Bens Latkovskis / Viedokļi

Ja nepieciešams pamatot, kāpēc covid laikā pilnā trolejbusā drīkst iekāpt, bet veikals, kurš atrodas telpā, kuras platība lielāka nekā 7000 kvadrātmetri, jātur slēgts, tad nav pārliecinošāka argumenta kā piesaukt vārdu salikumu – zinātnē balstīts.

Mākslinieks Aigars Bikše, kurš šobrīd mainījis profesiju un, kamēr Artūrs Toms Plešs ir ministrs, kļuvis deputāts, sociālajā vietnē “Facebook” ierakstīja: “Man ir piedāvājums: Latvija aiztur visu Baltkrievijas hokeja komandu un atbrīvo uz Latvijas–Baltkrievijas robežas apmaiņā pret visiem Baltkrievijas teroristiskā režīma politieslodzītajiem. Ar teroristiem nevar cīnīties, iesniedzot viņiem cedeles un depešas! Atbildei jābūt skaļai un sajūtamai!”

Krievijas specdienestu stratēģiskais plāns – iedzīt Baltkrievijas diktatoru tik dziļā stūrī, ka no tā ir tikai viena izeja – kļūt pilnībā atkarīgam no Kremļa labvēlības, ir sekmīgi īstenots. Nav pat svarīgi, vai šis plāns bija rūpīgi izstrādāts vai vienkārši tā sanāca.

Baltkrievijas diktators, kurš svētdien Baltkrievijas gaisa telpā sagrāba aviokompānijas “Ryanair” pasažieru lidmašīnu un, izmantojot kaujas iznīcinātājus, piespieda to nosēsties Minskas lidostā, kārtējo reizi uzdevis pasaulei gluži vienkāršu jautājumu.

Vēlu ceturtdienas vakarā Saeima tomēr nobalsoja par lēmumu, ka valdībai nekavējoties jālemj par iespējamo skatītāju klātbūtni pasaules čempionāta hokejā spēlēs. Par šo Saeimas lēmumu balsoja Jaunā konservatīvā partija (JKP), ZZS, “Saskaņa” un lielākā daļa KPV LV deputātu. Pret balsoja (paredzami) “Jaunā Vienotība” (JV) un “Attīstībai/Par!” (AP). Nacionālā apvienība (NA) disciplinēti balsoja kopā ar koalīcijas partneriem.

Saeimas Ārlietu komisijas deputāti otrdien, 18. maijā, pieņēma “paziņojumu par Izraēlas un palestīniešu konflikta saasinājumu, aicinot apturēt bruņotos konfliktus un pārtraukt visu veidu vardarbību, kas apdraud nevainīgu civiliedzīvotāju dzīvību”.

Ar ko atšķīrās preses konference pēc koalīcijas sanāksmes piektdienas pēcpusdienā no tādas pašas konferences pēc pirmdienas sarunām? No saturiskā viedokļa tikpat kā ne ar ko, bet tajā pašā laikā tās bija atšķirīgas kā nakts pret dienu.

Leģendārā latviešu trimdas grupa “Čikāgas piecīši” 1963. gadā izdeva savu pirmo ilgspēlējošo vinila plati (albumu) “Čikāgas piecīši sveicina”, kurā bija dziesma “Latvieši mēs esam”. Dziesmā tika skarti latviešu asimilācijas draudi svešatnē. Lūk, izvilkumi no šīs dziesmas.

Piektdienas pēcpusdienā notikusī koalīcijas apspriede par tēmu – kā tālāk dzīvosim – beidzās ne ar ko. Kā preses konferencē pēc šīs sanāksmes izteicās Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis Jānis Bordāns – trīs stundas parunājām pa apli...

Pēc tam, kad premjers Krišjānis Kariņš pēc KPV LV piecu frakcijas deputātu pieprasījuma atbrīvoja no amata uz Nacionālo apvienību (NA) pārgājušo ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu, izveidojās paradoksāla situācija: piecu deputātu frakcijai, no kuras tikai viens dažādos koalīcijas obligātajos balsojumos balsojis par atbalstu šai valdībai, pienākas trīs ministru vietas valdībā. Vēl vairāk. Bez šīs mikrofrakcijas mierīgi var iztikt. Vairākuma nodrošināšanai pietiek arī bez viņiem. Jāpiekrīt NA līderim Raivim Dzintaram, ka politiskā loģika nepieļauj šādas situācijas ilgstošu eksistenci.

Latvijas Radio 5 otrdien izplatīja paziņojumu: “Solidarizējoties ar pastāvīgajiem klausītājiem, esam nolēmuši uz mirkli dot atpūtu “Singapūras satīna” mūzikai “Latvijas Radio 5 ēterā. Novēlam katram iespēju dzīvot fiziski un emocionāli drošā vidē!”

Šobrīd ne tikai vidusskolu abiturientiem jāgatavojas gala eksāmeniem. Līdzīgs eksāmens jau tuvākajā nākotnē būs jāiztur premjeram Krišjānim Kariņam, jo viņa valdība ir saļodzījusies ne pa jokam.

Valsts prezidents Egils Levits, 8. maijā noliekot vainagu Rīgas Brāļu kapos un godinot Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņu, norādīja: “Latvija nepiedalījās Otrajā pasaules karā, tas mums bija svešs karš,” un turpināja: “Diemžēl mēs atceramies arī to, ka Latvijā viena okupācijas vara līdz ar kara beigām tika nomainīta pret otru.”

Runājot par nu jau bijušā Zāļu valsts aģentūras vadītāja Svena Henkuzena sodīšanu, viņu pazeminot amatā uz trim gadiem, droši var lietot populāro sakāmvārdu – vilks paēdis, un kaza dzīva.

Trešdienas vakarā LTV raidījumā “Šodienas jautājums” politisko šaha partiju bija uzaicināti izspēlēt divi vietējās nozīmes lielmeistari: agresīvā, uzbrūkošā stila pārstāvis – jaunais, ambiciozais Krišjānis Feldmans no Jaunās konservatīvo partijas (JKP) un pieredzējušais, apdomīgais “vecais buks” Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība – JV). Var pat teikt, ka satikās divu atšķirīgu paaudžu (ne tik daudz vecuma, cik cīņu pieredzes ziņā) politiķi – šahisti.

Aizvadītajā nedēļā tviterpublikas sociālpolitiski asākās debates norisinājās ap naida kurinātājas Sandras Veinbergas kārtējo naida izlējumu kreisi radikālajā izdevumā TVNET, Saeimas lēmumu par kafejnīcu terašu atļaušanu no 7. maija un trīszvaigžņu ordeņu piešķiršanu virknei žurnālistu.

Nejēdzīgie, bieži vien loģiski neizskaidrojamie ierobežojumi cīņā ar covid, haotiskā vakcinācijas gaita un tagad vēl traģiskais ugunsgrēks nelegālā hostelī pašā Rīgas centrā izgaismo kādu ārkārtīgi svarīgu, bet līdz šim maz novērtētu lietu.

Kā jau varēja prognozēt Krievijas Ārlietu ministrija trešdien paziņoja, ka nedēļas laikā valsts jāpamet septiņiem Baltijas valstu un Slovākijas diplomātiem, tai skaitā vienam Latvijas diplomātam. Pagājušā nedēļā no šīm valstīm tika izraidīti vairāki Krievijas diplomāti, solidarizējoties ar Čehiju, kura 17.aprīlī izraidīja 18 Krievijas diplomātus. Atbildot uz to, Krievija savukārt izraidīja 20 Čehijas vēstniecības darbiniekus.

Jau četras dienas pagājušas kopš baisā notikuma Tukumā. Sabiedrība joprojām ir šokā par notikušo, bet policijas un Iekšlietu ministrijas atbildīgās struktūras turpina klusēt kā partizāni. Pareizāk sakot, kaut ko bārdā murmina, kas tikai vēl vairāk satracina publiku.

Sestdien tviteri satricināja sen nebijusi vētra. Iemesls tai, protams, bija noziegums/notikums Tukumā, par kuru sākotnējā informācija bija nepiedodami skopa. Vēl šobrīd, kad rakstu šīs rindiņas, policija nav spējusi definēt, kas tad īsti tur notika.

Pēdējā laikā (pēc tam, kad ASV prezidents Džo Baidens apstiprinoši atbildēja uz telesabiedrības ABC žurnālista Džordža Stefanopulosa jautājumu, vai uzskata Putinu par slepkavu) no Krievijas pienāca arvien satraucošākas ziņas, kas lika pat gluži nopietniem analītiķiem pieļaut plaša militāra konflikta iespējamību.

Pēdējā laikā uz Latvijas politiskās skatuves bija vērojama nomācoša garlaicība. Ja neesi dedzīgs seriāla “Cīņa ar pandēmiju” fans, tad nekas saistošs tur nenotika. Taču trešdien politiskās dzīves vērotājus iepriecināja divi ievērības cienīgi notikumi.