Māris Krautmanis / Viedokļi

Ir saprotamas milzīgās dusmas un rūgtā vilšanās, kāda ir piemeklējusi tos politisko spēku līderus, kuriem neizdevās pārvarēt 14. Saeimas 5% barjeru. Jo četras 13. Saeimā vislielāko mandātu skaitu ieguvušās listes 14. Saeimā nav spējušas iekļūt 14. Saeimā – KPV.LV, JKP (“Konservatīvie”), “Saskaņa” un “Attīstībai/Par!”.

Ir svarīgi, lai valdība nebūtu stagnējoša un lai šauras ekonomiskās intereses neieņemtu lomu politikas veidošanā, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Levitu žurnālistiem šonedēļ sacīja Valsts prezidenta Egila Levita pilnvarotais sarunām par jaunas valdības veidošanu Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība” (JV)).

Šonedēļ turpinājās sarunas par nākamās valdošās koalīcijas un Ministru kabineta izveidošanu. Pirmdien Rīgas pilī tikās bijusī laikraksta “Diena” galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte un bijušais laikraksta “Diena” direktors Arvils Ašeradens. Sarunās piedalījās arī Levits, Kariņš, Evika Siliņa un citi interesenti...

14. oktobrī bija skaists un svinīgs brīdis – virkne šīs zemes vareno uzņēmumu saņēma Korporatīvās pārvaldības balvu – "Altum", "Swedbank", "Latvenergo", "Rīgas ūdens". Balvu saņēma arī Rīgas dome, par ko galvaspilsētas iedzīvotājiem tagad var būt lepnums sirdī.

Šonedēļ ir turpinājušās jaunas valdības izveides sarunas, kurās pagaidām nav tikts pāri ļoti svarīgajam jautājumam, no cik politiskajiem spēkiem tā sastāvēs – no trim vai no četriem.

Nacionālā aviokompānija “airBaltic” 2022. gada septembrī pārvadājusi 338 100 pasažieru jeb par 45% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. “airBaltic” 2022. gada septembrī veica 3420 lidojumu – par 15% vairāk nekā 2021. gada septembrī.

Ārvalstu investīcijas Latvijai esot nepieciešamas kā skābeklis. Tas it kā nav pat apspriežams. Jo vairāk investīciju, jo vairāk attīstības, un ikviens ārzemju investors ir brīnišķīgs atradums. Investori no Rietumiem iemāca latviešiem augstāku darba ražīgumu, padara eiropeiskākas darba devēju un darba ņēmēju savstarpējās attiecības, paver Latvijas ražojumiem ceļu uz tirgiem, kurus viņi pārzina labāk, utt.

“Koalīcijas sarunas nekad nav vieglas,” saka Nacionālās apvienības (NA) līderis Raivis Dzintars. “Jaunā Vienotība” (JV) prognozē sarežģītas, bet ātras jaunas valdošās koalīcijas izveidošanas sarunas. Beigu galā laikam ir tā, ka koalīcijas izveidošana nupat ir nonākusi “pozitīvā strupceļā”.

Tā vien izskatās, ka Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība” (JV)), kuru Valsts prezidents pilnvarojis vadīt sarunas ar potenciālajiem koalīcijas partneriem, ir sajutis savu milzīgo varenību, jo JV ir ieguvusi vislielāko mandātu skaitu 14. Saeimā.

14. Saeimas vēlēšanās varu ir pazaudējusi partija “Konservatīvie”, kas pēdējos četrus gadus kontrolēja satiksmes jomu un kuras satiksmes ministrs bija Tālis Linkaits.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība (NA)) ir diezgan labi strādājis. Ir bijuši mulsuma brīži, kad viņu skarbi kritizēja opozīcija, taču vēlāk lietas noskaidrojās un opozīcija savu sakodienu atlaida, izprotot reālās problēmas, ar kurām jāsaskaras zemkopības nozarei. Lai vai kā, nupat ir redzams pēkšņs mēģinājums nobīdīt zemkopības ministru no amata, lai gan viņa partija 14. Saeimas vēlēšanās ir ieguvusi apmēram to pašu ietekmi, ko iepriekšējās, 13. Saeimas vēlēšanās.

“Pašreizējai koalīcijai vairs nav vairākuma Saeimā, un ir vesels mēnesis. Un es gribētu uzsvērt, ka šajā mēnesī nav vairs de facto atbildīga vairākuma Saeimā. Saeimai vajadzētu atturēties no tādiem lēmumiem, kas varētu apgrūtināt mūsu valsti nākotnē,” LSM Latvijas Radio intervijā sacīja Valsts prezidents Egils Levits. Visnotaļ viedi vārdi, taisnība, un pats par sevi saprotami. It kā.

Valsts prezidents Egils Levits 3. oktobra LSM LTV “Rīta panorāmā” it kā sacīja visu gludi, pareizi un rāmi. Taisnība, ka Latvijas vēlētāji šoreiz ir bijuši daudz aktīvāki gājēji pie urnām nekā iepriekšējā reizē. Prezidents par šoreiz labo aktivitāti pateicās vēlētājiem.

14. Saeimas vēlēšanās ir piedalījušies 59% balsstiesīgo, kas ir vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās, kad aktivitāte bija 54,6%. Tas ir pozitīvi, jo tagad Saeima ir kvalitatīvāka un parlamentā ir iekļuvis mazāks skaits nejaušu pasažieru.

Situācija Latvijā ir drūma. Šādos apstākļos jābalso par politiķiem, kas spēj uzņemties atbildību. Par tādiem, kāds savulaik bija Vinstons Čērčils.

Partijas “Jaunā Vienotība” 4000 zīmju priekšvēlēšanu programmas sadaļā “Industriālais kapitāls” pausta šāda apņemšanās: “Padarīt valsts uzņēmumu darbību caurskatāmu sabiedrībai, sekmējot kapitāla tirgu un kotējot biržā valsts uzņēmumu mazākuma akciju daļas ne vairāk kā 20%.”

14. Saeimas vēlēšanu galvenais jautājums, grozi, kā gribi, ir pašreizējā ekonomiskā krīze un kā no tās tikt ārā. Vispirms jau kovida sērgas divi gadi atstāja graujošu iespaidu, bet tad vēl klāt nāca Krievijas agresija Ukrainā, kas ir radījusi vēl dziļāku energoresursu krīzi un pārtikas deficītu pasaulē, kamdēļ ceļas cenas it visam un kamdēļ ir ļoti liela inflācija tieši Latvijā un Baltijā. Citur tā nav tik ļoti milzīga.

Jaunākie pētījumu centra SKDS partiju reitingi rāda – ja balsstiesīgie septembrī balsotu tā kā aptaujā, tad 14. Saeimā noteikti iekļūtu sešas partijas – ar vislielāko mandātu skaitu būtu “Jaunā Vienotība”, otrajā vietā būtu ZZS, trešajā – Nacionālā apvienība, ceturtajā – “Apvienotais saraksts”, piektajā – “Progresīvie”, sestajā – “Saskaņa”.

Putina 21. septembra paziņojums par daļēju mobilizāciju Krievijā ir radījis lielu paniku un vīriešu masveida bēgšanu uz kaimiņvalstīm. Tie krievi, kas kaut cik zina savas valsts vēsturi, zina arī, ka valsts vadoņi bieži nesauc lielas īstajos vārdos – sauc, piemēram, karu Ukrainā par “speciālo militāro operāciju”. Tāpēc arī jēdziens “daļēja mobilizācija” ir biedējošs, ir bažas, ka to var tulkot kā pilnīgu vāku – kā tādu mobilizāciju, kurā karadienestā tiks iesaukti ne tikai jaunieši, bet arī knapi kustoši veči, slimnieki un kropļi.

Latvijas biznesa ārēs darbojas daudz enerģisku personāžu, kuriem nepietiek ar uzņēmējdarbību tikai likuma ietvaros, bet vajag ko vairāk – valstiskas garantijas monopolstāvoklim (kā tas ir gadījumā ar Skultes termināli), ielobētas izmaiņas likumos vai pat tikai vienkārši “politisku jumtu”, lai varētu nebēdāt par likumu pantiem un kāpt tiem pāri pēc patikas.

Latvijas sabiedrība līdz šim domāja savā prātā tā: ir slikti, ka Latvijas ekonomiku rausta un šantažē pilsoņi no Krievijas – “Gazprom” un vietējie “šrēderizētie kalvīši”, kuri norāda un brīdina, ka gāzes Inčukalnā var nepietikt, ka nekas nav tā īsti rezervēts un ka var iznākt visādi tiesiski “kāzusi”, ja Latvijas valsts neprasmīgi rīkosies jurisprudences frontē.

Pagājušajā nedēļā Saeimā opozīcijas ierosināto neuzticības balsojumu izturēja mierīgais, nosvērtais, pragmatiskais, enerģiskais, kompetentais, drosmīgais, gudrais un godīgais satiksmes ministrs Tālis Linkaits (“Konservatīvie” (K)). Lai slava, lai dzīvo!