Neizpļeparēt spilvena nodokli

Trešdien Rīgas dome atbalstīja šīs nodevas ieviešanu no 2021. gada viena eiro apmērā par katru nakšņošanas dienu vismaz 12 gadu sasniegušam tūristam, bet ne vairāk kā kopumā desmit eiro. Diskusijas par to uzvirmoja ik pa laikam jau pirms pāris gadiem, un šā konkrētā lēmuma priekšsākumos to bija plānots ieviest jau no 2020. gada, kas neizdevās, ieilgstot saskaņošanai un peripetijām Rīgas domē. Ja nebūtu bažu par to, tad tūrisma nodevas, kas pasaulē pazīstama ar apzīmējumu spilvena nodoklis, ieviešana būtu visnotaļ atbalstāma, pat novēlota.

Spilvena nodoklis darbojas virknē valstu un pilsētu, kas ir iecienīti tūristu galamērķi, to apmēru un iekasēšanu nosakot valdībai vai - biežāk - pašvaldībai. Piemēram, Itālijā daļā tūristu iecienītu pilsētu arī noteikts viena eiro maksājums par nakti vienas divu zvaigžņu viesnīcās tūristiem no 12 gadiem, trīs zvaigžņu viesnīcās tas sasniedz 1,50 eiro, četru un piecu - jau divus eiro, maksājuma griestiem apstājoties līdz piecām naktīm vienā viesnīcā, bet Sicīlijā tas ir līdz pat desmit naktīm un pieci eiro pieczvaigžņu viesnīcās. Spānijā atkarībā no viesnīcas klases un pilsētas tas tiek iekasēts no 16 gadu sasniegušām personām no 0,50 līdz trīs eiro par nakti, Maljorkā - viens līdz trīs eiro, Krētā - 0,50 līdz četri eiro, Horvātijā - 1,70 eiro, draudzīgāka tūristiem ir Portugāle, kur tas ir viens eiro un no 18 gadiem. Berlīnē, Vīnē, Amsterdamā nodokļa lielumu aprēķina procentuāli no viesnīcas izmaksām, pēc principa - bagātais maksā vairāk. Spilvena nodokli pirms pāris gadiem ieviesa arī vairākas Lietuvas pilsētas - Kauņa, Druskininki, Neringa, Traķi, Palanga, Birštone, nesen arī Viļņa, turklāt tūrisma plūsmu tas neesot ietekmējis negatīvi. Šo un arī Rīgas ieviest plānotā summa nav tik liela, lai ietekmētu tūristu lēmumu par galamērķa un viesnīcas izvēli, ko savukārt varētu ietekmēt, ja nodeva būtu tik liela, kādu to atļaujas tūristu megapoles Roma, Venēcija, Brisele, kur nedēļu ilga uzturēšanās nodevā vien izmaksās 40-70 eiro. Līdz šim no tūrisma nodevas bija izvairījusies Lielbritānija, bet arī tur nākamgad tā tiks iekasēta Edinburgā 2,28 eiro visās naktsmītnēs, izņemot kempingus. 406 miljonus eiro no jaunieviestās izbraukšanas no valsts nodevas gan no ārzemniekiem, gan japāņiem plāno iekasēt Japāna.

Nav noslēpums, ka tūrisma nodoklis ir vienkāršs naudas slauktuves pasākums ar mērķi iegūt papildu naudu, kuru labāk paņemt nevis no vietējiem iedzīvotājiem, kas jau maksā dažādus nodokļus, bet no tūristiem. Tiesa, arī mēs paši savā zemē nereti esam tūristi un viesnīcu pakalpojumu izmantotāji, bet Rīgā lielākoties tie tomēr ir ārvalstnieki, un būtu tikai godīgi papildus maksai par konkrēto pakalpojumu palūgt arī viņu nelielu ieguldījumu tūrisma un vispārējā infrastruktūrā, kuru viņi lieto, vides sakopšanā, kārtības uzturēšanā. Tam arī tiek parasti izmantoti ieņēmumi no šīs nodevas. Citi tās izmantošanas mērķi arī saistīti ar nozari, piemēram, pilsētas kā tūrisma galamērķa mārketingam, kultūrvēsturisku pieminekļu uzturēšanai. Tas būtu svarīgi arī Rīgā - no tūrisma industrijas iekasēto naudu ieguldīt tūrisma nozarē, lai tūristiem te būtu patīkamāk uzturēties, lai pēc iespējas vairāk cilvēku Rīgu izvēlētos par savu atpūtas vai darba darīšanu galamērķi. Mērķtiecīgi izmantojot šos līdzekļus, visa nozare varētu būt ieguvēja. Idejiski nav nepareizi, ka šī nauda, kas lēsta ap trīs miljoniem eiro gadā, nonāk Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) kontā, diemžēl birojs izpelnījies nelāgu slavu kā sabiedrisko līdzekļu šķērdētājs, kas raisījis gan Valsts kontroles pārmetumus par RTAB un riga.lv trīs gados nesaimnieciski izlietotiem 20 miljoniem eiro, gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja kriminālprocesu par RTAB amatpersonu budžeta līdzekļu izšķērdēšanu, dokumentu viltošanu un krāpšanu, citastarp slēdzot fiktīvus sadarbības līgumus, apmaksājot privātus izdevumus, nodarbinot fiktīvus darbiniekus, izkrāpjot līdzekļus lielos apmēros. Smagi apvainojumi, lai vieglu roku jauniegūtos līdzekļus novirzītu šim Rīgas domes vadībai pietuvinātajam kantorim. Bet tā ir Latvijas nelaime, ka labas idejas spējam sabojāt ar sliktu izpildījumu. Arī aplēses par tā administrēšanu nevieš lielas cerības par būtiskiem ieguldījumiem tūrisma industrijā. Nodevas administrēšanas ieviešana tiek lēsta 160 000 eiro apmērā, tostarp trīs štata vietām, kas ik gadu apēdīs vismaz 83 500 eiro. Palanga spilvena nodokļa administrēšanas dārdzības dēļ no tā jau ir atteikusies, to pārveidojot par vienkāršāk administrējamu iebraukšanas maksu automašīnām, kādu Latvijā izmanto arī Jūrmala, bet, protams, Rīgai tā nebūtu piemērota. Ja reiz valsts ir devusi viesu izmitinātājiem iespēju maksāt samazināto PVN (12%), tad būtu amorāli šīs atlaides vietā, kāda ir arī vairākumā Eiropas valstu un ir nepieciešama biznesa konkurētspējai, pielikt nodevu, kas tiktu izmantota nelietderīgi un negodprātīgi. Katrā ziņā nodevas ieviešana un novirzīšana RTAB būs papildu arguments šā nodibinājuma rūpīgākai uzraudzīšanai.