Gumijas latvieši
«Peripetijas ap Stambulas konvenciju nedarīja godu Latvijai, turklāt veids, kā par to tika spriests, nav labā prakse,» Latvijas Radio intervijā teica Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Nelabo praksi esot iezīmējis tas, ka viss noticis «bez diskusijām, ar speciāli angažētiem pētījumiem». Nav skaidrs, ko Valsts prezidents domāja ar «angažētiem pētījumiem», vēl vairāk neskaidrības, kāpēc Raimonds Vējonis tik karsti aizstāv skandalozās Stambulas konvencijas ratifikāciju, saskatot šajā «dokumentā» vien krimināltiesisko aspektu, proti, sieviešu aizstāvību pret vardarbību, bet nepamanot to, ka šī konvencija pieprasa pārveidot sabiedrības struktūru kultūras un izglītības jomā, izskaust gadsimtos veidojušās tautas tradīcijas, graut ģimeni, veidojot nozombētu, paklausīgu sabiedrību.
Protams, ir atzīstami, ka Valsts prezidents ir norūpējies par Latvijas godu. Tā tam jābūt. Taču Latvijas goda vai negoda jēdzieni katram, protams, var būt atšķirīgi. Daudzi cilvēki būs pārliecināti, ka Latvijai godu nedara, piemēram, zaglīgi VID darbinieki, neizprotami tiesas spriedumi un aptaurēti prokurori. Tāpat Latvijas godam kantes pamatīgi rīvē apkaunojošās pedagogu algas, lēkājošā nodokļu sistēma un agonējošā veselības aprūpe. Nekāda goda nav arī no augstprātīgiem deputātiem, truliem ierēdņiem un citiem melīgiem varnešiem. Bet tās ir tikai tādas puķītes, salīdzinot ar pašu galveno negodu - gumijas mugurkaulu, ko var locīt ikviens, kam tas ienāk prātā.
Un ienāk prātā daudziem. Un ir arī tādi, kam tas gumijas lunkanums gluži labi piestāv - it kā jau būtu piedzimuši ar to. Pie apvāršņa atkal parādījušies tie, kas gatavi izmēģināt gumijotos: cik zemu, bezgoži, lieksieties, lai dabūtu kādu savu labumiņu? Nule Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins (Saskaņa) sācis vākt parakstus EP lūgumrakstu komitejai, lai nākotnē Latvijas nepilsoņi varētu balsot EP vēlēšanās. Šim darbiņam viņš piesaistījis Tatjanu Ždanoku no Latvijas Krievu savienības: kaut arī Saskaņa mēģina norobežoties no Ždanokas radikālisma, mērķis abām partijām tomēr viens - padarīt Latvijas nepilsoņus par pilsoņiem.
Šim dižajam mērķim vajadzīgi gumijoti latvietīši, kas aiz cēlām frāzēm par integrāciju gatavi nomest pie kājām pilsonību tiem, kam tā nav vajadzīga. Ja būtu vajadzīga - sen jau būtu naturalizējušies. Caur demagoģijas puķēm viens otrs izbijis politiķis mēģina runāt, ka «šis jautājums būs jārisina». Nez, kā? Laipni lūdzot, liecoties un iztapīgi smaidot, sak, paņemiet to mūsu pilsonību, nu, lūdzu?! Vai arī uzdāvinot to visiem 2018. gada 18. novembrī? Un šo jauko priekšlikumu neizteica kaut kādi Saskaņas politiskie bezkauņas, bet gan paši gumijotie latvieši, kuriem, iespējams, kaut kas apsolīts par šādiem murgiem.
Izcēlās arī Saskaņas līderis Jānis Urbanovičs, nosūtīdams ASV prezidentam Obamam gaudu vēstuli par nepilsoņiem. Tie, kuri domā, ka šī vēstule ir tikai apņirgšanas vērta, smagi maldās. Tā ir masīva, rūpīgi pārdomāta plāna sastāvdaļa, un ne jau vasaras politiskās garlaicības dēļ Urbanovičs pēkšņi sacerējis demagoģisku paskvilu. Līdztekus viņa sūtījumam arī Krievija pamodās un rekomendēja Latvijai pārskatīt Valsts valodas likumu. Urbanoviča vēstule ir arī taustīšanās: cik fleksibls būs varnešu mugurkauls? Nekas, bija gana lunkans, vismaz neviens nesāka protestēt, uzzinot par vēstuli amerikāņu draugam. Tieši otrādi: viens otrs pat saliecās gatavībā «risināt nepilsoņu jautājumu».
Urbanovičs gāja tālāk: Saskaņas šefs intervijā Radio Baltkom izteicās, ka pret nepilsoņiem esot veikts noziegums. «Nepilsoņu jautājums ir galvenais mūsu vēsturē,» Urbanovičs piebilda, neprecizējot, kas ir «mūsu vēsture». Lai risinātu «nepilsoņu jautājumu», Urbanovičaprāt, ir vairākas iespējas, no kurām divas ir gumijas mugurkaula pārbaudes augstākās pilotāžas triki. Viens: pieprasīt prezidenta atvainošanos un naturalizēt visus bez lojalitātes pierādīšanas. Otrs: uzskatīt nepilsoņa vēlēšanos naturalizēties par galveno un vienīgo nepieciešamo pierādījumu lojalitātei.
Spiediens no «nepilsoņu aizstāvjiem» ir baiss. Ja šādi «aicinājumi» sameklēs dzirdīgas ausis valsts augstāko amatpersonu aprindās, tad saliekšanās deviņos līkumos un padevīga nostāšanās četrrāpus gumijas latviešiem tiešām darīs godu.