Māris Krautmanis / Viedokļi

Pagājušajā nedēļā portāla “nra.lv” lasītājiem bija uzdots jautājums: “Vai atbalstāt, ka valstij piederošo un no valsts budžeta dotēto “airBaltic” turpina vadīt Martins Gauss, saņemot atalgojumu mēnesī vidēji 69 084 eiro?” Bija piedāvāts balsot “jā” vai “nē”.

Sestdien pie Ministru kabineta notiks vairāku sabiedrisko organizāciju protests pret Skultes sašķidrinātās gāzes projektu, ko tās uzskata par sasteigtu, nepamatotu un necaurspīdīgu. Paredzams, ka piedalīsies biedrība “Zaļā brīvība”, Piekrastes vides aizsardzības biedrība, jauniešu organizācija “Protesti” un citas vides aizsardzības biedrības un vides aktīvisti.

Ventspils un Rīgas brīvostu pārvalžu tā saucamā reforma ir mazliet iestrēgusi juridisku papīru kārtošanā, jo nav vienkārši atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas pārveidot par kapitālsabiedrībām. Bet, kā sacījis satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība), “reforma” tiks turpināta. Ir skaidrs, ka nākamībā ostu akcijas tiks kotētas biržā. Šā mērķa labad Latvijas “politikums” sagrāva labi strādājošu brīvostu pārvaldes sistēmu, izstūma no ostām pašvaldības un tagad paklusām virza ostas uz privatizāciju.

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” kongresā sestdien pirmā intriga bija tāda, vai vispār kongresam būs kvorums. Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs kopā ar saviem atbalstītājiem kongresa priekšvakarā aicināja boikotēt šo pasākumu, taču, kad tika saskaitītas delegātu balsis, noskaidrojās, ka kvorums ir un kongress būs leģitīms. Rēzekniešu centieni noraut kvorumu nav izdevušies.

Sestdien, 28. janvārī, notiks sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” kongress, kurā delegāti apspriedīs aktuālo situāciju partijā, lems par grozījumiem statūtos un ievēlēs vadību.

Saulkrastu un Limbažu pašvaldības vistiešākajā veidā skars Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekta realizācija, taču valdība informāciju par plānoto no tām slēpj. Pašvaldības šobrīd ne tikai nav tiesīgas ko lemt saistībā ar projektu, bet tās pat nedrīkst par to neko zināt.

Eiropas struktūrās atkarībā no amata hierarhijā alga mēnesī pirms nodokļu nomaksas ir no 9800 līdz pat 27 436 eiro mēnesī. Uz šī fona mūsu Saeimas priekšsēdētāja Edvarda Smiltēna, Valsts prezidenta Egila Levita un premjera Krišjāņa Kariņa atalgojums 7962 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas tāds nieks vien ir.

Mēnesi pēc publikācijas portālā "nra.lv" par, iespējams, bīstamajiem un estētiski nebaudāmajiem elektrības kabeļiem pie sabiedriskā transporta pieturvietu stendiem Rīgas dome pieņēmusi lēmumu līdz šā gada pirmajam aprīlim tos demontēt un turpmāk rūpīgi uzraudzīt domes noteiktās kārtības ievērošanu.

Viens partijas “Jaunā Vienotība” finanšu ministrs Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori no amata atstādina, un jau pēc īsa brīža nāk nākamais finanšu ministrs no tās pašas valdošās partijas un ģenerāldirektori atstādina atpakaļ. Tā ir partija vai kas – loģisku jautājumu sev uzdod tautas domājošā daļa.

Igaunijas iedzīvotāji uzticas savam prezidentam vairāk nekā jebkurai citai politiskai institūcijai. Sociologu firma “Turu – uuringute AS” pēc Igaunijas Valsts kancelejas pasūtījuma ir veikusi pētījumu, kurā konstatēts, ka 71% Igaunijas iedzīvotāju uzticas prezidentam Aleram Karisam, bet 20% neuzticas. Uzticību aptaujā pauduši vairāk vidēja un vecāka gadagājuma respondenti – 75% cilvēku vecumā no 64 līdz 74 gadiem, bet vecumā virs 75 gadiem 92% (!) uzticas prezidentam.

Neraugoties uz Krievijas centieniem piesaistīt karadarbībai aizvien jaunus papildspēkus, Ukrainas armija uzvarēs šajā karā līdz šā gada vasaras beigām, paziņoja Ukrainas Augstākās Radas deputāts Oleksandrs Marikovskis, uzstājoties Austrumu-Rietumu Stratēģisko pētījumu institūta rīkotajā diskusijā Rīgā, Melngalvju namā.

Pazīmes rāda, ka zem Skultes termināļa projekta apsviedīgi vīri perina kārtējo pamatīgo tautas “slaukšanu”. Lai arī nav precīzu datu par projekta izpildījumu un izpildītājiem, jau publiski runā par šī projekta sadārdzināšanos par “nieka” 28 miljoniem eiro.

Šā gada 5. martā Igaunijā paredzētas Rīgikogu jeb parlamenta vēlēšanas. Viens no priekšvēlēšanu jautājumiem – Igaunijas valdības iniciatīva iesaldēt un atsavināt Krievijas pilsoņu īpašumus Eiropas Savienībā, lai iegūto naudu novirzītu Ukrainai. Par šo tematu pašlaik Igaunijā notiek politiķu un sabiedrības diskusijas plašsaziņas līdzekļos un interneta sociālajos tīklos.

Neraugoties uz algu palielinājumu, jaunievēlētie deputāti čakli tērē arī kompensāciju naudu – viens deputāts mēnesī pamanījies degvielā nobraukt 846 eiro, citam par dzīvokli Rīgā mēnesī jākompensē 800 eiro.

Tieši pirms Ziemassvētkiem 22. decembra pēcpusdienā Baltic International Bank kuras darbību apturēja FKTK, uz savu klientiem e-pastiem izsūtījusi paziņojumu par iespējām iesniegt pieteikumu par valsts garantētās noguldījumu atlīdzības izmaksu. Šo paziņojumu klienti varēja pamanīt, bet varēja arī nepamanīt. Nekas neliecināja, ka nosūtītājam būtu bijusi interese pārliecināties vai klients informāciju ir saņēmis.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) portāla “Delfi” raidījumā “Kāpēc” ir paudis: “Esmu lūdzis drošības iestāžu informāciju par šiem konkrētajiem pilsoņiem, jo viņi mūsu radarā – Ārlietu ministrijas radarā un Eiropas Savienības sankciju radarā – nebija.” Plašsaziņas līdzekļos ir izskanējusi informācija, ka Latvijā aktīvu uzņēmējdarbību turpina divi ar Kremli saistīti Krievijas oligarhi Iskanders Mahmudovs un Andrejs Bokarevs, kuri minēti arī kā Krievijas Aizsardzības ministrijas piegādātāji.

Nepatīkamu pārsteigumu elektroautomobiļu popularizētājiem pagājušā gada pēdējos mēnešos ir sarūpējušas Šveices varas iestādes. Decembra sākumā plašsaziņas līdzekļos parādījās publikācijas ar virsrakstiem “Šveice plāno aizliegt braukt ar elektromobiļiem”. Izrādījās, ka pie vainas ir Šveices valdības (federālās padomes) “Rīkojums par elektroenerģijas izmantošanas ierobežojumiem un aizliegumiem”.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) topošajā valdības rīcības plānā piedāvā šādu risinājumu enerģētikas krīzes problēmām: “Atsakoties no Krievijas gāzes, radīsim apstākļus, lai Latvijai būtu pieejamas alternatīvas piegādes un tām atbilstoša infrastruktūra, kura nodrošinātu gāzes pieejamību par konkurētspējīgu cenu. Šajā nolūkā: 5.1. Atbalstīsim ekonomiski pamatota sašķidrinātās gāzes termināļa izbūvi Latvijā ar pārvades tīkla pieslēgumu Inčukalna dabasgāzes krātuvei, lai ilgtermiņā nodrošinātu piegāžu drošību un izmaksu konkurētspēju; 5.2. Sekmēsim “Latvenergo” centienus gāzes iegādēm par konkurētspējīgu cenu.”

Šā gada 18. jūlijā mūsu portāls publiskoja reportāžu par Rīgā dzīvojošām kara bēglēm no Ukrainas. Toreiz cerējām, karš ātri beigsies. Tagad saprotam – līdz kara beigām vēl tālu. Tikmēr notikumi rit savu gaitu. Arī bēgļu ģimenē ne bez pārmaiņām.

Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) ir pārsteidzis publiku ar savu padomnieku korpusa personu izvēli. Interneta sociālajos tīklos “Twitter” un “TikTok” parādās gan humoristiski, gan sarkastiski, gan pat ļoti indīgi ieraksti. Tiek uzsvērts, ka Vitenbergs, pieņemot par palīgu darbā skolnieci, nupat ir pārspējis visus agrāko laiku ministrus, kuri par saviem padomniekiem bija cēluši izbrāķētus eksdeputātus, radinieku radiniekus, vicemēru sievas un personas bez pieredzes.

Rīgas domes Satiksmes departaments un SIA “Rīgas satiksme” abi kopā kā pasūtītājs ir nolēmuši iepirkt jaunas Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietas, Rīgas domei par to izsludinot atklātu konkursu, kurā uzņēmējiem līdz šī gada decembra beigām ir iespējams iesniegt piedāvājumus.

Kamēr citi jaunie jaunās valdības ministri vēl nav aptvēruši lielo laimi, ka būs tik augstā godā, un iepazīstas ar savu saimniecību, jaunais satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) jau staigā pa radio un televīzijas studijām un izklāsta, kādas būs viņa prioritātes turpmākajā darbā.