Ja ikviens cilvēks tiešām vēlētos sekot mūsdienu uztura speciālistu ieteikumiem – ēst mazāk gaļas, bet vairāk augu valsts produktu, tas nebūtu iespējams, jo dārzeņu un augļu gluži vienkārši nepietiktu, ziņo Reuters.
Pie šāda secinājuma nonākuši Gvelfas universitātes Arrela pārtikas institūta (Ontario, Kanādā) pētnieki, salīdzinot dažādu lauksaimniecības produktu ražošanas apjomu ar pasaules iedzīvotāju skaitu. Uztura speciālistu proponēto un vides entuziastu atbalstīto veselīgās ēšanas modeli salīdzinot ar reālo situāciju, jāatzīst, ka pasaulē tiek saražots pārāk daudz graudu, tauku un cukura, bet pārāk maz augļu un dārzeņu. Pusi no «veselīgā uztura šķīvja» vajadzētu aizpildīt augļiem un dārzeņiem, ceturto daļu - pilngraudu produktiem un pārējo - olbaltumvielām, taukiem un piena produktiem. Pārrēķinot nosacītās porcijās, uz katru cilvēku ieteicamo astoņu graudaugu porciju vietā lauksaimniecība pašlaik ražo 12 porcijas, ieteicamo 15 augļu un dārzeņu porciju vietā - tikai piecas, kā arī tiek ražotas četras porcijas cukura, kaut gan ieteicama nav neviena. Ja minētie uztura nosacījumi paliks spēkā un nemainīsies arī lauksaimnieciskā ražošana, tad 2050. gadā, kad zemeslodes iedzīvotāju skaits varētu sasniegt 9,8 miljardus, papildus būs nepieciešami 12 miljardi hektāru aramzemes un 1,3 miljardi hektāru ganību. Pasaules alianse uztura uzlabošanai (Global Alliance for improved nutrition) norāda, ka augļi un dārzeņi sadārdzinājušies maza pieprasījuma, zemas produktivitātes un transportēšanas laikā radušos lielo zudumu dēļ. Valdībām nopietni jādomā, kā nodrošināt prioritāti augļu un dārzeņu ražošanai un patēriņam.