Lasītāju viedokļi

Kā vētras un plūdi jau šodien maina mūsu ikdienu, tā ilgtspējas prasības kļūst par jaunās ekonomikas neizbēgamu sastāvdaļu. Vai jūs esat gatavi šai nākotnei? Latvijā, līdzīgi kā daudzviet pasaulē, daudzi uzņēmumi vēl tikai apzinās šo pārmaiņu nozīmīgumu, bet laiks vilcināties ir pagājis. Jaunie globālie izaicinājumi pieprasa ne tikai atbilstību, bet arī proaktīvu rīcību. Šī ir iespēja mūsu uzņēmumiem ne tikai pielāgoties, bet arī stiprināt savu konkurētspēju, nodrošinot izaugsmi nākotnes tirgos.

Starptautiskajā U17 badmintona turnīrā, kas noslēdzās Siguldā 15.decembrī, bija iespējams norēķināties arī ar maksājuma kartēm. Savulaik, manis vadīta, Latvijas Badmintona federācija un Pasaules reitinga badmintona turnīrs" Yonex Latvia International" bija kā paraugs citām sporta organizācijām, kopā ar "Hansab" un "Swedbank Latvia" ieviešot POS termināli, lai spēlētāji, treneri un vecāki badmintona sacensībās un pasākumos varētu ērti norēķināties ar telefonu vai karti. Arī no valstiskā viedokļa tas tobrīd šķita tik pareizi.

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Pēcpusdienās mašīnā pie stūres sēžos tad, kad Latvijas radio 1 ir "starpbrīdis", un es vairākas reizes nedēļā sastrēgumā vai mājupceļā klausos Tomu Grēviņu vai Elvi Jansonu. Elvi es itin labi pazīstu, mēs mēdzam runāties "Tu" formā, un šis pastāsts ir veltīts tieši viņa izteikumam "starpbrīdī". Brīdī, kad viņš savu repliku pauda, es jau gribēju ķerties pie telefona, lai radio skaļi iebilstu par Elvja izteikumu; Elvja personīgais telefona numurs man ir, bet diezin vai viņš ētera laikā telefona klausuli celtu. Nolēmu uzrakstīt šo pastātu; pirmdienas rītā publicēt, zinot, ka Elvim pirmdien nāksies meklēt interesantas ziņas interneta dzīlēs, tad nu es viņam un radioklausītājiem uzreiz varu piedāvāt lasāmvielu.

Filosofs Aristotelis, viens no rietumu civilizācijas intelektuāli garīgo pamatu licējiem, darbā Valstslietas saviem laikabiedriem skaidroja, ka valstī organizēta cilvēku kopiena sākas ar ģimeni. Ģimene ir valsts izveidošanās un pastāvēšanas pamatā – tā varētu izteikt gadsimtu gaitā nemainīgo pamatpatiesību, ko izcilais Atēnu filosofs rakstījis arī latviešiem 21. gadsimtā. Tomēr tā, šķiet, ir mūsdienu rietumu civilizācijā, tai piederīgo valstu rīcībpolitikā un arī Latvijas valdības aizmirsta vai ignorēta.

Diskusijās par valsts budžeta samazināšanu un finanšu nepietiekamību, arvien pārāk maz uzmanības tiek pievērsts efektīvākai un atklātākai esošo budžeta līdzekļu izmantošanai.

Svaigi pieņemtās OCTA likuma izmaiņas no iedzīvotāju maciņiem ir gadu izvilks miljoniem EUR par tādu transporta līdzekļu apdrošināšanu, kas nepiedalās ceļu satiksmē. Katru gadu. Kā varēja gadīties, ka visi deputāti vienbalsībā Kristapa Krištopāna vadībā nobalsoja par šādu likumprojektu, kuru tagad paši centīsies atcelt pēc brīža?

18. novembrī mēs svinam Latvijas Republikas proklamēšanu, jo Latvija eksistējusi kā valstisks veidojums jau simtiem gadu iepriekš. Vienlaikus piemiņai mums jārod tieši 18. novembra Latvijai raksturīgais.

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Helsinku deklarācija ir pazīstamākais uun nozīmīgākais globālais medicīnas dokuments, kas definē visas darbības un ētikas aspektus par medicīnas pētījumiem, kuros ir iesaistīti cilvēki. Mūsdienu medicīnas zinātne ir sarežģīts mehānisms, kas balstās uz ļoti augstiem medicīnas ētika standartiem. Šo pētījumu līmeni un prasības nosaka Helsinku deklarācija, ko Pasaules Medicīnas asociācija (WMA) pieņēma 1964. gadā. Kopš tā laika daudz kas mainījies medicīnas zinātnē, mainījušies arī pētniecības standarti. Šogad mēs atzīmējām šī unikālā dokumenta 60 gadskārtu, taču astoto reizi mainījām un uzlabojām to. 19. oktobrī Helsinku deklarācijai Pasaules Medicīnas asociācijas (turpmāk tekstā – WMA) ģenerālajā asamblejā tika veikti astotie labojumi, un tie atkal tika veikti Helsinkos. Jaunākā – dažas dienas vecā versija tagad ir kļuvusi par vienīgo oficiālo versiju; visas iepriekšējās versijas ir aizstātas, un tās nevajadzētu izmantot vai citēt, izņemot vēsturiskos nolūkos. Iepriekšējā – 2013. gada versiju latviešu valodā tulkoja profesori Dzintars Mozgis un Māris Baltiņš, un šā raksta autors izsaka cerību, ka pašreizējā Latvijas Ārstu biedrības valde atradīs resursus, lai tikpat kvalitatīvi un precīzi, iespējami ātri tulkotu jauno Helsinku deklarācijas redakciju.

Latvijas meži, purvi un piejūras kāpas ir vietas, kur varam baudīt dabas mieru, skaistumu un meklēt veldzējumu ikdienas steigā. Tās sniedz iespējas ikvienam no mums apdzīvot šo dabas telpu, skrienot, sēņojot, pastaigājoties vai dodoties izbraukumos ar velosipēdu, motociklu un kvadraciklu, kur tas ir atļauts.

Kā liels un starptautisks uzņēmums, kurš savā Latvijas birojā nodarbina vairākus simtus cilvēkus, esam atbildīgi par darbinieku drošību. Tāpēc ir izstrādātas konkrētas vadlīnijas, kādus sūtījumus mēs varam pieņemt. Pēc tam, kad “Lidl” birojā kurjers, tērpts starptautiski plaši pazīstamas transporta kompānijas formas tērpā piegādāja divas palielas kartona kastes ar zili dzeltenu lentu, konstatējām, ka sūtītājs nebija norādīts. Saskaņā ar mūsu drošības vadlīnijām, tas radīja papildu riskus drošībai. Mēģinot noskaidrot sūtītāju, tapa skaidrs, ka sūtījuma piegādē tika izmantota neētiska metode, proti, cilvēks, kurš piegādāja sūtījumus, bija ģērbts labi zināmas kompānijas apģērbā, bet izrādījās, ka nav šī uzņēmuma darbinieks.

Sentluisas Federālo Rezervju bankas (Federal Reserve Bank of St.Luis) mājaslapā ir atrodams grafiks ar nosaukumu “Total Construction Spending: Manufacturing in the United States”, kas latviski būtu tulkojams kā “Kopā celtniecības izmaksas: ražošana ASV”. Grafiks, kurš, kā liecina ieraksts mājaslapā, pēdējo reizi ir atjaunots šī gada 1.oktobrī, parāda ražošanas jaudu ASV izbūvei veltīto izmaksu dinamiku kopš 2002.gada. Pat pavirši uz to paskatoties kļūst skaidrs, ka ar šīm izmaksām kopš 2021.gada notiek kaut kas interesants.

Diskutējot par integrāciju, šoreiz ne par to, kā satuvināt latviešus ar krieviem, arī ne par to, ka pietuvināt latviešiem indiešus un uzbekus, bet par to, ka iesaistīt Latvijas politiskajā dzīvē ārzemēs dzīvojošos Latvijas pilsoņus, kas dodas uz vēlēšanās vēstniecībās vai nosūta savu balsošanas biļetenu pa pastu.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa šā gada 24. oktobrī pasludināja spriedumu lietā ”Sprūds un citi pret Latviju”. Tiesa konstatēja iesniedzēju Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 5.panta 4.punktā (tiesības uz personisko brīvību) garantēto tiesību pārkāpumu. Iesniedzēji ECT sūdzējās par to, ka viņiem netika nodrošinātas tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem, ar kuriem izmeklēšana pamatoja nepieciešamību piemērot apcietinājumu. Iesniedzēji tiesai arī norādīja, ka viņiem netika nodrošinātas tiesības efektīvi pārsūdzēt viņiem piemērotā pirmstiesas apcietinājuma pamatotību.

Mani sauc Manvels Isadžanjans un šī ir publiska vēstule par veikala “Lidl” vēršanos pret manām tiesībām brīvi runāt un aktualizēt jautājumus, kas skar visas sabiedrības veselību un drošību.

Atsaucoties uz neseno publikāciju NRA, sniedzam savu viedokli par ūdeni un tā globālo ciklu, kas esot izsists no līdzsvara.

Pirms nedēļas Latviju paršalca vēsts – 250 Latvijas cilvēkiem par Eiropas naudu tiks veikta bariatrijas operācija. Reakcija bija daudzpusīgi vētraina – no prieka pilnas cerības līdz pamatotam jautājumam – kāpēc šo naudu nevarētu izmantot vēža slimnieku ārstēšanai.

Šodien, Valsts valodas dienā mēs varam atcerēties, ka līdzās ekonomiskajai situācijai, nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanai, dabas un vides aizsardzībai, tiesiskuma aizstāvībai un cīņai pret nekontrolētu imigrāciju Latvijas teritorijā, viens no vadošajiem spēkiem mūsu Atmodā bija mūsu tautas cieša un nerimstoša griba neatdod aizmirstībai mūsu skaisto un bagāto latviešu valodu.

Cīņā par garlaicīgāko lasāmvielu budžets pārliecinoši ieņem pirmo vietu. Vidējais latvietis (politiķis, sabiedriskais darbinieks, žurnālists, tirgotājs) par budžetu ir informēts, viņam par budžetu ir negatīvs viedoklis, taču budžetu lasījis viņš nav. Arī šo rindu autors valsts budžetā lasa tikai vienu sadaļu – par veselības budžetu.

Ar šādu ironisku, bet vienlaikus skarbi reālistisku atziņu var raksturot situāciju ambulatorās medicīnas jomā. Vienlaikus pacientu plūsma nemazinās, gluži pretēji – sasirgušo skaits pieaug. Taču valsts piešķirtais finansējums nav bezizmēra. Kā racionāli “operēt” ar pieejamajiem naudas līdzekļiem, lai pacienti laicīgi saņemtu kvalitatīvu medicīnisko palīdzību, mediķiem būtu stabils atalgojums un netiktu apdraudēta medicīnas iestāžu pastāvēšana?

Kur palikuši strīdi cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram tā pati nafta. Tie kam virs 40 noteikti atceras ka tā bija top tēma 90-s gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.