Mīlestība stiprāka par gultu

Ja Saeimas vēlēšanas būtu rīt, tad redzamāko partiju elektorāts, kopā ņemts, gribētu savēlēt Saeimā vairāk nekā 173 ar pusi deputātus (Saskaņas centra elektorāts cer uz 41,1 vietu, Vienotības vēlētāji uz 35 vietām, ZZS uz 24,1, LPP/LC uz 26,4, bet TP uz 20 vietām aliansei LPP/LC+TP+Par labu Latviju!, PCTVL vēlētāji grib dabūt 22,4, VL – 13, bet TB/LNNK – 11 vietas savām partijām). Tā vēsta Latvijas faktu nupat veiktā Sabiedriskās domas aptauja par politiskajiem jautājumiem. Iespējams, sociologiem tas liekas pilnīgi normāls politisko gaidu līmenis.

Man tas dod iemeslu teikt:

a) partijas neuzskata "savu" elektorātu par palīgu priekšvēlēšanu kampaņā;

b) "sava" elektorāta partijām (ieskaitot PCTVL un TB/LNNK) vairs nav.

Ir fanu pulciņš, kuram var droši borēt, ka vēlēšanu čempionātā tiks gūta otrā vieta, lai arī reāla ir septītā. Pašas partijas arī nevēlas savu apetīti dalīt vismaz ar divi, un tām šķiet vieglāk pūst solīšanas pīlītes, nevis ar partijas darbu vilkt uz augšu reāli iespējamo. Idejisko domubiedru skaits, kas dažām partijām vēl nesen garantēja (!) noteiktu vietu minimumu Saeimā, acīmredzot ir izsīcis. Pamatā tāpēc, ka partijas savā praksē ir devalvējušas ideju, kas tām šīs vietas garantēja. TB/LNNK un PCTVL nu atliek cerēt vien uz vēlētāju lielo kāri balsot par partiju lupatām, krāsām un izkārtnēm. Par brendiem.

Man šī aptauja liecina, ka Latvijas vēlētājs ir konservatīvs, nekonsekvents un visai bezprincipiāls. Nu jau visai skaidri redzams, ka lietussargi, ko tas teicās varonīgi vēršam pret esošās varas kvalitāti, kļuvuši par šīs esošās varas un tās kvalitātes patvērumu. No ķēķa un citādiem anonīmiem protestētājiem nekas vairāk arī nav gaidāms. Galvenokārt šāds raksturojums izriet no aptaujāto gatavības rudenī nobalsot par "vecajiem āžiem". Par tiem pašiem, kurus (Saeimu) SKDS nesen aptaujātie likuši viszemākajā uzticamības rindiņā. Diemžēl arī Visu Latvijai! uzskatu par "veciem āžiem". Jo nu jau ilgstoša nacionālu bungu rībināšana un "cīņa ar krieviem" manā uztverē vēl ne tuvu nav pilnvērtīga nacionāla politika vai izkopts tās piedāvājums. Reizēm man pat šķiet, ka ij VL, ij TB/LNNK te kādam vajadzīgas, lai nacionālo aizlaistu svilpē. Tiesa, jāpiebilst, ka nekādi jauni, trekni politikas medņi sabiedriskās apziņas kokos pēdējo pāris gadu laikā nav redzēti. Vieni zvirbuļi. Tāpēc vecām zīlēm viegli dziedāt no varas delnas par to, ka savstarpēja pārošanās un krustošanās tās iztaisa bezmaz par vistām vai zosīm.

Latvijas faktu aptaujātie cilvēki izcēluši septiņas partijas vai to apvienības (SC, Vienotība, ZZS, LPP/LC+TP+Par labu Latviju, PCTVL, TB/LNNK un Visu Latvijai!). Tās pašas, ap kurām visvairāk ņemas publiskie rupori. Tas šķiet reāli. Ja rupori neuzpūtīs vēl kādu dižu politisku mutantu, tad šie septiņi (vai četri, pieci no tiem) arī paņems vēlēšanu banku. Nekā negaidīta. Visi obkomi ar vēlēšanu iznākumu būs puslīdz mierā.

Šīs, bezmaz par "revolucionārām" pieteiktās, vēlēšanas faktiski var izrādīties vienas no formālākajām sabiedrības un varas gribulīšu attiecību kārtošanas ziņā. "Jaunas politikas", ar ko tautas un valsts labā nosegt vismaz "konsolidāciju", šīm partijām kabatās nav un, visticamāk, arī nebūs. Vēlēšanu un kampaņas dinamiku noteiks muldēšanas sacensības. Elektorāta pamatmasu šādi paviegli politikas estrādes priekšnesumi patīkami satrauks, un ļaudis labprāt dosies pie urnām, lai nobalsotu nevis par konsekventu tautsaimniecības uzplaukumu, bet par kandidējošām partijām tīkamām mantrām vai abstrakcijām (oligarhi, prokremlisms, Rietumu vērtības, tiesiskums, krīzes pārvarēšana, nacionāla valsts, "gaisā pakārti" simti tūkstoši nepilsoņu...). LF aptauja vieš varas partiju sirsniņās rimtu mieru un vēsta, ka draudi var celties tikai savējo tusiņā, bet no malas ir gandrīz izslēgti. Tādēļ var koncentrēties uz savstarpēju konkurenci un citam cita noēšanu. Tiesa, te jāpiebilst, ka pagaidām galvenās vēl nav šīs septiņas, bet "partija" Nezinu (22,3%) un "partija" Nepiedalīšos vēlēšanās (15%). Taču sazin kāpēc šķiet, ka arī tās pamatā sadalīs savas simpātijas starp nosauktajām. Lai gan NV varētu paturēt savu apjomu līdz vēlēšanām. Vai pat kāpināt to. Tas tad arī būs reālākais ar vēlēšanām saistītais veids, kā paust protestu šābrīža politikai.

Bet, ciktāl runājam par pretendentu iekšējo konkurenci, tad te gan kaislības sitīs augstu vilni. Par to, pirmkārt, liecina, piemēram, tas, cik vietas konkurentiem Saeimā atvēl LF aptaujātais konkrētu partiju elektorāts. Piemēram, PCTVL elektorāts (arī ZZS, TP... elektorāts) vēl TB/LNNK un VL lielākus panākumus nekā Vienotības elektorāts (PCTVL vēlētāji domā, ka TB/LNNK varētu iegūt 5,6, VL – 3,7 vietas, Vienotības vēlētāji dod attiecīgi 3,6 un 3,2 vietas). Par to, otrkārt, liecina ne vien lielais cilvēku skaits, kuri vēl nezina, par ko balsos, bet arī tas, ka samērā liela daļa konkrētu partiju elektorāta varētu būt viegli "apstrādājama". LF aptaujā to, manuprāt, atklāj atbilde uz jautājumu – "par kuru partiju jūs balsotu kā par otro, ja jums būtu tāda iespēja?". Piemēram, ja 17% aptaujāto balsotu par Vienotību, tad tur klāt vēl 9% Vienotība ir otrais variants. Par to 9% izvēli var pacīnīties. Ir partijas, kuras sauktas kā otrais variants biežāk par pirmo (TB/LNNK ir pirmā izvēle 2,9%, otrā – 3,1%, LPP/LC attiecīgi 3,2 un 3,3%, PCTVL – 3,1 un 5,3%). Nav šaubu – kaislību vilni pavadīs seksīgi Saeimas partiju spiedzieni: "Nešūpojiet gultu! Nešūpojiet gultu!" Oi, – valdību! Taču varas mīlestība var izrādīties stiprāka par gultu.

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.