Māris Krautmanis / Viedokļi

Igaunijā pieļauj, ka Latvija diezin vai līdz 2030. gadam tiks galā ar saviem uzdevumiem kopējā triju Baltijas valstu projektā “Rail Baltica”, tāpēc naudas trūkuma dēļ pirmajos trases palaišanas posmos vilcieni, iespējams, apbrauks Rīgu.

Vai katru nedēļu saistībā ar “Rail Baltica” atklājas kādi jauni, nepatīkami fakti gan par nejēdzībām plānošanā, gan problēmām ar būvniecību un gluži grandiozajām projekta izmaksām, kur tagad jau tiek saukti skaitļi, kas tuvi astoņiem miljardiem eiro. Turpretim, atverot projekta “Rail Baltica” mājaslapu internetā, var iepazīties ar možu informāciju, cik topošais dzelzceļš starp Viļņu, Rīgu un Tallinu būs mūsdienīgs, elektrificēts, drošs, ekoloģiski nekaitīgs utt.

Veselības ministrs Hosams Abu Meri (“Jaunā vienotība”) pie sava amata pienākumu pildīšanas ķērās sparīgi, solot panākt, lai Latvijas aptiekās medikamentu cenas kļūst zemākas. “Es neiešu atpakaļceļu, bet došos uz priekšu kā agrākajos gados Šlesera kunga buldozers,” viņš apņēmīgi izteicās publiski.

Ārkārtīgi bīstams, ar neparedzamām sekām un milzu traģēdijām draud izcelties bruņots konflikts starp Venecuēlu un Gajānu. Tas var kļūt bīstams ar neparedzamām sekām ne tikai Latīņamerikai. Arī Latvijai. Ja sāksies aktīva karadarbība starp šīm divām valstīm, tas atstās jūtamu iespaidu uz visas pasaules ekonomiku un politiku, arī uz Eiropu, Ukrainu un Latviju.

Arī Apvienotajā Karalistē ir savs privāto lidmašīnu skandāls. Britu prese pašlaik sīki un smalki apraksta, kā Apvienotās Karalistes premjerministrs Riši Sunaks, ārlietu ministrs Deivids Kamerons un karalis Čārlzs III lidojuši uz Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Klimata pārmaiņu konferenci COP28 Dubaijā (Apvienotie Arābu Emirāti) katrs ar savu privāto lidmašīnu.

Jau mēnesi turpinās Polijas autopārvadātāju protesti pie robežas ar Ukrainu. Robežpunkti ir bloķēti, cauri laižot vien nelielu skaitu automašīnu, tādēļ veidojas milzīgas kravas automašīnu rindas – 20 un pat 70 kilometru garas. Šoferiem bezgalīgā nīkšana rindā izraisa ciešanas un dusmas. Gaisa temperatūra kļūst aizvien zemāka, šoferi saslimst, un divi jau ir miruši.

Ratificējot Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvenciju, 30. novembrī starp pozīciju un opozīciju raisījās skarbs kašķis – deputāti aizgūtnēm kāpa tribīnē, lai debatētu “par” un “pret”. Šis process ilga piecas stundas. Tagad putekļi ir nosēdušies, Stambulas konvencija vairs nav darba kārtībā, bet ir viena zīmīga nianse – par ratifikāciju nobalsoja 51 deputāts. Tas ir “par purna tiesu”, caur adatas aci – tas ir knapi, knapi.

Kad biju mazs zēns, mans vectēvs katru vakaru, pielicis ausi pie radioaparāta, klausījās “Amerikas balsi”. Es arī šos raidījumus dzirdēju un atminos, ka ļoti bieži tajos skanēja vārds “Kisindžers” un atkal “Kisindžers”...

Polijas autopārvadātāji turpina protestus pret, viņuprāt, negodīgu konkurenci, bloķējot vēl vienu robežpunktu ar Ukrainu un par diviem mēnešiem pagarinot Dorohuskas robežpunkta blokādi. Neapmierinātajiem autovadītājiem pievienojušies arī poļu lauksaimnieki, kuri uzskata, ka Ukrainas graudi un citi produkti samazina viņu produkcijas cenas un viņu peļņu.

Daiļslidotāja Jevgēņija Pļuščenko gadījums spilgti nodemonstrēja: Baltija ir vienota – Putina un agresijas atbalstītāji šeit nav gaidīti.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir sacījis, ka vairs neskaita savas slepkavības mēģinājumus. Viņš tos salīdzināja ar Covid-19 infekciju. Proti, kovids ir bīstams, taču ar katru nākamo reizi esot vieglāk. Prezidents sacīja, ka vismaz piecus vai sešus slepkavības mēģinājumus ir izjaukuši Ukrainas izlūkdienesti.

Tiesiska regulējuma trūkums ekspertu iecelšanas kārtībā valstij var radīt daudzu miljonu eiro zaudējumus.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kā ceļa rullis iet pāri Ziemeļvidzemes novadiem, iemīcot asfaltā esošos un bijušos pilsētu mērus. Cik pamatoti vai nepamatoti skarta politiķu reputācija – to pēc daudziem gadiem vērtēs tiesa. Ja KNAB aktivitātes izrādīsies nepamatotas vai ne pārāk pamatotas, pastāv risks, ka tādējādi tiks apslāpētas jau tā ne īpašās reģionu vadoņu vēlmes apgūt Eiropas fondu naudu. Virzoties uz plikadīdu statusu un turpinot slīdēšanu atpalicībā, cīnīsimies par katru Eiropas fondu apguves nolikuma komatu?

Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam ir septiņi padomnieki, kuru uzdevums ir sniegt prezidenta darbam nepieciešamu, objektīvu informāciju par norisēm valstī un arī ieteikt viņam, ko sacīt tautai un kā rīkoties. “Septiņi bezbailīgie” “noklāj” visu valsts dzīves “laukumu” – no ārlietām un drošības līdz zinātnei un ekonomikai.

Gan Satiksmes ministrija, gan “Eiropas dzelzceļa līnijas”, kas atbild par “Rail Baltica” Latvijas posma būvniecību, klusē kā ūdeni mutē ieņēmuši par to, kas notiek ar nu jau arī tiesvedībā ierauto Latvijas vēsturē pašu lielāko būvniecības iepirkumu 3,5 miljardu eiro vērtībā.

Jau gandrīz mēnesi turpinās nežēlīgs karš starp Izraēlu un palestīniešu organizāciju “Hamās”, kas pašlaik pārsvarā norisinās Gazas joslā. 7. oktobra rītā “Hamās” kaujinieki raidīja tūkstošiem raķešu pa Izraēlas teritoriju, iebruka kibucos un uzbruka kāda mūzikas festivāla publikai, nogalinot 1400 izraēliešu, kā arī nolaupot vairāk nekā 200 ķīlnieku.

Līdz ar bijušā Valsts prezidenta Egila Levita pilnvaru izbeigšanos Valsts prezidenta nacionālās drošības padomnieka un Nacionālās drošības padomes sekretāra posteni zaudēja arī Jānis Kažociņš.

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu pirmdienas vakarā kategoriski noraidīja iespēju, ka viņa valsts varētu piekrist jebkādam pamieram Gazā, jo tā būtu padošanās teroristiskajam grupējumam "Hamās".

AS “West Kredit” padomes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs finanšu nozarē strādā jau gandrīz 30 gadus, ir strādājis ar akcijām un citiem vērtspapīriem Latvijā un ārzemēs, ir eksperts kreditēšanas un biznesa projektos, celtniecības un nekustamo īpašumu darījumu jomā. Uzņēmuma darbības laikā apkalpoti vairāk nekā 15 000 klientu un izsniegti aizdevumi vērtībā virs 210 000 000 eiro. Lūk, kādu viedokli viņš pauž “Neatkarīgajai”:

Izraēla ir paziņojusi par “otro posmu” karā pret “Hamās”, premjerministram Benjaminam Netanjahu brīdinot, ka sauszemes iebrukums Gazas joslā būs “ilgs un grūts”, jo palielinās plašāka Tuvo Austrumu konflikta riski. To viņš sestdien sacīja Telavivā, ziņo “Bloomberg” un citi pasaules plašsaziņas līdzekļi. Netanjahu ir definējis militāro pasākumu mērķi, kas ir palestīniešu organizācijas “Hamās” sagraušana un gūstā saņemto izraēliešu atbrīvošana.

1956. gada 23. oktobrī Ungārijas tauta sacēlās pret valstī valdošo komunistu režīmu, kas tur bija iedibināts pēc 2. pasaules kara. Revolūcija sākumā guva panākumus, taču pēc tam Ungārijā iebruka milzīgs PSRS karaspēks, kas līdz 10. novembrim visu pretestību visnežēlīgākajā veidā apspieda, nogalinot civiliedzīvotājus un revolūcijas politiskos līderus. Toreizējais Ministru padomes priekšsēdētājs Imre Naģs un citi revolūcijas vadoņi tika slepeni tiesāti un 1958. gada 16. jūnijā sodīti ar nāvessodu pakarot.

Izraēlas vēstnieks Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) Gilads Erdans aicinājis ANO ģenerālsekretāru Antoniu Gutērešu atkāpties no amata pēc tam, kad viņš paziņoja, ka palestīniešu organizācijas “Hamās” uzbrukumi 7. oktobrī nenotika "vakuumā".