Jūrmalā pilsētas mēri allaž ir krituši no amata vai nu nešķīstas sazvērestības, vai krimināllietas rezultātā.
Šis Jūrmalas domes sasaukums bija pirmais, kam relatīvi rātni izdevās strādāt diezgan pailgu laika posmu. Taču pagājušajā nedēļā pār domes ēku nošvīkstēja spārni, nosmirdēja pēc sēra un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veica kratīšanu pilsētas mēra Gata Trukšņa (ZZS) kabinetā, aizturēja pazīstamo miljonāru Jūliju Krūmiņu un vēl divas mazāk zināmas personas. Truksnim kratīšanas laikā palicis slikti, un viņš aizvests uz slimnīcu. Tagad aizturētie jau palaisti vaļā.
Jūrmalā jau vasarā ļaudis runāja, ka Krūmiņš finansējis atsevišķu ZZS politiķu kampaņas pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, devis naudu arī partijai No sirds Latvijai. Vēlāk viņš no domes it kā nepamatoti dabūjis lētu zemesgabalu. Taču runa laikam nav par korupciju, bet par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu lielos apmēros.
Ar partiju finansēšanu bēda ir bijusi jau agrākos laikos un daudzām partijām. Tautas partija savulaik pašlikvidējās un palika miljonu latu uzrēķinu parādā par nelikumīgi pieņemtiem ziedojumiem. Lielas nepatikšanas ir arī Vienotībai, kas vēl nav beigusi tiesāties par partiju finansēšanas likuma pārkāpumiem, kamdēļ tai draud valsts finansējuma zaudēšana.
Politiķi ir rakstījuši likumus ar domu ieriebt konkurentiem, taču nereti arī paši no šiem likumiem cieš. Daudz problēmu rada tas, ka partijas vadība nevar izkontrolēt, par kādu naudu un kādā veidā savas individuālās kampaņas taisa atsevišķi hiperaktīvi deputātu kandidāti. Ja sasummē to naudu, kas tērēta ar partijas vadības ziņu un vēl individuālās kampaņās, gadās pārkāpt likumā atļautos tēriņu griestus. Pat, ja partijas vadība ir supergodīga, kāds atsevišķs biedrs var pieņemt no ziedotāja naudu nelikumīgā veidā un apmērā. Parasti gan, kad šādas ķibeles tika konstatētas, partijas samaksāja sodu vai tiesā to apstrīdēja un dzīve turpinājās. Bija jau piemirsies, ka 2011. gadā tobrīd jau atlaistā Saeima ar lielu jūsmu un aplausiem kriminalizēja partiju finansēšanas likuma pārkāpumus. Krimināllikumā tika ierakstīts, ka par partijas vai to apvienības nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā sodīs ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai piespiedu darbu, vai arī ar naudassodu līdz 150 minimālajām mēnešalgām. Ja iepriekšminētās darbības veikusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, draud pat četru gadu sods.
Lai arī šis likuma grozījums ir pieņemts populistiskā dullumā, tas ir spēkā esošs likums un ļoti bargs likums. Piecus gadus tas karājās kā bise uz naglas teātra izrādē, bet nupat ir sprucis vaļā šāviens.
Droši vien, ka KNAB ir veicis kādas operatīvās darbības, piemēram, noklausījies telefonsarunas. Taču zināms, ka Jūlijs Krūmiņš ir pazīstams lielmuldētājs, kas stāsta visādas pasakas par ļaudīm, ar kuriem viņam bijusi darīšana, aprunā viņus. Un plātās, lielās par deviņiem mēmiem. Cilvēkam patīk justies varenam un ietekmīgam, pārspīlēt gan savu lomu politikā, gan partijām ziedoto summu apmērus.
Neērtā stāvoklī šī lieta nostāda ZZS un Jūrmalas domi. Ja būtu skaidrs, ka Truksnis ir baiss likumpārkāpējs, partijai būtu no viņa jātiek vaļā. Taču skaidrs pagaidām nav nekas.
Nacionālā apvienība, kurai Jūrmalas domē ir viena balss, jau ir pasteigusies pirmā iztēlot sevi kā labiņā un paziņot, ka rosinās Truksni ņemt nost no amata. Šādai straujai politiskajai linčošanai ir vēl kādi trīs atbalstītāji no citām partijām, taču ar to būs par maz - deputātu vairākums pagaidām nav noskaņots priekšlaicīgi strēbt karstu.
Ja KNAB būtu iestāde, kas vienmēr kriminālprocesus veido uz stingri juridiska pamata un pierādījumiem, tad būtu citādi. Taču ir vēsturē bijis gana daudz gadījumu, kad pēc trokšņaini iesāktām krimināllietām un aizturēšanām pēc laika izrādās, ka tas bijis politisks pasūtījums un lieta safabricēta. Ir grūti uzminēt, kādus pierādījumus šajā reizē tur azotē KNAB, vai lieta ir reāla vai tukša. Var būt gan tā, gan tā. Tāpēc ZZS politiķi nesteidzas ar Trukšņa nosodīšanu. Droši vien vajag vairāk informācijas, grib redzēt, kā lieta ievirzīsies tālāk. Nedrīkst taču kādu saukt par noziedznieku, kamēr tiesa nav vērtējusi un spriedusi.