ilgi, līdz šokolāde kļūst putaina. Kad šokolāde pavisam atdzisusi, to ielej saldējamā traukā un atstāj tur 1-2 stundas ledū. Šokolādi ielej augstās glāzēs un liek galdā ļoti aukstu.
Šajā grāmatā var sameklēt arī olbaltuma pudiņa recepti, kas var papildināt, visticamāk, svētku vai brīvdienu galdu, jo darbdienās diez vai būs daudz gardēžu, kuri veltīs laiku šī deserta gatavošanai.
Sastāvdaļas:
Pagatavošana:
Četrus putās sakultus olu baltumus sajauc ar 5-6 lotēm cukura un mazliet sagrūstas vaniļas, iepilda masu sagatavotā formā, vāra ¾ stundas ūdens peldē un tad liek galdā ar aukstu vaniļa mērci, kuru pagatavo no atlikušajiem olu dzeltenumiem.
Vēl vienā pirms Otrā pasaules kara izdotajā pavārgrāmatā, «Ēdieni no iekšzemes produktiem», kas iznāca Rīgā 1937. gadā, ir lasāma vienkārša piena saldējuma recepte, kas būs pa spēkam katrai saimniecei.
Sastāvdaļas:
Pagatavošana:
Olas dzeltenumus ar cukuru saputo, lēnā pielej uzvārītu pienu, lej atpakaļ katliņā, uzkarsē. Atdzesē. Lej sadējamā traukā un sasaldē.
Tajā pašā grāmatā, sadaļā «Dažādi auksti dzērieni», ir ievietota bērnības garšas - peldošās salas ar olu mērci - recepte.
Sastāvdaļas:
Pagatavošana:
Olu dzeltenumu ar cukuru saputo un lēnām pielej uzvārītu pienu. Lej katliņā un uzkarsē. Olu baltumus saputo, pieliekot nedaudz pūdercukura, atdur ar karoti un apvāra viegli no abām pusēm cukura ūdenī vai pienā, kuru vēlāk izlieto mērces pagatavošanai. Mērci lej bļodā, olu baltumu putas uzliek virsū. Pasniedz aukstas.
Pildītas olas
Bez pildītām olām, šķiet, neiztiek neviena pavārgrāmata. Šīs vienkāršās un iecienītās uzkodas recepte lasāma «Ēdienos no iekšzemes produktiem».
Sastāvdaļas:
Pagatavošana:
Olas cieti novāra, noņem čaulu, pārgriež gareniski un pusēm un uzmanīgi izņem dzeltenumus, labi samaisa ar koka karoti, pievieno saberztus, no asakām atbrīvotus kilo vai tomātu biezeni un sāli, tad saputotu sviestu (tā vietā var ņemt arī labu, biezu skābu krējumu). Šādi sagatavotu masu pilda olu baltumos un izgrezno ar zaļumiem vai tomātiem. Masu olu baltumos var iepildīt ar tējkaroti vai izspiest caur garnējamo cauruli, lietojot robaino galu. Pildītās olas sakārto uz lēzenas bļodas, kas izklāta ar svaigām salātu lapām.
Savukārt Stokholmā 1951. gadā izdotajā Krones-Baldumas darbā «Ikdienas un svētku galds» ir smalkāka un mūslaiku apstākļiem kaitinošāka klasiskās olu uzkodas recepte, kas nodēvēta par pildītām olām ar kaviāru: cieti novārītas olas izloba no čaulām un šķērsām pārgriež. Apakšējos galus mazliet nogriež. Olu dzeltenumus izņem un izberž caur sietu, pieliek saputotam sviestam, pieliek sāli un majonēzi pēc vajadzības. Pilda olu pusēs un ar nazi nolīdzina, virsu uzliek kaudzīti melnā vai sarkanā kaviāra, apkārt liek mazas majonēzes vai arī saputota sviesta piciņas ar mazliet sinepju piejaukumu. Šādi sagatavotas olas var sakārtot uz stikla šķīvja, kas pārklāts salātu lapām.
Ak, saprotams, ka kaviāra pieminēšana kacinās cilvēkus, bet tie, kuri pārdzīvojuši padomju laikus un skarbos deviņdesmitos, zinās, ar ko aizvietot kaviāru, nezaudējot uzkodas garšu...
Malvīne Krone-Balduma piedāvā radošu olu uzkodas pasniegšanas veidu receptē pildītas olas mušmires veidā: cieti novārītām olām mazliet nogriež no platākā galā tā, lai varētu novietot uz šķīvja, nogriež arī vāciņu, olām izdobj dzeltenumu un sagatavo, kā iepriekš minēts. Virsū uzliek mazāka tomāta pusi, uz kuras tad uzliek mazas majonēzes vai saputota sviesta piciņas. Lai tomāta puse labāk piegultos, to var piestiprināt ar mazu irbuli. Sakārto uz salātu lapām pārklāta šķīvja.
Valodnieki norādīs, ka pareizi būtu teikt - rasols, bet rosola, ne rasola recepti atrodam grāmatā «Senču ēdienu receptes un derīgi padomi», kuras autore ir Inga Riba. Grāmata izdota 1990. gadā. Ēdiena pagatavošanai vajadzīgs:
Pagatavošana:
Visu sagriež kantainos gabaliņos.
1905. gadā izdotās «Praktiskās pavārgrāmatas» autori piedāvā neparastas olu kūkas ar speķi recepti. Tā ļoti labi garšo ar zaļiem salātiem.
Sastāvdaļas:
¼ mārciņas (1 mārciņa= 453,6 g) žāvēta speķa
¾ litra piena
3 olas
2 ēdamkarotes miltu
Pagatavošana:
Olas sakuļ, pieber klāt divas ēdamkarotes miltu, sajauc mīklu pamazām ar ¾ litra piena, kuļ kārtīgi, uzliek uz pannas ¼ mazos, kantainos gabaliņos sagriezta speķa, uzlej, tiklīdz speķis kļūst mazliet brūns, masu virsū un cep olu kūku no abām pusēm iebrūnu.
Derīgi padomi
* Kā zināt, vai ola svaiga? Pievērsiet uzmanību derīguma termiņam! Ļoti svaigas olas ir septiņas dienas pēc to izdēšanas. Ja no derīguma termiņa datuma atņemsiet 28 dienas, uzzināsiet, kad ola ir dēta un cik svaiga tā ir.
* Vissvaigākās parasti ir tieši vietējo ražotāju olas, jo tās nonāk veikalos, vēlākais, 48 stundās kopš to izdēšanas brīža.
* Malvīne Krone-Balduma ievietojusi pamācību, kā pareizi vārīt olas: «Olas labi jānomazgā remdenā ūdenī. Netīrās olu daļas noberžamas ar sāli vai etiķa ūdeni. Ja olas ir ļoti aukstas, tad tās paturamas remdenā ūdenī, lai čaula, nonākot karstā ūdenī, nesaplaisātu. Tad olas liekamas verdošā ūdenī, un laiku skaita no tā brīža, kad ūdens sāk virt. Mīkstas olas vāra trīs minūtes, tad dzeltenums ir pilnīgi šķidrs un baltums daļēji sarecējis. Olas plūmju mīkstumā ar viegli sarecējušu olu baltumu vāra piecas minūtes. Olas salātiem vāra astoņas minūtes, lai olu dzeltenums nebūtu par daudz ciets. Cietas olas pildīšanai, garnēšanai, mērcēm utt. vāra 10-12 minūtes, tad olu dzeltenumi ir pavisam cieti. Vārot olas cietas, lai pasargātu no plaisāšanas, ūdenim pievieno mazliet etiķa un olas galos iedur ar asu adatu. Cieti vārītas olas liekamas uz dažām minūtēm aukstā ūdenī, lai vieglāk atlobās čaula.»