Mārtiņš Vērdiņš vētrainas svinības nerīko

© F64

Šo ceturtdien, 27. janvārī, 70 gadu jubileju svinēja aktieris Mārtiņš Vērdiņš – Eduarda Smiļģa Teātra muzejā atklāta arī viņa izstāde «Mārtiņa Vērdiņa kaleidoskops», kurā skatāmas gleznas, zīmējumi, rokraksti, fotoattēli un ar darbu teātrī saistītas piemiņas lietas. Pats Vērdiņš šobrīd ir brīvmākslinieks – raksta grāmatu un glezno.

Dēls – izglābis, meita – iedvesmo

Vētrainas svinības par godu dzimšanas dienai aktieris Mārtiņš Vērdiņš nerīkoja. «Protams, ir mazliet īpaša sajūta un apziņa, ka pirms 70 gadiem esmu nācis pasaulē, bet tāds saviļņojums kā kādreiz man dzimšanas dienās vairs nav. Dzīves jēgu gan neesmu pazaudējis. Tās galvenā jēga ir dzīvot. Tev ir kājas un rokas, tu redzi un dzirdi, viss pārējais ir tikai pielikums,» »VZ« teica aktieris. Vērdiņam dzīve joprojām sagādājot prieku, un ir lietas, kuru dēļ tagad dzīvot esot pat feināk nekā agrā jaunībā. «Tagad ir labāk, jo tagad man ir mana pieredze! Dodiet tikai iespēju to izmantot. Un vēl tagad man ir forši bērni – meita un dēls! Dēls mani faktiski ir izglābis no vairākām nepatīkamām situācijām, meita mani pamāca un iedvesmo.»

Ķersies pie žoga krāsošanas

Taujāts par labāko dāvanu, ko šobrīd dzīve varētu pasniegt, mākslinieks brīdi aizdomājās un atzina, ka visvairāk kārojas dvēseles mieru. «Jā, arī veselību, jo vesels cilvēks var izdarīt daudz,» piebilda Vērdiņš. Viņam visvairāk esot žēl tērēt laiku bezdarbībai, tāpēc sevi mudinot darboties. «Man ir tāds vecums, ka aiz sevis gribas atstāt sakoptu vidi vai kaut ko vērtīgu. Vēl ir ko darīt, jo, piemēram, ja cilvēkam ir māja, tad žogam ap to jābūt nokrāsotam, bet manējais šobrīd tāds nav. Cilvēks jau pēc dabas ir slinks, bet ir jāsaņemas un jāsakopj ne tikai sava iekšējā pasaule, bet arī pasaule ap sevi.»

Gribētu izstādi Dailes teātrī

Līdztekus aktiera darbam Vērdiņš allaž zīmējis, gleznojis, skicējis un arī rakstījis – piemēram, grāmatu par dzīvesbiedri aktrisi Mirdzu Martinsoni. «Esmu ar galvu iemeties glezniecībā un rakstīšanā. Veidoju grāmatu «Epizodes», tajā būs epizodes no manas dzīves, no darba teātrī un kino, no ielas, manas dzīves būtiskākie krustpunkti,» »VZ« teica jubilārs. Īpašs prieks, ka viņa gleznas grib redzēt cilvēki daudzviet Latvijā. «Nupat man, piemēram, bija jauka izstāde Katlakalna tautas namā. Piedāvāju rīkot izstādi arī manam mīļajam Dailes teātrim [no 1975. gada līdz 1999. gadam Mārtiņš Vērdiņš bija Dailes teātra trupā – aut.], jaunais direktors Andris Vītols teica, ka padomās par to. Savulaik viņš bija skatuves strādnieks, esam kopā ar viņu strādājuši. Redzēs, ko viņš izlems. Varbūt nākamgad kaut ko uztaisīsim.»

Svarīgākais