Vakara Ziņas

1984. gada 26. maijā kādā dzīvoklī Alauksta ielā Rīgā tika nošauti divi cilvēki.

Īsi pirms 14. Saeimas vēlēšanām izveidotais politiskai spēks "Stabilitātei!" pārliecinoši iekļuvis Saeimā. Daudzi par šo partiju pat nebija dzirdējuši, jo tās vadītājs Aleksejs Rosļikovs uzrunāja krieviski runājošos, spēlējot uz dzīves līmeņa, krievu valodas un uzvarekļa nojaukšanas taustiņiem.

Lielbritānijas karalis Čārlzs III nonācis ļaudīm uz mēles, jo tiek pētīts un apspriests vai katrs jaunā karaļa solis, rīcība, uzvedība, pat izskats.

Patiesībā Andrijs Danilko, Ukrainas tautas mākslinieks, raidījumu vadītājs, aktieris. Deviņdesmito gadu sākumā viņš savā karjerā trāpīja desmitniekā, izveidojot skatuves tēlu Verku Serdjučku. Kam tīk, kam nē – gaumes jautājums, bet Verkas panākumi daudzu gadu garumā bija spoži.

Bija 1989. gada 13. decembra rīts, kad Biķernieku ielā 58, Rīgā, bruņota banda trīs vīriešu sastāvā no Kurskas apgabala šāva uz cilvēkiem – vienas ģimenes locekļiem. Vispirms uz vienu, tad otru, līdz koridorā uz grīdas atradās četru cilvēku līķi. Par šo krimināllietu bijusī Latvijas Republikas Prokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas pārvaldes priekšniece, pēcāk ģenerālprokurora palīdze un Prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienesta vadītāja Rita Aksenoka savulaik presē paudusi, ka notikuma vietā viņai līdz potītēm vajadzējis brist pa asinīm. Vai tiešām tik briesmīgi? Lai to noskaidrotu, lūdzām bijušo izmeklētāju par kooperatora Ivčenko un viņa ģimenes slepkavības lietu pastāstīt plašāk.

Prieks un dzīvība mājās – tā varētu teikt cilvēki, kuri par savu draugu izvēlējušies tik neparastu dzīvnieciņu kā mājas sesks. Ilgu gadu garumā profesionālā līmenī ar šiem zvēriņiem nodarbojas un tos audzē biedrības «Klubs «Seskumīlis»» valdes priekšsēdētāja Sarmīte Luste.

Vācijā zināmi vairāki kanibālisma gadījumi šajā gadsimtā vien, tāpēc diez vai tur kādam gribētos jokot par šādu tēmu, taču Latvijā 2010. gadā notika tieši tā.

Aizputes Tūrisma centrā skatāma aizraujoša dažādu leļļu un citu rotaļlietu pastāvīgā ekspozīcija, kuras lielu daļu veido nu jau mūžībā aizgājušās aizputnieces Valdas Jēriņas kolekcionētās un sapostās lelles. Tūrisma centra vadītāja Signe Pucena atzīst, ka izstāde ir pieprasīta – to aplūkot nāk gan jaunākā paaudze, gan pieaugušie. Bērnības izjūtas taču nav zudušas!

«Pēdējos pāris gadus pandēmijas ierobežojumu dēļ neko apjomīgu savā dzimšanas dienā neesmu rīkojis, bet zemapziņā tāda doma ir, ka vajag. Varbūt nākamgad vai pēc diviem gadiem,» saka populārais mūziķis Markus Riva. 2. oktobrī viņam bija 36. dzimšanas diena.

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognozes

Tas nebūt nav joks – Liepājā savulaik tramvaju ierīkoja tādēļ, lai cilvēki, kuri muka no Krievijas cara impērijas, varētu ērtāk nokļūt līdz apsolītajai brīvības zemei Amerikai. Tieši ar pārsēšanos Liepājas tramvajā daudziem sākās mūža sapņa ceļojums uz Ņujorku! Vieniem paveicās, otriem ne, bet Liepājas tramvajs izdzīvojis visos gadsimtos un 26. septembrī svinēja savu 123. dzimšanas dienu: zīmīga jubileja, jo skaitļu rindas pirmie cipari seko cits aiz cita rindas secībā.

Vācu komponista Riharda Vāgnera saikne ar Rīgu ir bijusi daudz ciešāka nekā tikai viņa diriģenta zizlis, kas tagad glabājas Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, un dižā vācu mākslinieka vārdā nosauktā iela Vecrīgā. Nav pilnībā lemts uzzināt, cik daudz no visa ir bijis un cik daudz – tikai leģenda.

Padomju Savienībā pats augstākais amats bija Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ģenerālsekretārs. Viņa vara bija neierobežota. Laika gaitā šajā amatā atradās dažādi vīri, kuru kolorīto iznešanos un veselam saprātam neaptveramās idejas, kas lielākoties ātrā laikā tika realizētas dzīvē, ļaudis atceras un par tām smejas pat mūsu dienās. Vienīgā nelaime – darbības, kas sekoja, lai murgainās idejas īstenotu, sagādājušas neizsakāmi lielu ļaunumu.

Dzimusi liepājniece, tagad vaiņodniece Solvita Bodoga ir ļoti enerģiska, arī aizrautīga stāstniece. Pēc profesijas cirka māksliniece, bet dzīvē izmēģinājusi arī daudzas citas lietas. Kā pati atzīst, viņas dzīve nav pelēka, bet bagāta ar krāsainiem notikumiem un daudziem īpašiem cilvēkiem, no kuriem viņa ir ieguvusi un mācījusies.

Pagājušā gadsimta 90. gadi, īpaši to pirmā puse, bija sarežģīts laiks. Mainījās gan valsts iekārta, gan sabiedrība, gan arī likumi un tikumi. 1991. gads Latvijā nesa daudz traģisku, varētu pat teikt, prātam neaptveramu notikumu. Viens no tiem bija mākslinieka interjerista Pētera Galeviusa, viņa dzīvesbiedres, sievasmātes un 10 gadus vecā dēliņa nogalināšana Jūrmalā, netālu no Dzintaru stacijas. Kā vēlāk noskaidroja izmeklētāji, slepkavas bija bruņota banda no Ļeņingradas (tagad Sanktpēterburga). Četri tās locekļi – sieviete un trīs vīrieši – Baltijas valstis ar mērķi laupīt un nogalināt līdz traģēdijas brīdim bija «apciemojuši» jau vairākkārt.

Japāņu pētnieki apgalvo, ka suņi var patiesi satraukties, kad pēc ilgas prombūtnes ierauga saimniekus. Tiek uzskatīts, ka asaras padziļina saikni starp suņiem un viņu saimniekiem. Pētījumā, kas balstīts uz 22 suņu uzvedību, tika pētīta suņu reakcija, kad tos nošķīra no saimniekiem un citiem pazīstamiem cilvēkiem.

«Kino ir jauno māksla, es savos gados par to vairs nedomāju. Ja arī rodas kādas idejas, atdodu tās jaunajiem,» saka kinorežisors, rakstnieks, publicists un gleznotājs Jānis Streičs. 26. septembrī viņš svinēja savu 86. dzimšanas dienu.

Ja vajadzētu raksturot «TTT» sieviešu basketbola zvaigžņu komandas bijušās spēlētājas, saspēles vadītājas Dzintras Grundmanes nodarbošanos, tas nebūtu viegls uzdevums. Ļaudis, kas gadu desmitiem ilgi sekojuši līdzi mūsu valsts sportistu panākumiem, droši vien vispirms teiktu, ka viņa, nebūdama padomju impērijas izlases sastāvā, kļuva par PSRS Nopelniem bagāto sporta meistari. Citi, kurus vairāk interesē vēsture, piebilstu, ka Dzintra Grundmane pēc Latvijas neatkarības atgūšanas bija Sporta muzeja direktore. Taču vēl kāds iebilstu, ka ir klausījies viņas lasītās lekcijas Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē, jo Grundmane bija docente Sporta izglītības nodaļā.

Aktrise Svetlana Bless-Puķe nesagaidīja savu 80. dzimšanas dienu. Iespējams, viņa sacītu, ka apaļš gadskaitlis nav būtisks. Viņu atceras un atcerēsies vispirms jau komiskās Žurkas Kornēlijas lomas dēļ, jo viņa bija profesionāla klaunese. Viņa dāvāja dzīvesprieku. Smīdināja. Ironizēja. Ļāva smieties caur asarām. Bet tie cilvēki, kuri citiem šķiet jautri, mēdz sevī slēpt dziļus un tumšus emocionālus atvarus. Viņus var viegli ievainot. Viņiem ļoti sāp. Žēl, ka šo plāno aizsargslānīti notrauc bez pietātes un žēlastības.

Sertificētas astroloģes Gunas Kārkliņas prognozes

«Šie foto man būs mazliet īpaši arī tad, kad paies kāds laiks un izrāde, kuru tie atspoguļo, jau sen vairs nebūs repertuārā,» saka aktrise Aija Dzērve, stāstot par savu mīļāko fotogrāfiju, kas tapusi pirms trim gadiem.

Dzimis liepājnieks, tagad rīdzinieks Andris Grīnbergs visu mūžu ir saistīts ar mūziku. Tikai ar neredzamo pusi, jo izvēlējās kļūt par tās nemanāmāko daļu – skaņu režisoru. Viņš līdzdarbojies ar slaveno grupu «Remix», veicis ierakstus Latvijas Radio kopā ar maestro Raimondu Paulu, darbojies studijā «Melodija». Grūti pat nosaukt mūziķi, kura ierakstus Andris nav veicis. Un mūzika, protams, ir viņa sirdslieta. Nesen Andrim bija apaļa jubileja – 60 gadu. Sveicam! Lai dzīve met strauju loku un piepildās visklusākie sapņi!