Padomju ērā bija pieņemts jebkuru tekstu, pat govju mākslīgās apsēklošanas instrukciju, sākt ar atsaucēm uz kārtējā PSKP kongresa lēmumiem un citātiem no Leonīda Iļjiča Brežņeva Neskartās zemes.
Mūsu laikos ir mainījušās izkārtnes, bet iztapība un atsaukšanās uz augstāku varas zaru palikusi tā pati. Tikai kompartijas plēnumu lēmumu vietā tagad ir Eiropas Savienības regulas, kas bieži vien nemaz nepaģēr to, ko apgalvo tas, kurš uz tām atsaucas. Bet marksisma klasiķu vietā nevietā un vietā tiek norādīts uz Amerikas Savienotajām Valstīm.
ASV bieži vien pat nenojauš, ka tālajā, nabadzīgajā ES austrumu nomalē vietējie aborigēni cits citam draud ar apmēram šādu domu: «Ja tu te man pretī pīkstēsi, tad man palīgā atjās jeņķu kavalērija zilos mundieros!»
Ir tāda Amerikas Tirdzniecības palāta, ar kuras piesaukšanu pašlaik operē latvju politiķi, kas sludina sevi par tiesiskuma un reformu īstenotājiem un kuri jau vairs neslēpj savus plānus sagrābt varu Latvijas brīvostās, atņemt ostas pašvaldībām un, ja paveiksies, tad atlikušajā šīs Saeimas sasaukuma laikā pagūt ostas izprivatizēt ārzemniekiem ar visām ķidām – tā, lai pēcāk ne pat pēc 20 gadiem latvieši vairs paši nevarētu iekļūt ostu biznesā vai kaut ko tur lemt ostu infrastruktūras sakarā. Vienai no pašreizējās koalīcijas partijām – Zatlera Reformu partijai (ZRP) – vairs nav laika gulēt, jo 12. Saeimas vēlēšanās tā diezin vai pārvarēs 5% barjeru. Tāpēc ZRP traki steidzina ostu likuma atvēršanu, vēloties, lai tas notiek jau aprīlī. Kā svēts dokuments tiek vicināta Amerikas Tirdzniecības palātas vēstule, kurā ieteikts veikt grozījumus ostu likumā, izveidojot tādu ostu pārvaldes sistēmu, kādas nav pašās ASV, kā arī apsvērt iespēju izmantot akciju pirmreizējā publiskā piedāvājuma stratēģijas un kotēt akcijas fondu biržā. Tulkojot vienkāršā cilvēku valodā, tas nozīmē privatizēt Latvijas ostu pārvaldīšanu.
Amerikas Tirdzniecības palātai Latvijā ir interneta mājas lapa amcham.lv, kurā interesenti var apskatīties, kas šis amčam tāds ir un ko tas ziemā ēd. Nenoliedzami ar Ameriku tai ir sakars, un organizācijā ietilpst daudzas solīdas aizokeāna kompānijas ar pasaulslaveniem zīmoliem. Palātas deklarētā misija ir veicināt tirdzniecības un investīciju sakarus starp ASV un Latviju, attīstīt izglītību, caurspīdību, labu pārvaldību un vēl visvisādas jaukas lietas. Tas ir skaisti.
Taču, kad atver šīs mājas lapas sadaļu, kur uzskaitīti organizācijā ietilpstošie Latvijas advokātu biroji, skatiens apstājas pie tāda amcham biedra kā Spīgulis un Kukainis. Šis advokātu birojs pārstāv Igaunijā reģistrētu kompāniju PKL flote, kas nodarbojas ar ostas velkoņu biznesu un kurai darba kārtībā pašlaik ir iespiešanās ar saviem velkoņiem Rīgas brīvostā.
PKL flotes un Rīgas brīvostas pārvaldes attiecības ir ar visai sarežģītu priekšvēsturi. Savulaik PKL flote strādāja brīvostas akvatorijā, taču, kad ostai radās nepieciešamība pēc ledus klases velkoņu pakalpojumiem, bet PKL flote tos nespēja nodrošināt, Rīgas brīvostas pārvalde nolēma izveidot savu velkoņu floti, pasūtīja trīs ledus klases velkoņus par 20 miljoniem eiro un līgumu ar PKL floti neatjaunoja. PKL flote sāka tiesāties un panāca spriedumu, ka līgums jāatjauno. Rīgas brīvostas valde šo spriedumu respektē un ir gatava atjaunot līgumattiecības. Tur gan ir šādas tādas dokumentu formalitātes – firmai jāiesniedz civiltiesiskās apdrošināšanas papīrs, bet tas diezin vai būs šķērslis.
Ar uzvaru tiesā igauņu firmu var apsveikt – malači, taču tiesā panāktā līgumattiecību atjaunošana gan nav viss, ko vēlas PKL flote. Īstā vēlme ir iniciēt tādus grozījumus ostu likumā, lai privātfirma varētu tikt pie velkoņu biznesa monopola, bet Rīgas brīvostas pārvalde savus velkoņus iesālītu kopā ar gurķiem. Rīgas brīvostas pārvalde, dabiski, šādus grozījumus piedzīvot nevēlas, jo velkoņi tai ir ostas drošības un pastāvēšanas pamats. Tāpēc konflikts, tāpēc ņemšanās un vingrošana.
Gribēt nav kaitīgi, un ir saprotams, ka viena firma grib pelnīt vairāk, taču ir diezgan nožēlojami, pat traģikomiski tas, kā Latvijā biznesa strīdos tiek izspēlēta Amerikas kārts – latviešu advokāti kopā ar igauņu velkoņu īpašniekiem uzdodas par amerikāņiem, pārtulko savas vēlmes angliski un pēc tam atpakaļ latviski. Un visiem pakalpīgi jādreb – jānotic, ka šie kārkluamerikāņi pauž teju vai Baltā nama viedokli un Baraka Obamas administrācija to vien sapņo dienā un naktī – lai tiktu grozīts Latvijas ostu likums, mainīta ostu pārvaldes struktūra un privatizēta ostu pārvaldīšana.
Patiesībā ASV ir dziļi vienalga, kāda Latvijā ir ostu pārvaldes struktūra – ASV satrauc vienīgi tas, lai caur Rīgas brīvostu ejošās kravas uz Afganistānu būtu drošībā. Pārliecinājušās par to, ka drošība ir, ASV oficiālās personas savulaik uzsita uz pleca Latvijai un devās mājās. Taču Latvijas biznesā un politikā ir ļaudis, kas cenšas iztēlot, ka Amerika ir tā, kas dikti vēlas pārgrozīt Latvijas ostas – lai tās stāvētu ar kājām gaisā.