VESELĪBA: Skolotājs – savā ziņā riskanta profesija

Muskuļu un skeleta sistēmas slimības

Pedagogi nereti cieš no muguras un plecu sāpēm, un šīs sūdzības biežāk vērojamas tieši mācību gada laikā. Viena no darbībām, kas tās izraisa, ir smagumu pārvietošana, piemēram, nesot grāmatu un burtnīcu kaudzes, bet pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekiem nākas cilāt arī bērnus. Savu «ieguldījumu» problēmā dod arī pārliekšanās pār skolēniem, lai vērotu, kā viņi raksta, griešanās ap savu asi, piemēram, pie tāfeles, ilgstoša sēdēšana, nedaudz noliecoties uz priekšu - tāda poza raksturīga gan pie datora, gan labojot skolēnu burtnīcas, un rezultātā cieš mugurkaula kakla daļa. Strādājot pie tāfeles vai demonstrējot uzskates līdzekļus, skolotājiem regulāri ir pacelta viena roka, parasti labā, un tas ar laiku var izraisīt pleca patoloģijas un deformēt attiecīgās locītavas. Vēl viens kaitīgs faktors ir ilgstoša stāvēšana, jo sevišķi, ja kājās nepiemēroti apavi - augstpapēžu kurpes. Ja papēžu augstums ir 10 cm un vairāk, mainās smaguma centrs, pieaug slodze pēdu priekšējai daļai un muguras jostas daļai, ir saspringti apakšstilbi. Pacientu kartītēs parādās diagnoze: deformējoša osteoartroze plecu, elkoņu, plaukstu locītavās, mugurkaulā.

Lai izvairītos no muguras un plecu sāpēm, svarīgi ir iemācīties strādāt ergonomiskā pozā - sekot, lai ausis, pleci un gūžas veidotu taisnu līniju, stāvot turēt kājas aptuveni plecu platumā. Noliecoties uz priekšu, var balstīt muguru ar vienu roku vai atbalstīties ar roku pret galdu.

Jācenšas organizēt darbu tā, lai pēc iespējas mazāk būtu jānes smagumi - varbūt var nestiept burtnīcu kaudzes mājās, bet labot tās turpat skolā? Ja iespējams, darbus var iesūtīt elektroniski. Ja bērnudārzā kāds bērns jāpaņem, lai nomierinātu vai apģērbtu, labāk pietupties vai apsēsties un paņemt viņu klēpī, nevis pieliekties un celt.