Klusi, vētras, krīzes un Satversmes grozīšanas aizsegā Latvijas valdība ir apstiprinājusi valsts maksātnespēju un, ievērojot attiecīgo procedūru, vērsusies pēc palīdzības pie Starptautiskā valūtas fonda.
Maz tiek akcentēts, ka tas nav vienkāršs aizdevums, bet pēc būtības valsts suverenitātes zaudēšana, jo turpmāk ne tikai Latvijas tautas deleģētie priekšstāvji pārraudzīs savu budžetu, bet arī starptautisko institūciju nozīmētie monitorētāji un administratori. Ne velti Islande sākotnēji bija gatava vispirms lūgt Krievijas palīdzību...
Latvija atkal ir tādā pašā situācijā, kādā bija pirms iestāšanās Eiropas Savienībā, kad iestāšanās procedūras ietvaros Latvijas likumi un darbība tika rūpīgi pārbaudīti. Un šoreiz arī būs tā, ka Latvijai tiks pamācošā tonī izteiktas it kā rekomendācijas, taču tās nebūs apspriežamas, bet gan tūlītēji iedzīvināmas.
Laikraksts Biznes&Baltija zina vēstīt, ka vēl pagājušā gada vasarā Starptautiskais valūtas fonds esot brīdinājis Latviju par gaidāmajām ekonomiskajām problēmām. Latvijai piedāvāts īstenot SVF rekomendācijas, kas lielākoties ignorētas. Tagad šos pašus pasākumus būs jāievieš, taču ne vairs mums pašiem būs izlemt to, kādā veidā un kādos apmēros.
Dīvaini, bet aizvadītajā nedēļā notikusī Latvijas finansiālās neatkarības zaudēšana īsti sabiedrību neuztrauc. Iespējams, daudzi vēl nemaz neapzinās to, kas ir noticis. Taču ir arī dzirdēts, ka notikušo daudzi vērtē ļoti pozitīvi, jo visi citi mudinājumi uz patiesām pārmaiņām līdz šim bijuši nesadzirdēti. Un varbūt ir labāk, lai noteicēji Latvijā būtu ieinteresēti citvalstu administratori, nevis neieinteresēti pašmāju politiķi.
Vienlaikus gribas atzīmēt valsts nodarbināto sabiedrisko attiecību speciālistu meistarību. To veikums ir jāapkopo, lai pēcāk to kā paraugu izcilai manipulācijai rādītu studentiem un pētniekiem. Iespēja saņemt SVF aizdevumu tiek pasniegta gandrīz kā liela uzvara. Izcils bija arī dozējums, kādā sabiedrība tika pamazām briedināta šim solim – sākotnēji tiek atgādināts, ka ir tāda iespēja, pēcāk tiek pieļauts, ka arī Latvija par to var domāt, vēl vēlāk, ka Latvija par to interesējas, un nobeigumā, ka citas iespējas nemaz nav.