Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka konkursā otrajai kārtai nav virzīts neviens no desmit kandidātiem, pagājušajā nedēļā pavēstīja konkursa komisijas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš. Tas, saprotams, bija pārsteigums, negaidīts rezultāts, jo šķita, ka, vai tā nu būs, ka no desmit visnotaļ cienījamiem pretendentiem visi būs tik ļoti nederīgi, ka izbrāķējami. Tagad notiks atkal jauns konkurss un priekšnieka meklējumi turpināsies.
Tomēr visā šajā stāstā kaut kas nav īsti kārtībā, rodas iespaids, ka telpā kaut kur aiz skapja guļ beigta žurka un mazliet ož. Gan VID, gan KNAB jauno priekšnieku izvēlas cienījama un godājama profesionāļu komisija, VID priekšnieka meklējumos pat piedalās privāta kadru atlases kompānija.
Bet kur šajā procesā paliek valdība, premjers, parlaments? Un kur tauta, kurai pieder suverēnā vara? Sabiedrība pat nedrīkst zināt, par ko kandidāti izšūpoti. Cik caurspīdīgi!
Ja jau KNAB ir premjera pārraudzībā, būtu tikai normāli, ja viņš izvēlētos kandidātu, kam uzticas. Pēc tam parlamentam, kuru ievēlējusi Latvijas tauta, būtu jānobalso par kandidātu vai kandidātiem. Šajā brīdī KNAB priekšnieka amata kandidātam jābauda vismaz Saeimas vairākuma atbalsts. KNAB priekšniekam būtu jābūt tādam, kam ir milzu autoritāte un ne mazāko aizdomu ēnas, ka viņš savā darbībā varētu būt neobjektīvs, simpatizējot kādiem vieniem politiskajiem spēkiem. KNAB priekšniekam būtu jābūt cilvēkam, kas spēj vadīt, kas saprot operatīvo darbību un vienlaikus spēj būt arī birokrāts šā vārda iespējami labākajā nozīmē, - lai birojā visi papīri ir kārtībā un visi likumi ir perfekti ievēroti. Taču, kā pauž Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs, kandidātu klupšanas akmens būs bijis tas, ka no 100 punktiem, ar kuriem viņi vētīti, tikai pieci kritēriji bijuši prasība pēc operatīvās darbības prasmes un pieredzes. Tātad jaunais KNAB priekšnieks būs ļoti, ļoti birokrāts un pavisam mazdrusciņ opers. Opera viņa asiņu sastāvā būs tikpat, cik spirta procentu aliņā.
Tas arī nebūtu nekas traks. Ja jau tādi kritēriji, lai nu tā būtu. Nelaime, ka joprojām normatīvie akti nav tiktāl sakārtoti, lai jaunajam KNAB priekšniekam nav jānomokās ar nepakļāvīgu darbinieku mobingu. KNAB priekšniekam būtu jādod tādas tiesības, lai viņš bez kavēšanas var mirklī atlaist jebkuru uzticību zaudējušu apakšnieku, kas nepilda pavēles vai slikti strādā. Tas taču ir absurds, ka kantoris, kur darbiniekiem ir pistoles un noklausīšanās ierīces, ir tādi kā valsts iestāžu ierēdņi, kas drīkst tiesāties un pat piedzīt no valsts naudu pēc tam, kad jau padzīti. Ja armijā ģenerālis pavēl doties kaujā, bet seržants atsaka: «Ej tak, tu vecīt, galīgi pupās! Es mazliet vēl pagulēšu», šādu seržantu nošauj. Taču ar KNAB visu laiku ir bijis tā, ka nošauj ģenerāļus.
Visiem līdzšinējiem KNAB priekšniekiem neizdevās vadīt biroju tāpēc, ka nepilnīgu likumu dēļ apakšniekiem bija iespēja taisīt viņiem uz galvas. Tāpēc KNAB pamazām izvirta līdz vispēdējai pakāpei - viena daļa darbinieku darīja, ko gribēja - zaga no biroja seifa naudu, taisīja politiku, pielāgojot krimināllietu ierosināšanas un skaļas aizturēšanas vēlēšanām, plūdināja presei krimināllietu materiālus kādu politisku vai ekonomisku grupējumu interesēs, pat izpalīdzēja reketieriem vajāt uzņēmējus un amatpersonas. Visa šī šmuce klājās pār KNAB vadītājiem Streļčenoku, Vilnīti, Loskutovu un godīgajiem darbiniekiem, kas tikmēr centās ķert īstos koruptantus. Pat, ja konkursa komisija atradīs visizcilāko jauno KNAB priekšnieku, viņam neklāsies daudz labāk par priekšgājējiem, ja nebūs dota vara skarbi iztīrīt biroja Augeja staļļus.
KNAB jauna priekšnieka meklēšanas kārtība ir dīvaina. Tādā garā turpinot, arī policijas, armijas, Ģenerālprokuratūras, PVD, CSDD, VSAA, VDI un citu iestāžu priekšniekus lai izvēlas konkursa komisijas! Un arī iestāžu vadība var būt uzticama ekspertu komisijām, darba grupām un privātkompānijām, jo viņi taču profesionāļi. Valdība, ministrijas, Saeima nav vajadzīgas.
Kaut ko nelāgu šajā lietā saskata arī premjers Māris Kučinskis, taču viņš ir tendēts bikli paiet maliņā. Vakar LTV Panorāmā viņš izteica domu, ka vajadzēja, lai Ģenerālprokurors virza KNAB priekšnieka kandidātu. Taču kāpēc ne pats?
Tur tad laikam atsedzas tā lielā bēda, kas piemeklējusi mūsu valsti. 25 gadu laikā izpletusies tik liela neuzticības plaisa starp varu un sabiedrību, ka politiķi jau paši spiesti slēpties kaktā, lai nedzirdētu pārmetumus par procesu politizāciju. Ir procesi, kur tiešām politizācija ir nevietā un nevēlama, bet augstāko valsts amatpersonu izvēlei jau nu gan būtu jābūt politiska procesa sastāvdaļai. Taču politiskā vide ir nodzīvojusies tik tālu, ka atdod savas funkcijas komisijām un kadru atlases firmām.