Reiniku vaino meitenītes nāvē

Brīdī, kad dziedātājs Lauris Reiniks jau gatavojās doties uz slimnīcu pie kādas smagi slimas meitenītes, tādējādi izpildot viņas karstāko vēlēšanos – satikt savu elku, tika saņemta īsziņa par meitenītes nāvi... Notikumi, kas risinājās turpmāk, apliecināja jau iepriekš radušās aizdomas – «mirstošā meitenīte» ir tikai muļķīgs joks.

Dziedātājs satriekts

Par vēl pavisam svaigajiem notikumiem Laura Reinika komanda labprāt nerunātu vispār, «lai neradītu tam cilvēkam slimīgu gandarījumu par notikušo», »VZ« paziņo šobrīd Amerikā esošā dziedātāja menedžeris Gatis Kidals.

Reinikam adresētas īsziņas viņa menedžera telefonā nemitējās birt vairāk nekā mēnesi. Pirmās īsziņas no kāda anonīma sūtītāja informēja par kādu smagi slimu meitenīti, kurai atlicis dzīvot vairs tikai nepilns mēnesis. «Atsūtītais stāsts par kādas tantes māsasmeitu Bauskas slimnīcā, kuras karstākā vēlēšanās esot satikt Lauri Reiniku, man tīri cilvēcīgi likās sirdi aizkustinošs. Es momentā zvanīju Laurim un visu šo situāciju izstāstīju. Mēs nopietni apspriedāmies un izlēmām – jā, esam gatavi braukt pie šīs meitenītes, aizvedot viņai gan Laura diskus, gan arī vienu konkrētu viņa fotogrāfiju, kuru šī meitenīte it kā vēlējās saņemt ar sava elka autogrāfu. Diemžēl kādā rītā es pēkšņi saņēmu īsziņu, ar kuras starpniecību Lauris tika ielūgts uz šīs meitenes bērēm, kura tik ļoti satikt kāroto mūziķi pie sevis tā arī neesot sagaidījusi... Es pārsūtīju šo īsziņu Laurim, kam viss notikušais izraisīja milzīgu šoku – par to, ka vēl pirms mirkļa šī meitenīte gulēja slimnīcā, ka viņš tā arī nepaspēja pie viņas aizbraukt...» piedzīvoto atminas Reinika menedžeris.

Izeju redz ignorēšanā

Īsziņu sūtītājs pat atļāvies meitenītes nāvē vainot Reiniku – lūk, viņš neesot atbraucis, mazā gaidījusi, un šī veltā gaidīšana paātrinājusi bērna bojāeju. «Pāris stundas pēc īsziņas par meitenītes nāvi saņēmu nākamo – lai atbildot, vai Lauris ieradīšoties uz bērēm vai nē. Neko neatbildēju un pēc kāda laika saņēmu īsziņu, kas tās sūtītāju noveda pretrunās, jo jau atkal viņš informēja par mirstošu meitenīti, kas vēl joprojām ļoti vēloties satikt Lauri Reiniku... Šo visu notikumu dēļ aizvadītajā nedēļā sociālā tīmekļa «Twitter» lapās parādījās Laura ieraksti par to, cik neiedomājami nekorekti kāds ir spējīgs pajokot...» stāsta Kidals.

Kad īsziņu sūtītājam mēģināts piezvanīt, viņš nav cēlis klausuli, pamatojot to ar mistiskā veidā sabojātu telefonu. Arī citu cilvēku telefona numurus, uz kuriem varētu zvanīt un pārrunāt radušos situāciju, anonīmais īsziņu sūtītājs nav devis, jo «arī pārējiem telefoni esot saplīsuši tā, ka vienīgā iespēja komunicēt esot, sarakstoties ar īsziņām». Beigās dziedātāja komandas pārstāvji sapratuši, ka īsziņās stāstītais ir tikai šausminošs joks. «Jā, protams, pēdējais solis ir iesaistīt policiju, taču šajā gadījumā mēs domājam, ka tas vienkārši ir kāds garīgi slims cilvēciņš, kas, iespējams, arī kaut ko lieto… Man šķiet, vispareizākā rīcība šobrīd ir šo cilvēku vienkārši ignorēt,» tā Kidals.

Freimanim nākas informēt policiju

Kaut ko līdzīgu uz savas ādas ir nācies izbaudīt arī citiem Latvijas mūziķiem. «O, jā, arī man ir bijušas šādas situācijas, kas vainagojušās pat ar policijas iesaistīšanu tajā visā. Man, piemēram, kādu laiku atpakaļ tika draudēts, ka mani nogalinās. Gandrīz pirms katra koncerta saņēmu draudu īsziņas ar tekstu: «Te esmu arī es, koncerta laikā uzkāpšu uz skatuves un tevi noduršu». Protams, nebija patīkama sajūta, bet tajā brīdī, kad sapratu, ka tie visi ir tikai stulbi jociņi, es iemācījos tiem nepievērst uzmanību,» aristokrātiskā mierā »VZ« atklāj grupas «Tumsa» vokālists Mārtiņš Freimanis.

Freimanis gan atzīst, ka «ar šādiem slimiem cilvēkiem jābūt uzmanīgiem – ne velti pasaulē ir gadījumi, kad fans paprasa savam elkam autogrāfu un pēc tam viņu aukstasinīgi nošauj». Liepājnieku grupas līderis piedzīvojis arī to, ka viņa pastkastīte tiek līdz malām piebāzta ar picām, un pat to, ka pie dzīvokļa durvīm tiek atstāts spainis, kas pilns ar... jēlu gaļu. «Kā vienu no neordinārākajiem piedāvājumiem, ko esmu saņēmis, varu minēt kādu krievu miljonāru, kas gribēja mani nopirkt uz savas meitas 18 gadu dzimšanas dienu, turklāt ar noteikumu, lai es meitenei laupītu nevainību. Toreiz es šim miljonāram atbildēju: «Ja ņe prodažnaja suka, bļe!» Man liekas, ka viņš tā arī nesaprata, kāpēc es no šā piedāvājuma atteicos, jo tā summa, ko viņš man piedāvāja, bija patiešām astronomiska,» atminas «Tumsas» solists. «Es Lauri ļoti labi saprotu, jo arī man ir bijusi viena meitene, kas «mira». Tas viss beigās, protams, izrādījās stulbs joks – neviens tā arī nenomira, pat vēl vairāk – vēl pavisam nesen es saņēmu no šīs meitenes e–pastu.»

Ar trakajiem pa labam

«Paldies Dievam, kaut kādas muļķības, kas saistītas ar fantāziju līmenī mirstošiem cilvēkiem, Aija līdz šim saņēmusi nav,» sarunā ar »VZ« saka dziedātājas Aishas (Aijas Andrejevas) menedžere Patrīcija Kraukle. «Arī šādu fanu dēļ katram dziedātājam ir vajadzīgs savs menedžeris, kas ir kā buferis starp attiecīgo mūziķi un cilvēkiem, kas mēģina viņu vajāt. Arī man vai katru dienu portālā «draugiem.lv» kāds uzraksta: «Vai Aisha var man nodziedāt kādu dziesmu?» Šajos gadījumos uzdodu konkrētus jautājumus, kas tad arī izfiltrē, kurš vēlas kaut ko nopietnu un kurš vienkārši joko. Manuprāt, cilvēku vēlēšanās, lai viņiem svarīgos dzīves brīžos uzstātos viņu iemīļotākais mūziķis, nav nekas nosodāms. Pat vēl vairāk – gana daudzas no šādām vēlmēm Aija ir arī palīdzējusi piepildīt. Piemēram, kādās kāzās vedēji bija noorganizējuši Aiju kā pārsteigumu jaunajam pārim.»

Taču nesen Aishu caur kādu draugu sazvanījis viņai nezināms puisis, kura vēlmes momentā pāradresētas menedžerei. «Kā pirmo pamanīju – puisis ir pamatīgi iedzēris un tādēļ sarunā mazliet uzvilkts. «Man te bērnam ir jubileja, es obligāti gribu, lai tajā dzied Aija!» viņš pavēles tonī noskaldīja. Uz ko es viņam atbildēju – labi, bet vai skaņu aparatūra jums ir? Džeks mazliet aprāvās un solīja sazināties ar mani nākamajā dienā. Tas, protams, nenotika. Šādu cilvēku, kas Aiju grib «uz sitiena, te un tagad», ir daudz, taču parasti tos visus ļoti nesāpīgi atsijā laiks. Turklāt mana stratēģija, sarunājoties ar viņiem, vienmēr ir – ar trakajiem vajag pa labam,» norāda Kraukle.