Sāpes jāremdē ātri, bet zālēm jādarbojas ilgi
Ikviens cilvēks savā mūžā vismaz reizi ir saskāries ar sāpēm, tajā pašā laikā sāpes ir ļoti dažādas un tām ir ļoti dažādi cēloņi, sākot no galvassāpēm un zobu sāpēm, beidzot ar locītavu vai traumas rezultātā iegūtām sāpēm.
“Sāpes ir visai subjektīvs fenomens, un katram no mums sāpju slieksnis ir citādāks, mēs katrs dažādi izjūtam un spējam tikt galā ar sāpēm, līdz ar to pretsāpju līdzekļi, kas tiek piedāvāti, ir ļoti dažādas iedarbības un cilvēki tos izvēlas dažādu motīvu vadīti,” sarunā ar “Neatkarīgo” saka Rīgas Stradiņa universitātes docente, Farmācijas ķīmijas katedras vadītāja Inga Urtāne. Kopā ar farmaceitu izvēloties piemēroto un atbilstošo pretsāpju līdzekli, jāņem vērā un jāizvēlas medikaments, kas ne tikai ātri remdē sāpes, bet arī kura iedarbība ir iespējami ilgstoša un zems mijiedarbības risks ar citiem medikamentiem, kā arī kuram ir mazāka blakusparādību iespējamība un ietekme uz organismu, piemēram, nieru darbību.
Puse iedzīvotāju Latvijā ikdienā jūt sāpes
Ar sāpēm sastopas miljoniem cilvēku visā pasaulē. Pasaulē veiktie pētījumi liecina, ka no hroniskām sāpēm cieš vairāk nekā 50% eiropiešu, savukārt citos pasaules kontinentos sāpju izplatība ir zemāka, lai arī pietiekami augsta, piemēram, Ziemeļamerikā hroniskas sāpes ir 40% iedzīvotāju. Pētījumi Lielbritānijā rāda, ka 37% britu sieviešu un 31% britu vīriešu cieš no hroniskām sāpēm.
Kāda situācija ir Latvijā? Centrālās statistikas pārvaldes veiktās Eiropas iedzīvotāju veselības aptaujas dati rāda, ka gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju ikdienā izjūt fiziskas sāpes un gadu gaitā iedzīvotāju skaits, kuri sastopas ar sāpēm, pieaug. Gandrīz trešdaļa (32,3%) iedzīvotāju izjūt nelielas vai mērenas sāpes, savukārt 14,6% - vidēji stipras līdz ļoti stipras sāpes. Lai gan sāpes un to intensitāte ir subjektīvs novērtējums, tas būtiski atšķiras starp vīriešiem un sievietēm. Fiziskas sāpes izjūt 52,3% sieviešu un 40,4% vīriešu. Lielākoties iedzīvotāji izjūt nelielas vai mērenas sāpes - uz to norāda gandrīz katrs trešais vīrietis (30%) un sieviete (34,3%). 11,3 % sieviešu jūt vidēji stipras, savukārt 6,7% - stipras vai ļoti stipras sāpes (vīrieši attiecīgi 6,8% un 3,6%).
Pētnieki secinājuši, ka, palielinoties vecumam, palielinās iedzīvotāju īpatsvars, kuri norāda uz fiziskām sāpēm un to intensitātes pieaugumu. Fiziskas sāpes izjūt ceturtdaļa (25,8%) jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem, turpretim senioru vidū (vecumā no 75 gadiem) īpatsvars ir 2,6 reizes lielāks - sāpes jūt 67,5% senioru. Senioru vidū pastāv būtiska atšķirība dzimumu griezumā - fiziskas sāpes jūt 71,7% sieviešu un 56,3% vīriešu. Turklāt katrs desmitais (10,2%) seniors sāpes vērtē kā stipras vai pat ļoti stipras.
Sāpes rada diskomfortu
Sāpes ir kompleksa veselības problēma, kas ietekmē katra iedzīvotāja dzīves kvalitāti, darbspējas un rada diskomfortu mājās un darbā. Sāpes ietekmē abu dzimumu ikdienas aktivitātes - vairāk nekā 40% iedzīvotāju atzīst, ka sāpes ietekmē ikdienu darbā un mājās, sākot no mērenas, beidzot ar stipru ietekmi uz ikdienā veicamajiem darbiem.
Sāpes visbiežāk ir saistītas ar kādu noteiktu slimību vai veselības problēmu. Starp iedzīvotājiem, kuri izjūt fiziskas sāpes, lielākā daļa (93,1%) norāda, ka viņiem ir kāda ilgstoša slimība vai veselības problēma. Viena no izplatītākajām veselības problēmām ir muguras lejasdaļas sāpes vai citas hroniskas muguras problēmas. No iedzīvotājiem, kuri izjūt fiziskas sāpes, 60,3% atzīst, ka saskaras ar muguras lejasdaļas problēmām. Iedzīvotāji saskaras arī ar mugurkaula kakla daļas sāpēm, kā arī ar locītavu iekaisumu un locītavu deformāciju radītām sāpēm.
Pretsāpju medikamenti jālieto gudri
“Sāpes ir visai subjektīvs fenomens, katram mums sāpju slieksnis ir citādāks, un mēs katrs dažādi izjūtam un spējam tikt galā ar sāpēm, līdz ar to pretsāpju līdzekļu, kas tiek piedāvāti aptiekās, izvēle ir saistīta ar dažādu motivāciju,” skaidro Inga Urtāne, Rīgas Stradiņa universitātes docente. “Pretsāpju līdzekļu izvēle ir atkarīga no sāpju veida, ilguma un intensitātes. No farmaceitiskās aprūpes viedokļa bīstama ir tā izvēle, kas tiek izdarīta, balstoties tikai uz neprofesionāļu ieteikumiem, kas visbiežāk ir draugi vai paziņas, kā arī akla sekošana reklāmām.”
Eksperte skaidro, ar ko atšķiras dažādi pretsāpju medikamenti un kas jāņem vērā, izvēloties līdzekli sāpju remdēšanai. “Pretsāpju līdzekļu kontekstā, runājot par sāpēm, jāvērtē, cik ātri tās pāriet, lietojot konkrētu medikamentu, vai tās pāriet, vai konkrētais līdzeklis ir palīdzējis. Nereti cilvēks atnāk uz aptieku pēc sāpes remdējoša līdzekļa un, ja sāpes pāriet pietiekami ātri, šķiet, ka viss ir kārtībā. Taču sāpēm var būt ļoti dažādi cēloņi, tās ir dažādu cēloņu provocētas, un paralēli sāpju galvenā cēloņa noskaidrošanai cilvēkam ir jāskatās, vai pretsāpju līdzekļu lietošana nekļūst par ikdienišķu komponentu. Ir liela pacientu grupa, kas pretsāpju zāles lieto profilaktiski kā ikdienas vitamīnus. Tas ir ļoti bīstami,” stāsta Inga Urtāne.
Tomēr ir situācijas, kad sāpes jāremdē “tūlīt un tagad”, kā arī sāpes ir daudzu hronisku slimību līdzās pastāvoša realitāte, kad bez pretsāpju līdzekļiem neiztikt. Farmaceite stāsta, ka pretsāpju līdzekļi aptiekās ir plaši pārstāvēti. No senākiem līdzekļiem mums ir pazīstams paracetamolu saturoši medikamenti, bet no jaunākajiem - tādi jaunākas paaudzes nesteroīdie pretsāpju līdzekļi, kuri satur aktīvās vielas kā ibuprofēns un naproksēns. Katram medikamentam ir savas priekšrocības un savi trūkumi. Speciāliste uzsver, ka pretsāpju līdzekļu lietošana ietekmē gan kardioloģisko slimību norisi un ārstēšanu, gan kuņģa un zarnu trakta veselību. “Būtisks jautājums ir zāļu mijiedarbība, jo cilvēki, kuri ikdienā saskaras ar sāpēm, jau ikdienā lieto arī citus medikamentus citu slimību simptomu mazināšanai un ārstēšanai, līdz ar to mums ir jāizvēlas pretsāpju līdzeklis, kas ir ne tikai ātras iedarbības, bet arī drošs no zāļu mijiedarbības viedokļa.”
Iesaka izvēlēties medikamentu ar ilgstošu iedarbību
“Ļoti būtiski, izvēloties pretsāpju zāles, ir pēc iespējas sasniegt vēlamo rezultātu - mazināt sāpes, arī izvairīties no blakusparādībām, tāpēc zāles būtu jālieto pēc iespējas retāk,” uzsver Inga Urtāne. “Līdz ar to tieši medikamenti ar ilgstošu iedarbību ir tie, kuriem ir augstāks drošuma potenciāls, jo pacients tos nelieto bieži, tādā veidā mazinot blakusparādību risku. Situācijā, kad, lietojot medikamentu, sāpes atsākas, ir vēlme to lietot vēlreiz un vēlreiz, trīs un vairāk reizes dienā, kas nav vēlami.”
Ilgstošo medikamenta iedarbību ražotāji panāk ar specifiskas zāļu formas izstrādi un ar īpašu aktīvo vielu, kas nodrošina gan iedarbības ātrumu, gan pretsāpju efekta noturību dienas gaitā, piemēram, naproksēna gadījumā, tas ir ilgas darbības nestereoīdais pretiekaisuma līdzeklis, kas nodrošina ilglaicīgu iedarbību, vienlaikus atbilstot drošuma aspektiem.
“Medikamenti, kuri satur aktīvo vielu naproksēnu ir salīdzinoši drošāki no zāļu mijiedarbības viedokļa, ko apliecina arī pētījumi - ja cilvēkam ir vairākas diagnozes, kuru dēļ jālieto zāles, tad arī šīs mijiedarbības ir zemākas nekā lietojot citus medikamentus,” stāsta Inga Urtāne, atgādinot, ka sāpes mēs varam iedalīt vienreizējās, akūtās sāpēs un hroniskās sāpēs. Abās situācijās, izvēloties pretsāpju līdzekli, ir būtiski iespējami ātrāk remdēt sāpes un, otrkārt, panākt, lai medikaments darbojas iespējami ilgstoši, un - kas ir ļoti svarīgi - mazināt blakusparādību risku. Naproksēna nātrija sāls salīdzinoši ātri nonāk asinsritē un nodrošina ātru pretsāpju iedarbību. Vienlaikus tam piemīt ilga iedarbība - pretsāpju darbību nodrošina līdz pat 12 stundām.
Ņemot vērā datus par sāpēm, ar kurām iedzīvotāji saskaras ikdienā, zinām, ka sāpes visbiežāk ir saistītas ar kādu noteiktu veselības problēmu. Pie šīm sāpēm var būt ārsta izrakstīti medikamenti, bet pacienti var lietot arī bezrecepšu medikamentus, lai mazinātu sāpes. “Cilvēki nereti izvēlas kombinēt lokāli lietojamus pretsāpju medikamentus, piemēram, ziedes, un citus, un te ir jāatceras,” uzsver Inga Urtāne. “Ja lietotie pretsāpju medikamenti ir īslaicīgas iedarbības, šo dažādu medikamentu kombināciju ietekme var būt saistīta ar pastiprinātu blakusparādību risku, bet, ja mums ir ilglaicīgas iedarbības pretsāpju medikaments, tā ir iespēja novērst sāpes un palīdzēt pacientam ikdienā sadzīvot ar veselības problēmu, nelietojot medikamentus tik bieži, kā tas ir pie īslaicīgas darbības medikamentiem. Tos nereti kombinē un lieto biežāk, kas pastiprina blakusparādību un mijiedarbības riskus.”
Uzrāda zemu risku citām veselības problēmām
Viens no biežākajiem piemēriem, kas parāda ļoti izteiktu mijiedarbību starp pretsāpju medikamentu un citu zāļu iedarbību, ir arteriālā asinsspiediena kontroles līdzekļu vienlaicīga lietošana ar nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem. Pētījumi liecina, ka aktīvās vielas naproksēns lietotāju vidū risks nepalielinājās, un tika secināts, ka naproksēns ir drošāks kardiovaskulāro slimību pacientiem.
“Mūsdienās ļoti daudz runā arī par nieru veselību, lietojot pretsāpju medikamentus. Kā pierādījuši pētījumi, aktīvā viela naproksēns ir arī nieru veselībai viens no draudzīgākajiem medikamentiem, jo tas jālieto retāk un tā izvades ātrums ir pakāpenisks, nierēs neveidojas koncentrācija, kāda tā ir pēc īslaicīgas iedarbības medikamentu lietošanas,” norāda eksperte. Ilglaicīgu iedarbību šim medikamentam nodrošina īpaša aktīvās vielas sāls forma, un aktīvā viela naproksēns ir, kas nodrošina to, ka medikaments organismā sāk darboties ātri un tajā pašā laikā nodrošina ilgstošu iedarbību.
Farmaceiti atgādina, ka jebkurā gadījumā zāles ir jālieto un jāizvēlas, konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu. “Svarīgākais ir izstāstīt farmaceitam, kas jums sāp, cik ilgi sāp, kad sāka sāpēt un vai jau esat lietojis kādas zāles - tie ir četri būtiski jautājumi, kas izslēdz riskus nedrošai medikamentu lietošanai,” saka Inga Urtāne.