Vakara Ziņas

Ir dažādi paņēmieni, kā raksturot cilvēku, paskatoties uz matu sakārtojumu. Mēdzam taču teikt: tam nu gan ir lauvas krēpes –, vai ne? Un izrādās, ka šā cilvēka horoskopā tik tiešām Lauvas zvaigznājam ir noteicošā loma. Esam ievērojuši, ka vienam patīk gari mati, otram – īsa un akurāta frizūra. Kāda dāma iecienījusi lokas, bet cita maina matu krāsu vairākas reizes gadā. Viena nez kāpēc izvēlas ilgstoši būt blondīne, cita – pēkšņi pārkrāso galvas rotu zilgani melnā vai spilgti zaļā krāsā. Kur nu vēl tās, kuras labprātīgi izvēlas zēngalviņu… Un ir gana daudz vīriešu, kuri savus garos matus sien astītē vai sapin bizīti. 

Parlamentā atkal ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes. 

Barikāžu muzejs meklējams pašā Vecrīgas sirdī, Krāmu ielā 3, un senatnīgā nama portāls neliecina, ka, pārkāpjot slieksnim, nokļūsim 32 gadus senā pagātnē, kas stāsta par vienu no svarīgākajām lappusēm Latvijas neatkarības cīņā – 1991. gada barikādēm. Staigājot pa muzeju tā idejas autora un vadītāja Renāra Zaļā pavadībā, ik pa brīdim uzjundī atmiņas par to laiku, kad kopā ar kolēģiem no «Latvijas Jaunatnes» vairākas naktis dzīvojāmies pa barikādēm (tikai līdz 20. janvārim). Divu stundu garā saruna un ekskursija ir ļoti laba vēstures stunda, kas sasaucas ar pašreiz Ukrainā notiekošo, un skaidri saprotu – arī par šīm vēstures lappusēm ir jārunā. Vismaz reiz gadā – noteikti. Lai gan noteikti vajadzētu biežāk. 

Kāpēc mēs, rietumnieki, dēvējam gadus dzīvnieku nosaukumos, kas ir raksturīgi Austrumu astroloģijā? Vai gada skaidrojums, izmantojot Austrumu astroloģiju, kaut ko būtiski maina?

Anekdotes sagatavotas no žurnāla "Vakara Ziņas".

Dažas no šīm vietām ir apvītas ar noslēpumiem un leģendām, kas nodotas no paaudzes paaudzei, citas ir daudz jaunākas. Taču katra no tām ir ar savu kolorīto pagātni un spēj uzdzīt šermuļus. Tik un tā cilvēki turp dodas, jo grib redzēt to, ko ik dienu nebūt nevēlētos skatīt acu priekšā, un piedzīvot nebijušas izjūtas. «National Geographic» piedāvā uzzināt interesantus faktus par pasaules spocīgākajām pilsētām un citām vietām. 

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognozes

Detektīvseriāli ir viens no populārākajiem un iemīļotākajiem televīzijas žanriem, jo skatītājiem patīk vērot, kā harismātiskie un gudrie tiesībsargājošo iestāžu darbinieki nieka 40 minūšu laikā atklāj šausminošus noziegumus.  

«Jo ilgāk dzīvoju, jo vairāk sasniedzu, jo plašāka paveras pasaule. Ir vēl tik daudz, ko es gribētu izdarīt, un es esmu pārliecināts, ka es izdarīšu!» saka Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktieris, TV3 šova «Dejo ar zvaigzni» uzvarētājs Maksims Busels. 15. janvārī viņš svinēja savu 30. dzimšanas dienu.

Dailes teātra aktierim Imantam Stradam šis gads sācies ar 45. dzimšanas dienu 10. janvārī un Kārļa Ulmaņa lomu režisora Toma Treiņa iestudētajā dokumentālajā detektīvā «Kur pazuda valsts».

Nereti tiek uzskatīts, ka visradošākie un fantāzijas bagātākie ļaudis ir rakstnieki, jo viņi savos literārajos darbos, īpaši zinātniskās fantastikas romānos, spēj izfantazēt un izklāstīt visneiedomājamākās lietas. Šķiet, ne mazāk radoši dažkārt ir arī tie, kuru interešu un darbības loks saistīts ar tehniku. Viens no šādiem piemēriem ir krievu inženieris izgudrotājs Ļevs Termens (15.08.1896.–03.11.1993.), kurš radījis gan vairākas noklausīšanās ierīces, gan arī pasaulē pirmo elektrisko mūzikas instrumentu. Tas nosaukts izgudrotāja vārdā par temenvoksu, proti, par Termena balsi. 

Jūrmalniece Baiba Kantiņa ilgus gadus strādā komunikācijas un sabiedrisko attiecību jomā. Tā ir nozare, kur nereti nepieciešams būt klātesošam septiņas dienas nedēļā, tāpēc vienīgais, ko pēc kārtīga darba cēliena cilvēks varētu vēlēties, ir mājas miers un klusums. Taču – nē, Baibai ilgus gadus bija kāds sapnis, ko īstenot izdevies vien pieaugušā vecumā. Turklāt šis sapnis savā ziņā saistīts ar korekcijām mājas dzīvē, proti, kad miers pārtop par nemieru.

Aktieri Indra Burkovska un Jānis Jarāns nule kā beiguši filmēties režisores Elzas Gaujas jaunajā spēlfilmā «Pastkarte no Romas», kura vēsta par divu pastnieku mīlasstāstu.  

Parlamentā atkal ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes.  

Uzskata, ka cipari un statistika ir bezkaislīga. Bet tā gluži nav, ja palūkojamies kaut vai ielās sev degunpriekšā – Latvijas galvaspilsētā. Rīgā jau gadu desmitiem risinās ielu kaujas par to, kura no tām ir īsākā, garākā vai šaurākā. Lai arī par to it kā konceptuāla vienošanās ir panākta, tās nav aksiomas, kuras simtprocentīgi iecirstas akmenī.

Leģendārā latviešu dejotāja, indiešu un sakrālās dejas kustības aizsācēja Latvijā, Ņujorkā dzīvojošā māksliniece un dejas pedagoģe Vija Vētra pirmdien, 6. februārī, svin savus 100. šūpuļsvētkus.

Mērija Elizabete Kalniņa raksta kopš piecu gadu vecuma, taču bez harismas, dzirkstelītes acīs un iekšējās uguns neko nebūtu spējusi sasniegt. «Aizvien ir grūti apjēgt, ka manus darbus lasa simtiem un tūkstošiem cilvēku visā Latvijā, lai gan «Uguns un pulveris» ir nu jau mana otrā grāmata. Savā ziņā tā ir nedaudz tāda kā ietekmes un varas sajūta, vienlaikus arī liela atbildība. Nenoliedzami – šī sajūta liek skudriņām skriet pār mugurkaulu.» 

Laiki, kad uz Latvijas Televīzijas ēku Zaķusalas krastmalā 3, Rīgā, kā arī uz preses izdevumu redakcijām plūda skatītāju vai lasītāju vēstules, ir pagājuši uz neatgriešanos. Mūsdienās pastāv citas saziņas formas un stili. Arī mēs paši esam kļuvuši citi nekā pirms gadiem divdesmit, trīsdesmit. Taču tolaik… Tolaik vēstules pārsvarā tika rakstītas ar roku, stipri retāk – ar rakstāmmašīnu, turklāt tās papildināja arī pa kādam apsveikumam svētkos. Vēstuļu adresāts bija vai nu raidījuma, vai preses izdevuma redakcija, vai arī konkrēts žurnālists, pie kura cilvēks vēlējās vērsties «personīgi».  

Anekdotes sagatavotas no žurnāla "Vakara Ziņas".

Šampētera mežā Rīgā ir Latvijas Tautas frontes dibināšanai veltīts piemiņas akmens. Vietējie iedzīvotāji pie tā pieraduši un nelauza prātus par to, kāpēc tieši tur novietota piemiņas zīme. Taisnību sakot, par šo akmeni un tā autoru vai autoriem nav daudz informācijas.  

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognozes

Ja vadāmies pēc ķīniešu horoskopiem, zinām, ka  2023. gads ir melnā Ūdens truša gads. Vēl tas tiek dēvēts arī par Zaķa un Kaķa gadu, tāpēc katrs no mums var izvēlēties, kurš no dzīvniekiem sirdij ir vistuvākais. Kāds 2023. gads izvērtīsies, galvenokārt ir atkarīgs no mums pašiem, taču vismaz vienu lietu no jaunā gada dzīvnieka kaķa gan varam mācīties. Tā ir neatkarība un brīvības mīlestība. To, ka brīvības alkas kaķiem piemīt, zina stāstīt arī divu turku angoras kaķenīšu Joko un Ono saimniece Kristiāna Kārkliņa, kuras ģimenē abas māsiņas mīt jau septīto gadu. Savu dzīvi bez abām kaķu dāmām jaunā sieviete nespēj iedomāties.