Māris Krautmanis / Viedokļi

Veselības ministrija iesaka no 6. decembra ieviest visu klātienē strādājošo testēšanu divas reizes nedēļā. Ap 6. decembri Latvijā varētu būt masveidā pieejami antigēnu paštesti, kas tiks nodrošināti publiskajam sektoram, tostarp skolām un interešu izglītības vajadzībām. Testi būs jāveic visiem strādājošajiem, vakcinētiem un nevakcinētiem, atskaitot tos, kuriem darbs nav ar citiem cilvēkiem un ir izolētā vidē, un tos, kas strādā attālināti. Paldies par to pašu, ka netiek uzskatīts, ka vīruss var izplatīties caur internetu!

Latvijas sabiedrisko mediju (LSM) Latvijas Televīzijas (LTV) ziņu dienesta sižeti par migrantu krīzi uz Baltkrievijas un Polijas robežas ir radījuši ļaužu neizpratni interneta sociālajos tīklos un arī politisku jezgu Saeimā.

Veselības ministrija iesaka no 6. decembra ieviest visu klātienē strādājošo testēšanu divas reizes nedēļā. Ap 6. decembri Latvijā varētu būt masveidā pieejami antigēnu paštesti, kas tiks nodrošināti publiskajam sektoram, tostarp skolām un interešu izglītības vajadzībām.

Kamēr valdība un veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) nocīnās tajā frontē, kur jāpalielina “vakcinācijas aptvere” un vēl esot jāsavakcinē 100 000 senioru ar pirmo poti, pastāv vēl otra fronte – likumpaklausīgie un apzinīgie pilsoņi, kas vakcinējās pie pirmās iespējas jau gada sākumā, pavasarī un vasarā.

Latvijas sabiedriskais medijs Latvijas Televīzija (LTV) ir par nodokļu maksātāju naudu uzturēta, līdz ar to sabiedrībai ir tiesības prasīt, lai tajā tiktu ievēroti visaugstākie profesionalitātes standarti – pirmām kārtām objektīva, izsvērta, pārbaudīta informācija. Lielākā daļa no LTV darbiniekiem ir godīgi ļaudis, kas profesionāli un godprātīgi dara savu darbu. Savukārt LTV ziņu raidījumi jau labu laiku mēdz mulsināt, rādot visnotaļ dīvainus sižetus.

Edgars Tavars un Viktors Valainis no ZZS, Aldis Gobzems un Ramona Petrāviča no neatkarīgajiem, Vjačeslavs Dombrovskis (R) un Sergejs Dolgopolovs (S), Ļubova Švecova (LPV) un Māris Možvillo (neatkarīgais) un Regīna Ločmele (S), un citi Saeimas opozīcijas pārstāvji šajās dienās, kad tika izskatīts valsts 2022. gada budžeta likumprojekts, izteica savus priekšlikumus, debatēja par valdošās koalīcijas piedāvāto likumprojektu. No rīta, pēcpusdienā un vakarā viņi attālināti sekoja līdzi budžeta pieņemšanas gaitai.

“Ja mēs nevienojamies, es saprotu, ka tūlīt Valsts prezidents mūs pataisīs visus par āžiem,” sacījis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) 5. oktobra Krīzes vadības padomes sēdē.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) uzsver, ka IZM “neatbalsta un neatbalstīs pašvaldību patvaļu spēkā esošo noteikumu interpretācijā”. Skolēniem ir jāmācās klātienē, un, tikai objektīvi pamatojot, var būt pieļaujamas kādas izņēmuma atkāpes.

“Nacionālais veselības dienests pārtrauks līgumus ar četrām ģimenes ārstu praksēm!” piektdien moži ziņoja LTV “Rīta panorāma”.

10. novembrī ir Mārtiņdiena. Senākā pagātnē tie bija pagānu svētki, kas iezīmēja saimnieciski rosīgā gada noslēgumu, pāreju no rudens uz ziemu. 10. novembrim ir arī kristietības uzslāņojumi – tā ir Tūras bīskapa Mārtiņa (336–397) piemiņas diena, kas sakrīt ar viņa miršanas dienu.

Ministru kabinets 9. novembra sēdē apstiprināja nosacījumus tirdzniecības organizēšanai no 15. novembra līdz ārkārtējās situācijas beigām – 2022. gada 11. janvārim. Nosacījumu mērķis ir mazināt cilvēku kontaktēšanos un līdz ar to Covid-19 inficēšanās riskus, jo īpaši nevakcinētu cilvēku kontaktēšanos.

Saeima ceturtdien, 4. novembrī, otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas noteic darba tiesisko attiecību regulējumu gadījumos, kad darba pildīšanai nepieciešams sertifikāts, kas apliecina vakcinācijas pret Covid-19 vai šīs infekcijas pārslimošanas faktu. Par balsoja 52 deputāti, pret bija 27, divi atturējās.

Pēdējās dienās laika apstākļi latvju zemi lutina – nav drūma slapjdraņķa. Tas labi. Taču nav teikts, ka līdz 14. novembrim būs tikpat skaists zelta rudens. Staigājot pa Rīgu, var vērot, ka pie aptiekām ļaudis stāv rindās, gaidot, kad varēs ietikt iekšā.

“Viens no svarīgākajiem vakcinācijas reklāmas kampaņas ieročiem ir statistika, savukārt tās radoša jeb manipulatīva izmantošana ļauj reklamēt tēzes, kas izdevīgas attiecīgajā brīdī,” raksta Agņeška Golaņska-Baulta Polijas izdevumā “Do Rzeczy”, Nr. 43, 2021.

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) Latvijas Māsu asociācija, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība, Latvijas Jauno ārstu asociācija un Latvijas Ģimenes ārstu asociācija aicina veselības ministru Danielu Pavļutu atkāpties. Proti, ir grūtāk nosaukt, kura ārstu profesionālā organizācija neprasa Pavļuta demisiju. Visas prasa.

Pat salauzts un nestrādājošs pulkstenis vismaz divreiz dienā rāda pareizu laiku. Tā arī Latvijas valdības ministri dažreiz mēdz pateikt viedus vārdus.

Latvijas ārsti strādā uz “izdegšanas sliekšņa”. Viņi ir pārstrādājušies un demotivēti.

Statistika rāda, ka pašlaik Zviedrijā jaunu inficēšanās gadījumu ar Covid-19 vidējais septiņu dienu rādītājs ir 580. Tikmēr Latvijā šis skaitlis ir 2423.

Pār latvju zemi valda komandantstundas un mājsēdes nakts, un tiek skaitīts, cik administratīvo protokolu sastādīts, cik soda naudu piespriests Ministru kabineta rīkojuma Nr. 720 un Ministru kabineta noteikumu Nr. 620 pārkāpējiem.

Ir saprotams, ka ir spēji pieaudzis ar kovidu sasirgušo skaits; ka ir iztērēta milzīga nauda, bet slimnīcu kapacitāte nav necik daudz stiprāka. Tādēļ vajadzīgs ārkārtas stāvoklis un mājsēde. Var saprast, ka ekstrasensu, ezoterikas un mistikas informatīvajā telpā 30 gadus dzīvojuši cilvēki baidās vakcinēties.

Maijā premjers Krišjānis Kariņš (JV) bija vēl maigs un pauda, ka jāizvairās no nevakcinēto diskriminācijas.

Otrdien slimnīcās atradās 1114 kovida pacienti, 24 stundu laikā bija atklāti 1253 sasirgušie, un septiņi cilvēki bija diennakts laikā miruši.