20% infarkta pacientu ne tuvu nav pensijā

© F64

Profesionāla medicīniskā palīdzība insulta gadījumā jāsniedz ne vēlāk kā četrarpus stundu laikā pēc insulta sākuma. «Jo ātrāk rīkojamies, jo mazāk smadzeņu šūnu cilvēks zaudē,» uzsver Stradiņa slimnīcas Neiroloģijas klīnikas vadītājs Andrejs Millers. Kampaņā Atmasko dzīvības laupītāju! atbildīgās iestādes atgādina, kā atpazīt galvenos infarkta un insulta simptomus, kuru gadījumā nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, lai sekas nebūtu letālas un «dzīvības laupītāji» tiktu apsteigti.

Miokarda infarkts un insults ir vieni no izplatītākajiem nāves cēloņiem - akūts miokarda infarkts Latvijā ik gadu paņem vairāk nekā 1000 iedzīvotāju dzīvības, bet insults divreiz vairāk - ap 2000. Turklāt 20 procentu infarkta un 15 procentu insulta upuru pērn bijuši jaunāki par 64 gadiem - abas slimības ir nāvējošas arvien jaunākiem cilvēkiem. «Mēs rēķinām procentus, taču jāatceras, ka aiz katra no tiem ir dzīvs cilvēks - māte, tēvs, dēls, māsa. Darām visu, lai pēc insulta pacienti atgriežas mājās pie ģimenes bez neiroloģiskiem runas vai kustību traucējumiem. Jo ātrāk insults jeb smadzeņu asinsrites traucējums tiek diagnosticēts un slimnieks nogādāts pie mediķiem, jo lielāka iespēja veiksmīgi atveseļoties,» saka neirologs A. Millers.

Līdzīgi ir ar infarktu. Situāciju sirds veselības jomā Latvijas Universitātes Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūta vadošais pētnieks Vilnis Dzērve-Tāluts iezīmē ar riska faktoriem sirdij: «Smēķēšana, paaugstināts asinsspiediens, holesterīna un cukura līmenis asinīs, kā arī ķermeņa masas pieaugums ir infarkta riska faktori, kas ikvienam būtu jākontrolē. Tie savā veidā veicina asinsvadu sieniņu izmaiņas - asinsvadi kļūst neelastīgi un vairs nespēj pietiekami paplašināties katrā sirds sitiena reizē. Holesterīns jeb taukvielas to dara tiešā veidā, ieguļoties asinsvados un tos sašaurinot. Ja tas notiek sirds asinsvadā, sirdij nepietiek asiņu un skābekļa, uz ko tā reaģē ar sāpēm. Tas ir noteicošais un biežākais miokarda infarkta simptoms. Reakcijai no apkārtējo puses jebkurā gadījumā jābūt zibenīgai - jāsauc neatliekamā palīdzība.»

Tāpēc kampaņas centrā ir divi vārdi - sirds un ātri. «Šie vārdi ir pamatā divām formulām, kas viegli uztveramā veidā palīdz iegaumēt infarkta un insulta simptomus,» saka Slimību profilakses un kontroles centra Slimību profilakses nodaļas vadītāja vietniece Sanda Terela. Piemēram, infarkta gadījumā būtiski atcerēties piecas lietas: S - sāpes, pēkšņi krūtīs, parasti aiz krūšu kaula; I - izteikta trauksme, nāves bailes, sirdsklauves, elpas trūkums, svīšana; R - reibonis, pārmērīgs nogurums, slikta dūša, vemšana; D - dedzinošas, žņaudzošas vai plēsošas sāpes krūtīs, kas var izstarot uz citām ķermeņa daļām: kaklu, rokām, muguru; S - sauc mediķus, zvanot 113, ja ir kāda no pazīmēm.

Veselība

“Jūsu ķermeņa reakcija uz stresu var izraisīt vairākas fizioloģiskas izmaiņas, kas var ietekmēt imūnsistēmu. Kad jūtat stresu, ķermenī notiek vairākas izmaiņas, lai palīdzētu izdzīvot un pārvarēt uztvertos draudus un šķēršļus. Taču ķermenim ir arī imūnā atbilde stresa reakcijas laikā. Precīzās sekas ir atkarīgas no stresa izraisītāja un tā, cik ilgi esat pakļauts iedarbībai. Tas var veicināt dažādu īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi uz veselību, tāpēc ir jāpievērš pastiprināta uzmanība stresa faktoriem,” raksta healthline.com.

Svarīgākais