Valsts budžets un "nevienlīdzības mazināšana": valdība rīkojas netaisni pret ģimenēm ar bērniem
Filosofs Aristotelis, viens no rietumu civilizācijas intelektuāli garīgo pamatu licējiem, darbā Valstslietas saviem laikabiedriem skaidroja, ka valstī organizēta cilvēku kopiena sākas ar ģimeni. Ģimene ir valsts izveidošanās un pastāvēšanas pamatā – tā varētu izteikt gadsimtu gaitā nemainīgo pamatpatiesību, ko izcilais Atēnu filosofs rakstījis arī latviešiem 21. gadsimtā. Tomēr tā, šķiet, ir mūsdienu rietumu civilizācijā, tai piederīgo valstu rīcībpolitikā un arī Latvijas valdības aizmirsta vai ignorēta.
Tas kā Valsts budžeta projekta un nodokļu izmaiņu veidotāji ir attiekušies pret ģimenes ar bērniem pārstāvošo organizāciju darbinieku uzstājību palielināt tieši mērķētu atbalstu ģimenēm ar bērniem, man lika aizdomāties par otru rietumu civilizāciju veidojušo garīgo pamatu. Jaunās Derības Lūkas evaņģēlijā (Lk 18:1-8) Jēzus Kristus saviem mācekļiem stāsta līdzību par tiesnesi un atraitni. Tiesnesis ilgi negrib izlemt lietu atraitnes labā, neraugoties uz to, ka atraitne neatlaidīgi viņu lūdz lietu iztiesāt. Ģimeņu organizācijas jau vairākus gadus ir skaidrojušas valdībai, kāpēc jāpalielina bērna kopšanas pabalsts, jāindeksē ģimenes valsts pabalsts, jāpalielina iedzīvotāja ienākuma nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu (AAP). Diemžēl valdība vēl arvien nav izlēmusi par labu ģimenēm un bērniem, par labu tam, lai ģimenes būtu tālāk no nabadzības riska robežas un gatavākas dāvāt dzīvību vēl kādam zēnam vai meitenei.
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdības deklarācijā ir ierakstīts solījums “mazināsim ienākumu nevienlīdzību” (036.36.1.) un apņemšanās risināt “valsts demogrāfisko pārmaiņu izaicinājumus, paplašinot atbalstu ģimenēm ar bērniem [..]” (010.10.1.). Taču Valsts budžetā 2025. gadam iecerētie iedzīvotāja ienākuma nodokļa (IIN) un tā atvieglojumu pārkārtojumi ir pretrunā šiem solījumiem.
Valdība aiz slēgtām durvīm nolēma, ka iedzīvotāja ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamo minimumu (NM) 2025. gadā jāpalielina par 10 eiro - no 500 uz 510 eiro. Tikmēr IIN atvieglojumu par apgādībā esošu personu (AAP) 2025. gadā E. Siliņas valdības piedāvātajā valsts budžeta projektā nav plānots palielināt ne par centu. Šāds lēmums palielinās ienākumu nevienlīdzību starp mājsaimniecībām bez bērniem un ģimenēm ar bērniem. Tātad tas darbosies tieši pretēji E. Siliņas valdības deklarācijā solītajam. Turklāt, kā vēlāk atklājās, tad nodokļu izmaiņu lēmēji ģimeņu organizācijas vispār neaicināja uz sarunu par plānoto izmaiņu ietekmi.
Atgādināšu, ka AAP Latvijas IIN atvieglojumu sistēmā ir tas atvieglojums, kas ir domāts, lai strādājošas personas, kuru apgādībā ir bērni, no savas aprēķinātās algas (bruto) saņemtu vairāk eiro pēc nodokļu nomaksas (neto). Nezinu, vai AAP autori bija ekonomikas doktori, bet viņi sprieda saskaņā ar ikvienam cilvēkam saprotamu loģiku: pastāv ienākumu nevienlīdzība starp mājsaimniecību, kur algotu darbu strādājošai personai vai personām nav apgādībā esošu bērnu un ģimeni, kurā algotu darbu strādājošas personas no savas darba algas uztur apgādībā esošus bērnus. Pirmajā gadījumā personas savu nopelnīto algu dala ar viens, bet otrajā personas savu nopelnīto algu dala ar tik, cik viņu ģimenē ir bērnu. Tā ģimenē ar trīs bērniem mamma un tētis savu nopelnīto ienākumu dala ar pieci. Tikmēr divas personas bez bērniem, kuras saņem līdzīgu ienākumu, to dala tikai ar divi. Viens no veidiem, kā šo ienākumu nevienlīdzību valdība var mazināt, ir noteikt lielāku IIN atvieglojumu par apgādībā esošu personu. (Otrs veids ir tiešie pabalsti, par kuriem būs runa mazliet vēlāk.)
Valsts budžeta projekta 2025. gadam izskatīšanas gaitā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā es aizstāvēju priekšlikumus, kuros piedāvāju ceļu, kā 2025. gadā un turpmākajos gados palielināt AAP - tātad mazināt ienākumu nevienlīdzību starp mājsaimniecību bez bērniem un ģimeni ar bērniem. Neapliekamo minimumu (NM) 2025. gadā būtu jāsaglabā 500 eiro apmērā, nevis jāpalielina par 10 eiro. Jāņem vērā, ka daudzām nodarbinātajām personām nākamajā gadā NM jau būs palielināts tādēļ, ka tiek atcelts diferencētais neapliekamais minimums. Valdības plānotais 10 eiro pielikums pie NM valsts budžetā sastāda apmēram 13,6 milj. eiro. No šiem līdzekļiem ir jāpalielina atvieglojums par apgādībā esošu personu (AAP) par 30 eiro - no 250 uz 280 eiro. Pēc manām aplēsēm ietekme uz valsts budžetu faktiski būtu neitrāla, ņemot vērā AAP palielināšanas atgriezenisko efektu, jo ģimenes papildu saņemtos eiro tērētu precēs un pakalpojumos. Nākamajos gados AAP būtu pakāpeniski jāpalielina, līdz tā apmērs sasniegtu 80% no IIN neapliekamā minimuma (NM).
Priekšlikumu par AAP celšanu, kuru es iesniedzu, ilustrē grafiks. Vidējā līkne attēlo, kāds būtu summārais IIN atvieglojumu - NM un AAP kopā - dotais finansiālais ieguvums mājsaimniecībā ar vienu nodarbinātu personu, kura uztur divas apgādībā esošas personas. Augšējā līkne savukārt parāda NM līmeni, kas ir tas IIN atvieglojumu apmērs, ko saņem viena persona bez apgādājamajiem.
Otrajā grafikā ir ilustrēts valdības un FM vadības aizstāvētais NM straujas celšanas un AAP necelšanas scenārijs.
Salīdzinot abus grafikus, ir redzams, ka valdības un FM vadības piedāvātais scenārijs palielinās ienākumu nevienlīdzību starp mājsaimniecībām bez bērniem un ģimenēm ar bērniem. Savukārt AAP celšanas scenārijs ienākumu nevienlīdzību būtiski samazinās.
Saeimas deputātiem ir jāpieņem politisks lēmums, vai virzīt tādas iedzīvotāja ienākuma nodokļa aprēķina izmaiņas, kas palīdzēs ģimenēm ar bērniem, vai tādas, kas palielinās nevienlīdzību starp mājsaimniecībām bez bērniem un ģimenēm ar bērniem. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā E. Siliņas vadītās koalīcijas deputāti šo AAP celšanas priekšlikumu noraidīja. Komisijas sēdē netika atbalstīti arī tādi Nacionālās apvienības deputātu iesniegti priekšlikumi kā palielināt bērna kopšanas pabalstu (BKP) no 171 uz 528 eiro, indeksēt ģimenes valsts pabalstu (ĢVP) un vecāku pabalstu izmaksāt izmaksa pilnā apmērā, piešķirt papildu finansējumu, lai uzlabotu mātei un bērnam, un grūtniecēm domātos veselības aprūpes pakalpojumus.
Bērna kopšanas pabalsta palielināšanu kā prioritāru pasākumu vasarā virzīja arī Labklājības ministrija (LM). Finanšu ministrija (FM) tam nepiešķīra finansējumu, kaut arī BKP nav palielināts jau 10 gadus. Finansējumu arī neatrada, lai palielinātu Ģimenes valsts pabalstu (ĢVP), kura pirktspēju ir ietekmējusi augstā inflācija iepriekšējos gados. Nacionālās apvienības priekšlikuma par vecāku pabalsta izmaksu 100% apmērā nodarbinātiem vecākiem, kuri neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, ietekmē valdība ar lielām pūlēm gan noteica, ka 2025. gadā šo pabalstu izmaksās 75% apmērā.
Vienlaikus LM Valsts budžeta dokumentos norādīja, kāds būs finansiālais ietaupījums budžetā ģimenēm ar bērniem domāto pabalstu izmaksās sakarā ar to, ka 2024. gadā ir piedzimuši mazāk bērnu, nekā prognozēts, un dzimušo skaita samazinājumu prognozē arī turpmākajos gados. Finanšu līdzekļi, kas tādā veidā ir pāri palikuši, būtu jāatstāj LM kontos un jāizlieto, lai palielinātu ģimenēm un bērniem domātos pabalstus nākamajā gadā.
Uz šī fona jo neatbilstošāka un nesaprātīgāka šķiet valdības un FM vadības nevēlēšanās palielināt IIN atvieglojumu par apgādībā esošu personu. Ja valdībai neizdodas atrast finansējumu ģimenes un bērnu labklājībai domāto mērķēto pabalstu palielināšanai, tad vismaz nodokļu pārkārtošanu var veidot tā, lai tā būtu taisnīga pret ģimenēm ar bērniem. Taču attiecībā uz 2025. gada valsts budžeta projektu valdība tā nav rīkojusies un nav turējusi savā deklarācijā solīto par nevienlīdzības mazināšanu un atbalsta ģimenēm ar bērniem paplašināšanu.
Nodokļu jomā notiek komunikācija starp valsts valdību un valsts pilsoņiem.
Valsts pauž savu vēstījumu pilsoņiem, kad tā nosaka nodokļu likmes. Kāds ir valdības vēstījums, neplānojot palielināt atvieglojumu par apgādībā esošu personu? Diemžēl šis budžets vēsta greizu “nevienlīdzības mazināšanu”, kas ir netaisna pret ģimenēm ar bērniem. Tāds vēstījums ir nesaprātīgs laikā, kad Latvijā jaundzimušo skaits turpina samazināties. Valdības vēstījumam bija jābūt skaidram, ka nodokļu izmaiņas būs tādas, kas prioritāri palīdzēs ģimenēm ar bērniem, jo ģimene ir Latvijas un latviešu tautas pastāvēšanas pamats.