Elita Veidemane / Viedokļi

2025. gada valsts budžeta dokumentos redzams, ka ņemts vērā demogrāfiskais aspekts: šogad paredzams, ka piedzims 13 500 bērnu, savukārt nākamgad – vairs tikai 12 000 mazuļu. Samazinoties maternitātes pabalsta saņēmēju skaitam, budžetā ietaupīsies pieci miljoni, kurus – lasām vērīgi! – varēs novirzīt citām vajadzībām. Tātad – nevis palielinās jau esošos pabalstus, bet gan izmantos ietaupīto naudu, piemēram, gurķu salātu pētīšanas programmām, “militārās mākslas” pieminekļiem, valsts akciju sabiedrību valžu un padomju locekļu labturības pasākumiem un tamlīdzīgi. Varbūt valdīkļi patiesībā ir ieinteresēti, lai dzimtu mazāk bērnu?

14. novembrī Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas priekšlikumu par seksuālu uzmākšanos noteikt administratīvo atbildību, lai atturētu varmākas no turpmākiem seksuāla rakstura pārkāpumiem. Kārtējo reizi sabiedrībā tika iemests savā bezjēdzībā “izcils” sacerējums. Tā kā šādi “dokumenti” tiek producēti regulāri, par to vairs nav jābrīnās. Šo lielo notikumu “Neatkarīgajai” komentē politologs Filips Rajevskis.

Tuvojas laiks, kad svētku uzrunas teiks augstākas un mazāk augstas amatpersonas. Ko klausītāji vēlas dzirdēt šajās uzrunās? Vai vispār vēlas tās dzirdēt? Šos jautājumus uzdevām dažādu jomu ekspertiem.

Liepājas Izglītības pārvalde Patriotu mēnesī organizē krievu valodas olimpiādi. Domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš uzsver, ka šo olimpiādi neuzskata par krievu valodas godināšanu, tāpat domā arī Izglītības pārvaldes vadītāja Inga Ekuze. Neviena amatpersona nevēlējās analizēt šā pasākuma morālo pusi.

Šopavasar drošības apsvērumu dēļ tika noteikti transportlīdzekļu masas ierobežojumi, pārvietojoties pāri Altonavas ielas tiltam, kas uzcelts pāri dzelzceļa līnijai Rīgā, Torņakalnā. Tagad ir izlemts: tilts jāslēdz.

“Tas ir miljardus vērts nelegālais bizness,” tā iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis LTV vērtē migrantu pārvietošanu pāri robežai. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka labas samaksas dēļ gan vietējie, gan ārvalstu “biznesmeņi” ir gatavi riskēt. Novembra sākumā Latgalē apturēts autobuss ar 25 nelegālajiem migrantiem, kurus pārvadājuši divi Ukrainas pilsoņi. “Jaukākais” ir tas, ka autobuss izdaiļots ar Valsts robežsardzes trafaretiem.

Sīki meli parasti sakrājas, paliekot par konkrētas politkopas raksturojošu lielumu. Tā, šķiet, ir sanācis ar “Progresīvajiem”, kuri kārtējo reizi izcēlušies, šoreiz – stāstot pasakas par nevēlēšanos Saeimas frakcijai, proti, “Apvienotajam sarakstam” (AS), skaidrot savu nostāju dažādos ar drošību un aizsardzību saistītos jautājumos.

Turpinās cīņa ar un par pieminekļiem. Andreja Upīša pieminekļa liktenis šobrīd Rīgas domes rokās: to – pēc mākslinieka Ivara Drulles priekšlikuma – gatavojas pārzāģēt pa vertikāli. Nu tad – pārzāģēs vai nepārzāģēs? Šodien par to un citiem pieminekļiem runājam ar arhitektu Jāni Dripi un mākslas vēsturnieku Ojāru Spārīti.

Kvoruma trūkuma dēļ Saeima trešdien, 30. oktobrī, nenobalsoja par steidzamības noteikšanu 2025. gada budžeta projektam: par to nobalsoja tikai 49 deputāti, bet bija nepieciešamas vismaz 50 balsis. Izrādās, uz Saeimas sēdi nebija ieradušās divas “Jaunās vienotības” (JV) deputātes: Ingrīda Circene un Anna Rancāne. Esot slimas. Nenobalsoja arī Augusts Brigmanis (ZZS). Šī politiskā katastrofa tika labota ar 30 minūšu pārtraukumu, un slimās deputātes atveda, lai viņas nospiestu vajadzīgo podziņu.

“Pēc izskata jauni, bet smadzeņu nav,” sev raksturīgajā ironijā Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins “piebeidz” runu par frakcijas “Progresīvie” deputātu rosinājumu pašvaldību vēlēšanās ļaut balsot personām no 16 gadu vecuma. “Progresīvie” apvainojās par smadzeņu trūkumu (un ne tikai par to vien) un nosūdzēja Kiršteinu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai par viņa runu Saeimas sēdē. Komisija Kiršteina “noziegumus” ķidās novembra sākumā.

“Migrācija ir jāpieņem kā notiekošs faktors,” tālrādē izteicās Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijas vadītāja Evija Taurene. Par šo atziņas “pērli” jau ir runāts pietiekami, tāpēc mani vairāk interesēja pati Inovācijas laboratorija. Ko tā “ēd”? Uz ko tiecas?

Maestro Raimonds Pauls pavasarī atrada savu jauno muzikālo favorītu – Edgaru Ošleju. Dziļš, samtains bass. Radiofonā skan viņa iedziedātais “Klusais vīrs” – Maestro mūzika un Jāņa Elsberga dzeja. Pats Ošleja nebeidz brīnīties par to, ka Pauls viņu uzrunājis. Taču atrodas arī citas pārsteidzošas lietas: piemēram, Raimonda Paula līdzdalība kāda slepkavas notveršanā. Par to un vēl ko citu mazliet parunāju ar Maestro.

Rīga kļūst arvien pieblīvētāka ar melnīgsnējiem vīriņiem, kuri, uz muguras uzlikuši zilu kasti, uz kuras rakstīts “Wolt”, izvadā ēdienus. Tas ir tā dēvētais platformu darbs – salīdzinoši jauns veids, lai sniegtu konkrētus pakalpojumus par samaksu. Digitālo platformu ekonomika strauji aug. Kovidpandēmijas laikā platformu darbs strauji kļuva populārs, daļēji pateicoties ēdiena un pārtikas preču piegāžu pieaugumam. Dažkārt to dēvē arī par “gadījumdarbu ekonomiku”. Bet šajā galvenokārt ar migrantiem saistītajā perspektīvā ir daudz problēmu.

Nesen Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis izteicās: “Mēs dzīvojam īpašā laikā – mēs nedrīkstam to izniekot. Mums ir jāizveido spēcīgākā armija Eiropas Savienībā, jāmodernizē mūsu infrastruktūra un jāpadara mūsu dzimtene par Polijas cietoksni.” Pareizi vārdi un pareiza attieksme. Vai Latvijā notiek līdzīgi?

“Treknā Latvija” nonākusi pasaules uzmanības lokā: mūsu valstī aptuveni 60% pieaugušo un 20% bērnu esot liekais svars, savukārt 25% iedzīvotāju ir piemeklējusi aptaukošanās – par to liecinot Pasaules veselības organizācijas dati. Tāpēc – tuklajiem jāoperē kuņģis, lai vairs nevarētu piedzīt kuņģi pēc sirds patikas.

“Bērni vasarā trīs mēnešu laikā ne tikai aizmirst lielāko daļu no mācību materiāla, bet arī zaudē ieradumu mācīties,” bērnus uzskatot par neattīstītām būtnēm, portālā “Manabalss.lv” parakstu vākšanu uzsācis kāds Pjotrs Kurtukovs, aicinot atteikties no vasaras brīvlaika trīs mēnešu garumā, tā vietā atstājot brīvdienas no 15. jūnija līdz 31. jūlijam. Viedokļi par to ir dažādi.

Kultūras ministrija “Neatkarīgās” redakcijai operatīvi atsūtīja papildu skaidrojumus par gandrīz 400 000 eiro pieprasījumu, iesniedzot valdībā lūgumu pārdalīt finansējumu dažādu izdevumu segšanai, kas paredzēti Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijai.

Seksuālā uzmākšanās Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijā notiek arvien intensīvāk – to acīmredzot vēlas pateikt Kultūras ministrija, iesniedzot valdībā lūgumu pārdalīt finansējumu dažādu izdevumu segšanai. Un viens no tiem ir: novirzīt Mūzikas akadēmijai 397 959 eiro, lai varētu īstenot vardarbības novēršanas pasākumus. Vienīgi – vairs nav saprotams, kurš kuram uzmācas: pasniedzēji studentiem vai studenti pasniedzējiem? Varbūt visi visiem un vienlaikus?

Lietuvā ir aptuveni 2,4 miljoni balsstiesīgo, kuri svētdien, 13. oktobrī, bija tiesīgi parādīt savu politisko izvēli Seima vēlēšanās. Pēc notikušajām aptaujām ir skaidrs, ka uzvarēt varētu Lietuvas sociāldemokrātu partija, tomēr pēc divām nedēļām ir plānota vēlēšanu otrā kārta, un tad jau viss būs redzams. Kādu ietekmi vēlēšanas Lietuvā atstās uz Latviju un vai vispār atstās?

Rīgu pārpludinājuši melnīgsnēji vīrieši ar “Bolt” un “Wolt” kastēm uz muguras. Esot “studenti”, kuri no mācībām brīvajā laikā piestrādā par ēdienu piegādātājiem. Protams, ir tādi ļaudis, kuri notic šīm pasakām. Bet vairāk vajadzētu ticēt pašu acīm: piegādātāji mēdz apgrābstīt ēdienu, gadās pat, ka to izvelk no kastēm un apēd. Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) uzskata: vajadzīga stingrāka šo piegādātāju kontrole. Zemkopības ministrijā jau tiek izstrādāti noteikumi, kas būs jāievēro visiem “boltistiem”, “voltistiem” un visiem citiem ēdienu piegādātājiem.

“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.

Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?