Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks trešdien preses konferencē paziņoja, ka tā dēvētā oligarhu lieta līdz gada beigām, visticamāk, tiks izbeigta. Iemesls – nepietiekams pierādījumu apjoms. Kā sapratis Streļčenoks, šī lieta KNAB bijusi uzspiesta.
Tāpat viņš norādīja, ka šo kriminālprocesu savulaik iniciēja toreizējā KNAB Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore un toreizējā biroja apkarošanas bloka vadītāja Juta Strīķe.
Vēl šā gada aprīlī Streļčenoks runāja citādi - ka lieta vēl neesot izčākstējusi un izmeklēšana turpinoties. Taču laikam tolaik apakšnieki viņu bija maldinājuši un radījuši iespaidu, ka kaut ko izmeklē un ka tur vispār ir kaut kas, ko izmeklēt.
Patiesībā jau 2011. gadā, kad oligarhu lieta radās, bija diezgan labi redzams, ka tā ir absurda, uzpūsta, sadomāta, safabricēta, ka tā nav krimināllieta, kas radusies, izmeklētājam atrodot faktus un pierādījumus pret personām, bet ir personas, kurām izmeklētāji par vari velk klāt neesošus pierādījumus. Pēc principa «bijis cilvēks - pants atradīsies». Kā Staļina laikā.
KNAB izmeklētāji pirms pieciem gadiem plosījās riņķī pa Latviju kā traki suņi, veicot kratīšanas politiķu birojos, mitekļos un pilnīgā bezsakarā arī laikrakstu izdevniecībās. Tostarp viņi iebruka arī Neatkarīgās redakcijā, it kā lai meklētu kādus svarīgus dokumentus. Patiesībā tā bija muskuļu demonstrēšana - iebiedēšanas akts un atriebība par kritiku, ko žurnālisti bija pauduši par KNAB.
Tā sauktā oligarhu lieta ir KNAB izmeklētāju izpalīdzēšana veidot murgainu politisko mitoloģiju par trim ļaunajiem oligarhiem un brīmumlabajiem politiskajiem spēkiem Vienotību un Zatlera partiju, kas pret šo trijotni varonīgi cīnās. Ar šīm pasakām ļaudis tika muļķoti ilgi un dikti. Ar tām tika novērsta uzmanība no patiesajām dažādu politekonomisku grupējumu interesēm, to ietekmes lielumu un attiecībām - cilvēku uzmanība tika fokusēta uz Andri Šķēli, Aivaru Lembergu, Aināru Šleseru, lai gan politisko un ekonomisko cīniņu skatuve bija daudz plašāka - politiku un politiķus bīdīja un lobēja komercbankas, lielveikali, farmācijas, degvielas, spirta, tabakas, apdrošināšanas, apsardzes firmas un vēl citu, dažādu, nozaru spēlētāji, nevis trīs cilvēki valstī.
Visgaužāk oligarhu lieta nodarīja Šleseram, kurš ar šo lietu faktiski tika izstumts no politikas. KNAB 2011. gada maijā vērsās Saeimā ar lūgumu dot atļauju veikt kratīšanu toreizējā deputāta Šlesera dzīvesvietā. Tomēr Saeima atļauju kratīšanai nedeva, un Valsts prezidents Valdis Zatlers ierosināja atlaist Saeimu. Par Saeimas atlaišanu nobalsoja lielākā daļa vēlētāju.
Lieta bija uzsākta pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
Sākotnēji KNAB izmeklētāju fantāzijas skāra 11 personu, un tām piemērots tiesiskais statuss. KNAB veica kratīšanas vairākās vietās Latvijā, arī ietekmīgu politiķu īpašumos - Aivara Lemberga Puzes īpašumā, Rīgas domē un brīvostas pārvaldē, Tautas partijas līdera Andra Šķēles ģimenei piederoša uzņēmuma telpās un citos uzņēmumos.
Tagad ir izrādījies, ka visa tā bļaušana un ālēšanās ir bijusi tukša, bez kāda pamata. Atlaistās Saeimas vietā ārkārtas vēlēšanās tika ievēlēta kvalitatīvi daudz neprofesionālāka Saeima, ar populistiskā Zatlera sarakstu parlamentā iebrauca bars nejaušu ļaužu.
Oligarhu lietas izčibēšana ir izsaukusi īgnu reakciju tajās politiskajās aprindās, kas laikam bija cerējušas, ka lieta pastāvēs mūžīgi un varēs to atkal un atkal vilkt ārā no skapja un vicināt.
Streļčenoks amatā paliek vairs tikai pāris dienas, jo viņš ir viens no desmit kandidātiem uz KNAB vadītāja posteni, kura kandidatūru konkursa komisija nelaida tālāk uz otro kārtu. Savas KNAB vadītāja karjeras noslēgumā viņš ir izslēdzis no KNAB konsultatīvās padomes sabiedriskās organizācijas Delna un Providus. Bet nu tas saprotami - šīs politiski angažētās organizācijas jau sen KNAB nekonsultēja, bet tikai aizgūtnēm nešķīsti gānīja Streļčenoku.