Tā sauktajā Lemberga prāvā tiesa ir sākusi pratināt pirmo personāžu no cietušo miljonāru galerijas, uzņēmēju Valentīnu Kokali, kurš pašlaik ir atbildējis uz lielāko daļu no apsūdzības jautājumiem, bet vēl nav sācis atbildēt arī aizstāvībai.
Izskatās, ka cietušais visus prāvā iesaistītos – tiesnešus, apsūdzētos, lieciniekus, aizstāvjus – uzskata par deviantiem ļautiņiem, kas nespēj pamanīt daudzās pretrunas viņa notikumu izklāstā.
Visinteresantākajā veidā Kokaļa liecībās parādās Lemberga tēls. Stāstot par SIA Puses, Kokalis atklāj, ka šo tranzītbiznesa uzņēmumu dibinājis kopā ar citiem Ventspilī pazīstamiem ļaudīm – Jāni Blaževiču, Uldi Pumpuru, Mamertu Vaivadu. Taču uzņēmumu oficiāli nav dibinājuši vis Blaževičs un Kokalis pats, bet kapitāldaļas noformētas uz šo kungu radinieku vārdiem. Tā par 25% akciju īpašnieci kļuvusi Kokaļa sieva Aija Kokale.
Šī blēdīšanās bijusi vajadzīga, lai noslēptu savu iesaistīšanos tranzītbiznesā no Lemberga. Tiktāl tad iznāk, ka Kokalis Lembergu būs uzskatījis par ciema pamuļķīti, kurš neiedomāsies ieskatīties Uzņēmumu reģistrā un ieraudzīt, ka varenus naudas žūkšņus pelnošā uzņēmuma īpašnieki ir personas ar tādiem pašiem uzvārdiem kā Kokalim un Blaževičam.
Taču visās pārējās stāstījuma rindkopās uz skatuves atkal ir cits Lembergs – nenormāli ietekmīgais – tik ietekmīgs, ka ne matiņš pilsētā, ne piliens naftas nevarēja nokrist zemē bez Lemberga ziņas. Šis Lembergs vairs nepavisam neizskatās pēc dumiķīša.
Izņemot stāstījumu par SIA Puses dibināšanu, pārējos tekstos, sevišķi jau otrajā un trešajā liecību sniegšanas dienā, Kokalis vai katru tēzi beidz ar apgalvojumiem, ka ikvienā darījumā, lēmumā, darbībā klāt ir bijis pilsētas mērs un, lai vai kas būtu noticis, to ir licis, pavēlējis, uzspiedis Lembergs. Tāpēc Kokalis no Lemberga tik ļoti baidījies. Jocīgi sanāk – tik ļoti baidījies, tomēr nav baidījies mēģināt piemānīt pilsētas mēru, slēpjoties aiz sievas muguras?
Kāds Lembergam vispār varēja būt motīvs izspiest kādas akcijas no SIA Puses, ja jau viņš bija tik ietekmīgs? Priekš kam tad Lembergam tāda SIA Puses, tās akcijas, tāds Kokalis, Blaževičs? Ja jau Lembergs visu lēma, tad kāpēc viņš šādu SIA vispār laida tuvumā kādiem tranzīta produktiem? Lembergam, ja viņš tiešām būtu valdījis pār visu tranzītu, taču nebūtu jāķēpājas ar akciju izspiešanu – viņš taču varēja padzīt Kokali un Blaževiču no visiem amatiem, un šiem personāžiem, lai nenomirtu badā, tagad būtu jālasa sēnes kaut kur starp Ugāli un Popi.
Divās trešdaļās Kokaļa liecību ik tēze noslēdzas ar Lemberga piesaukšanu vai ik teikuma beigās. Lai vai kas būtu noticis, to licis Lembergs. Tātad slavenos tranzītbiznesmeņus – Kokali, Berķi, Stepanovu, Ševcovu, Krūmiņu un citus – Lembergs ar varu ir piespiedis kļūt par miljonāriem. Un tagad daļa šo miljonāru ir tik smagi nospiesti zem savas miljonu nastas, ka cieš. Cieš, medīdami antilopes Āfrikā un regulēdami apkures režīmu savās savruppilīs caur satelītu pa internetu no Vācijas. Diezgan jau tādi savdabīgi cietušie…
Lemberga piesaukšana vietā un nevietā Kokaļa liecībās ir tik pārspīlēta un sabiezināta, ka neviļus prātā nāk slavenā miljardiera Džordža Sorosa vārdi no viņa grāmatas Maldu varbūtības laikmets. Soross māca: "Cilvēki ir vieglāk ietekmējami, ja vēršas pie viņu emocijām, nevis izmanto racionālus argumentus, taču, lai šāda stratēģija būtu efektīva, emocionālā vēsts nedrīkst būt pārāk acīmredzama." Citiem vārdiem sakot, kas pārsālīts, tas par skādi.
Sanāk, ka Kokalis un viņa konsultanti liecināšanas mākslā nav ņēmuši vērā viedo Sorosa padomu vai arī ir izlasījuši to tikai līdz pusei…