Lasītāju viedokļi

Pasaulē šogad divdesmit sesto reizi 21. februāri piemin kā Starptautisko dzimtās valodas dienu. UNESCO to veidoja 1999. gadā, bet ANO atzina 2002. gada 15. februārī ar rezolūciju Nr. 56/262 ar oficiālo nosaukumu franciski multilingvisms[1], kā 12. un 13. punktu galvenā tēze ir glābt valodas, kas apdraudētas vai uz izmiršanas sliekšņa. Vēsturiski datumu gan saista ar Austrumpakistānas ļaužu 75 gadus senu cīņu par bengāļu valodu, ko prot ap 280 miljonu un kam gals nedraud.

Kopš šā gada 1. janvāra Latvijā vairs nevar legāli iegādāties elektroniskās cigaretes ar aromatizētājiem, izņemot tabakas garšu. Šī lēmuma pieņemšanai LR Saeima veltīja ļoti daudz laika un enerģijas, pamatojot to ar rūpēm par cilvēku, īpaši jauniešu, veselību.

SIA “Latvian Retail Management”, īstenojot korporatīvo sociālo atbildību, kopā ar partneriem AS “Diāna”, SIA “Gabriēla”, SIA “LEKON” un SIA “AA&CO” esam vienmēr centušies atbalstīt vietējos un mazākos uzņēmumus. Mazumtirdzniecības zīmola “CITRO” koncepts “Svaigums ikdienai!” paredz mūsdienīgu un modernu iepirkšanās vidi, atbilstoši pircēju ērtībām, nodrošinot pārdomātu preču pieejamību mūsdienīgā vidē.

LTV raidījumā «Kultūršoks» izskanēja, ka Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība «lūdz sabiedrību apstāties» komunistiskā totalitārā okupācijas režīma slavināšanas objektu aizvākšanā no publiskās ārtelpas. Ievērojot, ka pārraidē izskanēja Publiskās atmiņas centra vārds, uzskatām par pienākumu skaidrot, par ko ir runa. Jāatgādina lietu secība.

Filma “Straume” ir kļuvusi par pirmo Latvijas filmu, kas ieguvusi nozīmīgas starptautiskas balvas un globālu atzinību, tostarp arī pirmo apbalvojumu no 11. Zīda ceļa starptautiskā kinofestivāla Ķīnā – “Zelta Zīda ceļa balvu”. Kā Ķīnas Tautas Republikas vēstniekam Latvijā man bija tas gods noskatīties šo filmu Rīgā, pirms tā 28. februārī tiks demonsrēta Ķīnā.

8. februārī visa Baltija, arī Latvija, atslēgsies no BRELL (Padomju Savienībā izbūvētā Krievijas un Baltkrievijas) elektrotīkla.

Tiesās visvairāk saņemto lietu ir par zādzībām. Ko mūsdienās zagļi zog? Īsā atbilde – zog sīkumus un arī mantas lielā vērtībā. Kāds gatavs riskēt tikt pieķertam dezodoranta, pudeles liķiera, nozagto mākslīgo zobu vai pat sīka šotiņa dēļ, bet ir arī nopietnāki grupējumi, kas plāno un pat sadala pienākumus, lai gūtu “lielāku lomu”. Kādi ir zagļu darbošanās scenāriji un viņu ieguvumi? Piedāvājam ieskatu dažos tiesu spriedumos.

Latvijas Žurnālistu savienība pauž satraukumu, bažas un aizdomas par to, ka Latvijas Žurnālistu savienības biedra Lato Lapsas aizturēšanu janvāra beigās un pret Lato Lapsu izvirzītās apsūdzības ir saistītas ar viņa iegūtajiem rezultātiem pētnieciskajā žurnālistikā par vairāku Latvijas Republikas tiesību aizsardzības sistēmas struktūru amatpersonu īstenotajām nelikumībām un iespējamiem noziegumiem.

Sen nebiju tik ļoti gaidījis Saeimas ārpolitiskās debates kā šogad. Varbūt pat ne pašas debates, bet gan ārlietu resora vadītāja skatījumu uz situāciju pasaulē un Latvijas vietu tajā.

Šomēnes pieredzam 90. gadskārtu kopš stājās spēkā toreiz “jaunais” Likums par valsts valodu[1]. To pieņēma Ministru kabinets un to kopā ar iekšlietu ministru Vili Gulbi parakstīja ministru prezidents Dr. h. c. Kārlis Ulmanis.

 Viens no ASV prezidenta Donalda Trampa (Republikāņu partija) pirmajiem administratīvajiem rīkojumiem bija izbeigt valsts pārvaldes darbinieku ieilgušo mājsēdi jeb attālināto darbu no mājām. Līdzīgi, kā Latvijā arī ASV  attālinātais darbs ir iesakņojies valsts sektorā, kopš Covid 19 laikiem.

Decembrī vidējā elektroenerģijas cena Baltijā/Latvijā bija vairāk kā 90 eiro par megavatstundu, Zviedrijā (4. zonā ar kuru Baltijai ir starpsavienojums) vidējā cena bija 60 eiro, savukārt Somijā, (ar kuru mūs saista veseli 2 kabeļi, no kuriem jaudīgākais tagad ir pārrauts) – nepilni 39 eiro par megavatstundu.

Infektoloģija man ir aizraušanās, nevis specialitāte. Šis raksts ir tapis nevis tādēļ, ka es kaut minimāli zināšanās par putnu gripu varu sacensties ar profesoriem Ludmilu Vīksnu, Ugu Dumpi, Indru Zeltiņu, Jeļenu Storoženko, Aigaru Reini vai Sniedzi Laivacumu, bet tādēļ, ka rakstu ātri un relatīvi vienkārši. Iepriekšminētos un arī citus infektologus es dievinu, apbrīnoju, ar patiesu interesi klausos viņu lekcijas un lasu viņu rakstus, un katram, kam manu zināšanu nešķiet pietiekami, aicinu vērsties pie infektoloģijas guru. Šī rakstiņa pamatā ir informācija, kas nāk no ASV slimību kontroles un prevencijas centra portāla (cdc.gov) un Amerikas Ārstu savienības žurnāla JAMA. Kāpēc Amerikas materiāls? Vienkārši – 6. janvārī izplatījās pamatota informācija, ka ASV miris pacients ar putnu gripu, bet Latvijas portālos un sociālajos tīklos izplatās baiļu raisoši stāstiņi. Žurnāls JAMA vienkāršu skaidrojumu ārstiem un pacientiem publicēja jau dažas dienas pēc notikuma, un es sekoju JAMAs piemēram.

Latvijas Republikas Satversmes preambula ir mūsu pamatlikuma daļa, kurā ir formulēta Latvijas Republikas esības pastāvēšanas jēga. Viena no mūsu valsts uzdevumiem ir tautas brīvība. Tāpēc šis konstitūcijas ievads tiešā tekstā paredz komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanu. Preambula pieņemta pirms vairāk nekā desmit gadiem. Varētu pieņemt, ka sabiedrība šajā laikā ir vienojusies, ka koķetēšana ar Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (šobrīd – Krievijas Federācija) okupācijas režīmu nav atļauta.

25. decembrī savu 60. dzimšanas dienu svin Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas sirds ārsts Andrejs Ērglis. Viņš ir Kardiologu biedrības priekšsēdētājs, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis un viceprezidents, Latvijas Universitātes Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūta vadītājs, profesors un katedras vadītājs. Pasaulē pazīstamākais un citējamā medicīnas literatūrā visvairāk publicētais latviešu ārsts un zinātnieks. Paula Stradiņa mazdēls.

Tas, ka par kiberincidentiem, kas skāruši mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), plaši nerunā, nenozīmē, ka uzņēmēji nav pakļauti kiberdraudiem. Ikvienam kaitē izpratnes trūkums par kiberdraudu patieso apjomu un to potenciālo ietekmi ne vien uz MVU, bet arī to partneriem un klientiem. Pastāvošo draudu neapzināšanās liedz iespēju sagatavoties sava uzņēmuma un klientu pasargāšanai.

Atklājot Pieejamības taku Šmerļa mežā, SIA “Rīgas meži” ir pabeigusi būtiskus meža kopšanas darbus, padarot šo zaļo zonu pieejamu visiem, tostarp cilvēkiem ar kustību ierobežojumiem. Šajā procesā ir veikta ne tikai mežizstrāde, bet arī meža sakopšana, ceļu nolīdzināšana un rekreācijas objektu izveide. Šī iniciatīva ir kā solījuma izpilde sabiedrībai – veidot vidi, kurā ikviens var justies iederīgs, baudīt dabu un tās sniegtās atpūtas iespējas.

Kā vētras un plūdi jau šodien maina mūsu ikdienu, tā ilgtspējas prasības kļūst par jaunās ekonomikas neizbēgamu sastāvdaļu. Vai jūs esat gatavi šai nākotnei? Latvijā, līdzīgi kā daudzviet pasaulē, daudzi uzņēmumi vēl tikai apzinās šo pārmaiņu nozīmīgumu, bet laiks vilcināties ir pagājis. Jaunie globālie izaicinājumi pieprasa ne tikai atbilstību, bet arī proaktīvu rīcību. Šī ir iespēja mūsu uzņēmumiem ne tikai pielāgoties, bet arī stiprināt savu konkurētspēju, nodrošinot izaugsmi nākotnes tirgos.

Starptautiskajā U17 badmintona turnīrā, kas noslēdzās Siguldā 15.decembrī, bija iespējams norēķināties arī ar maksājuma kartēm. Savulaik, manis vadīta, Latvijas Badmintona federācija un Pasaules reitinga badmintona turnīrs" Yonex Latvia International" bija kā paraugs citām sporta organizācijām, kopā ar "Hansab" un "Swedbank Latvia" ieviešot POS termināli, lai spēlētāji, treneri un vecāki badmintona sacensībās un pasākumos varētu ērti norēķināties ar telefonu vai karti. Arī no valstiskā viedokļa tas tobrīd šķita tik pareizi.

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Pēcpusdienās mašīnā pie stūres sēžos tad, kad Latvijas radio 1 ir "starpbrīdis", un es vairākas reizes nedēļā sastrēgumā vai mājupceļā klausos Tomu Grēviņu vai Elvi Jansonu. Elvi es itin labi pazīstu, mēs mēdzam runāties "Tu" formā, un šis pastāsts ir veltīts tieši viņa izteikumam "starpbrīdī". Brīdī, kad viņš savu repliku pauda, es jau gribēju ķerties pie telefona, lai radio skaļi iebilstu par Elvja izteikumu; Elvja personīgais telefona numurs man ir, bet diezin vai viņš ētera laikā telefona klausuli celtu. Nolēmu uzrakstīt šo pastātu; pirmdienas rītā publicēt, zinot, ka Elvim pirmdien nāksies meklēt interesantas ziņas interneta dzīlēs, tad nu es viņam un radioklausītājiem uzreiz varu piedāvāt lasāmvielu.

Filosofs Aristotelis, viens no rietumu civilizācijas intelektuāli garīgo pamatu licējiem, darbā Valstslietas saviem laikabiedriem skaidroja, ka valstī organizēta cilvēku kopiena sākas ar ģimeni. Ģimene ir valsts izveidošanās un pastāvēšanas pamatā – tā varētu izteikt gadsimtu gaitā nemainīgo pamatpatiesību, ko izcilais Atēnu filosofs rakstījis arī latviešiem 21. gadsimtā. Tomēr tā, šķiet, ir mūsdienu rietumu civilizācijā, tai piederīgo valstu rīcībpolitikā un arī Latvijas valdības aizmirsta vai ignorēta.