Jauniešu veselība darba vidē
Nedaudz pakurnēt par «mūsdienu jaunatni» darba kolektīva pirmspensijas vecuma locekļiem pieder pie lietas.
Droši vien katram strādājošam jaunam cilvēkam, kuram diendienā līdzās ir vecāki kolēģi, nākas sastapt gan tādus, kuri izturas labvēlīgi un ir gatavi palīdzēt ar padomu, gan tādus, kuriem nekad nevar izdarīt pa prātam. Bet, runājot par veselību, bieži valda uzskats, ka jaunam cilvēkam principā nekas nevar kaitēt. Ja kāds netiek galā ar darba pienākumiem un aizbildinās ar sliktu pašsajūtu, to drīzāk uztver kā izlutinātības pazīmi, nevis objektīvu problēmu.
«Jāņem vērā, ka pusaudži un jaunieši ir ļoti emocionāli, viņu emocijas bieži ir mainīgas un pretrunīgas, noskaņojums strauji mainās. Laika gaitā var krasi mainīties arī jaunu cilvēku motivācija un cerības attiecībā uz darbu, kas parasti ir lielākas, nekā lemts piepildīties,» skaidro profesore, Dr. habil. med. Maija Eglīte (attēlā), Rīgas Stradiņa universitātes Aroda un vides medicīnas katedras vadītāja, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra vadītāja. «Šajā ziņā gados jauni cilvēki ir prasīgāki nekā vecāki darbinieki, kuri jau piedzīvojuši savu centienu piepildījumu vai katrā ziņā negaida no dzīves gluži to pašu, ko jaunie.»
Neaizsargātība darba vidē
«Jaunieši ir īpaši neaizsargāti vidē, kurā darba drošība un veselības aizsardzība nav pietiekama,» stāsta M. Eglīte. «Viņiem var trūkt pieredzes, fiziskā un psiholoģiskā brieduma un informētības par darba drošības un veselības aizsardzības jautājumiem. Darba aizsardzības speciālistiem tie būtu cilvēkiem populāri jāizskaidro, bet tā ne vienmēr notiek. Nepietiek izsniegt rakstisku instrukciju vai bukletu, ir jābūt personīgai sarunai. Piemēram, Zviedrijā ražotnēs uz visiem galdiem ir bukleti par darba drošību, bet, pētot šo izdevumu atdevi, atklājās, ka tos lasa tikai 10% darbinieku. Tādēļ darba aizsardzības speciālisti katram izstāsta - lūk, šī viela kairina ādu, tā - elpošanas orgānus, vēl citi faktori nelabvēlīgi iedarbojas uz acīm vai ausīm, tāpēc jālieto attiecīgie aizsarglīdzekļi. Un ir noteikti sodi par to nelietošanu. Kādā lielā, ļoti spodrā un kārtīgā, taču trokšņainā autorūpnīcas cehā novēroju šādu ainu: kontrolieris staigā riņķī ar glītu pulētu kastīti, pieiet pie viena darbinieka un ar žestiem rāda, ka ausīs nav ielikti aizbāžņi. Darbinieks noplāta rokas, izņem no kabatas desmit eiro un ieliek kārbiņā, pēc tam paņem aizbāznīšus, ieliek ausīs un strādā tālāk. Viss notiek bez vārdiem, visiem skaidrs, ka ir jābūt kārtībai. Mūsu darba aizsardzības speciālisti bieži uzņemas apkalpot daudzus uzņēmumus un katrā no tiem uzturas vienu stundu nedēļā. Es eju uz ražotnēm bieži un redzu, ka darbinieki nav informēti par svarīgiem drošības jautājumiem. Piemēram, jauns cilvēks strādā ar azbestu, liek azbesta šķiedriņas automašīnas bremzēs. Bez maskas, plikām rokām. Jautāju - ar ko jūs, lūdzu, strādājat? Viņš atbild: es nezinu, mani neinteresē, kā to materiālu sauc - man darba devējs teica to paņemt un te ielikt. Skaidroju, ka tas taču azbests, kas ļoti kairina ādu un elpceļus un, strādājot bez maskas, rezultāts var būt plaušu vēzis. «Jums varbūt tas būs, bet man nebūs,» atbild darbinieks. Jauniešiem bieži vien ir nepietiekamas prasmes, viņi neapzinās savas un darba devēja tiesības un pienākumus. Dažkārt darba devēji nodarbina jauniešus neatbilstošos darbos nezināšanas vai neuzmanības dēļ, vienkārši neiedomājas, ka šai vecuma grupai ir savas fizioloģiskās īpatnības, kas jārespektē.»
Pusaudžu un jauniešu organisms
«Par pusaudža vecumu meitenēm tiek uzskatīti 12-15 gadu un zēniem 13-16 gadu, bet par jauniešu vecumu attiecīgi 16-20 un 17-21 gads. Pusaudža un jaunieša organismā notiek intensīvas un ļoti daudzveidīgas pārmaiņas, aktīvi darbojas hipofīze un dzimumdziedzeri, to producētie hormoni veicina strauju augšanu,» skaidro profesore. «Sirds palielinās 1,5-2 reizes, bet asinsvadi mainās lēnāk, tāpēc var rasties zināmi traucējumi asinsrites sistēmā un audu, tostarp arī smadzeņu audu, apgādē ar skābekli. Tas rada pastiprinātu nervozitāti un nogurumu. Ar to skaidrojama arī skolēnu dziesmu svētkos novērotā koristu ģībšana, tas pats var notikt, piemēram, pēc krosa skriešanas, jo sevišķi, ja vispirms nav notikusi iesildīšanās.
Kauli turpina augt līdz 20-22 gadu vecumam, tādēļ ļoti būtiski ir aizliegt jauniešiem strādāt fiziski smagu darbu, viņus arī nedrīkst pakļaut vibrācijas ietekmei. Nervu sistēma jauniešu vecumā anatomiski sasniedz pieauguša cilvēka rādītājus, bet tās nobriešana turpinās līdz 25 gadu vecumam.
Galvas smadzenes maksimālo svaru sievietēm sasniedz 20 gadu vecumā, bet vīriešiem 25 gadu vecumā. Ņemot vērā visus šos apstākļus, ir ļoti svarīgi ne tikai pusaudžus, bet arī jauniešus pasargāt no neirotropo ķīmisko vielu iedarbības. Viņu organisms kopumā ir ļoti jutīgs pret dažādām toksiskām vielām - nikotīnu, alkoholu, narkotiskajām vielām un dažādām darba vietā izmantotām ķimikālijām.»
Naktsmaiņām - nē
«Daudzi jauni cilvēki ir spiesti savienot darbu ar mācībām vai citām nodarbēm. Negatīvā ietekme, kādu darba režīms atstāj uz veselību, iegūst īpašus apmērus, kad runa ir par maiņu darbu vai pastāvīgu darbu nakts maiņās,» uzsver M. Eglīte. «Likumdošana ierobežo darba dienas garumu pusaudžiem un jauniešiem un aizliedz darbu nakts maiņās.»
Ergonomiskās prasības
«Jaunībā ievērot darba vietas ergonomiskās prasības ir īpaši svarīgi. Jaunieši to bieži vien neapzinās vai arī viņiem trūkst pārliecības, lai par ergonomiku runātu ar priekšnieku vai darba devēju, savukārt darba aizsardzības speciālisti bieži apgalvo, ka tajās reizēs, kad viņi uzņēmumā vai iestādē ir sastopami, neviens darbinieks neko nejautā un par problēmām nerunā,» stāsta M. Eglīte. «Bet katram ir jāpadomā par savas darba vietas iekārtojumu, par to, kādā pozā viņš sēž, kāds ir galds un krēsls; vai pagalde nav piekrauta ar dažādiem priekšmetiem tā, ka tur nav vietas kājām; kā novietots monitors un tamlīdzīgi. Tie nav sīkumi, bet preventīvi pasākumi, kuru īstenošana kopš jaunības palīdzēs izvairīties no arodslimībām vēlākos gados.»
***
Pamatnostādnes par jauniešu darbu Eiropā:
• par jaunāko strādājošo grupu tiek uzskatītas personas 15-24 gadu vecumā
• Latvija ir ratificējusi Minimālā vecuma konvenciju, kuras mērķis ir izskaust bērnu darbu un pakāpeniski paaugstināt minimālo vecumu pieņemšanai darbā līdz tādam līmenim, kas atbilst jauniešu pilnai fiziskai un garīgai attīstībai
• minimālais vecums pieņemšanai darbā nedrīkst būt zemāks par 15 gadiem, īpašu izņēmumu gadījumā 13-14 gadu
• darbā, kas var apdraudēt jauniešu veselību, minimālais pieņemšanas vecums nedrīkst būt mazāks par 18 gadiem, atsevišķos gadījumos - par 16 gadiem, ar nosacījumu, ka necietīs jauniešu veselība
• Eiropas Savienībā ir vairāk nekā 40 miljonu strādājošo 15-29 gadu vecumā, no viņiem aptuveni pieciem miljoniem vēl nav 20 gadu
• vairāk nekā 700 000 strādājošo 15-24 gadu vecumā ES ik gadu darbā cieš nelaimes gadījumos, kas ir pietiekami nopietni, lai tiktu zaudētas trīs un vairāk darba dienas
***
Īpatnības, kas jārespektē:
• Asinsrites sistēma lielai daļai pusaudžu vēl nav pietiekami attīstīta. Sirds tilpums 14 gadu vecumā ir tikai puse no pieauguša cilvēka sirds tilpuma.
• Pusaudžiem sakarā ar palielinātu simpātiskās nervu sistēmas aktivitāti un nepilnīgu asinsvadu attīstību fiziskās slodzes laikā strauji paātrinās sirdsdarbība, mēdz būt aritmija, strauji kāpj asinsspiediens.
• Fiziskas slodzes rezultātā sirds aug ātrāk nekā perifēriskā asinsvadu sistēma, tāpēc pusaudžiem reizēm attīstās juvenilā (jaunības) hipertonija.
• Jāņem vērā meiteņu fizioloģija attiecībā uz menstruācijām. Ja pašsajūta ir laba, var turpināt ierasto dzīvesveidu, tikai jāizvairās no intensīvas fiziskās slodzes. Smags, nogurdinošs fizisks darbs var novest pie mēnešreižu izzušanas uz vairākiem mēnešiem, gadu un ilgāk.
• Normālai plaušu ventilācijai nepieciešama pareiza elpošanas orgānu attīstība, kas pirmām kārtām saistīta ar pareizu krūškurvja attīstību, tādēļ jāievēro pareiza stāja, pareizs ķermeņa stāvoklis stāvot un sēžot. To ignorējot, kā arī strādājot fiziski smagu darbu vai darbu piespiedu pozā, var rasties elpošanas traucējumi un arī veidoties nepareizi mugurkaula izliekumi.