Muldēšana par Valdi Zatleru

Jebkuru vēlēšanu uvertīra te ir kas līdzīgs pļāpu orģijām. Šajās pļāpu orģijās valsts un tās institūtu stāvoklis faktiski tiek aizstumts malā. Jebkura ievēlēšana te ir sekas tādam, varētu domāt, dzēruma stāvoklim, kad visas lietas tiek "nokārtotas" kā personisko attieksmju un attiecību lietas.

Tas nav ne darba, ne atbilstības vērtējums. Tās ir pļāpas.

Acīmredzot arī Valsts prezidenta izvēle nebūs izņēmums. Katrā ziņā diskusija par Valdi Zatleru sākusies ar pļāpām.

Taču – Valdim Zatleram ir konkrēta četru gadu prezidentūras pieredze. Tātad – iespējams vērtēt nevis to, kādu iespaidu viņš uz mums atstājis, bet to, ko un kā viņš izdarījis kā prezidents. Taču cienījamā sabiedrība (Ir, Diena...) pagaidām apspriež pati savas sajūtas un liek Zatleram atzīmes "pēc deguna". Nevis precīzi, analītiski vērtē to, kādā stāvoklī viņš uzturējis Valsts prezidenta institūtu, bet to, cik labs "sabiedrības mērkaķis" bijis. Nevis – kāds bijis, bet kā izskatījies savā amatā.

Baidos, ka visa kampaņa paies šādā muldēšanā. Turklāt – Valdis Zatlers pagaidām nav prezidenta amata kandidāts. Viņš ir Valsts prezidents. Tāpēc, piemēram, spriedelēšana par viņu kā "mazāko ļaunumu", pirmkārt, liecina, ka tie, kuri, lai tiktu Saeimā, paši sevi definēja kā "mazāko ļaunumu", pielāgo šādai savai pašatestācijai arī citus valsts institūtus. Otrkārt, nav ko cerēt, ka jēdzīgu Saeimu vai jēdzīgu prezidentu spēs ievēlēt tie, kuri apriori neciena Saeimu vai prezidentu kā valsts institūtus.

Turklāt, cienījamā sabiedrība uztur pieņēmumus, kuri uz Valdi Zatleru neattiecas vai attiecas daudz mazākā mērā nekā uz pašu sabiedrību un politiķiem. Uz Valdi Zatleru tiek pārnestas un par viņa vērtējuma elementu top lietas, kuras viņš nav provocējis.

Pirmkārt, nav būtiski, vai prezidentu nominē baznīcā, zoodārzā, kūtī vai liela ceļa maliņā. Zoodārza metaforas cēlonis nav vis Valdis Zatlers vai krokodilu tuvums viņa prezidentūras tapšanai, bet gan partiju kalkulācijas un intrigas.

Otrkārt, Valdis Zatlers esot "sācis ar mīnusa zīmi". Interesanti, kādā ziņā? Man liekas, ka ar mīnusa zīmi savulaik nebija vis Valdis Zatlers, bet konkrētu politiķu un žurnālistu nodrošinātā gaisotne pirms un arī tūdaļ pēc viņa ievēlēšanas. Ap Zatleru pirms ievēlēšanas bija politiski intriganti, bet pēc ievēlēšanas ap viņu viļņojās cilvēki, kuri uzvedās kā politiskas padibenes. Taču tas nebija Zatlera, tas bija šo cilvēku mīnuss. Svarīgi gan būtu vērtēt, cik lielā mērā Valdi Zatleru ietekmējusi šī vide un viņa prezidentūras starta apstākļi.

Treškārt, tagad tie paši ļaudis saka: "Zatlers ir evolucionējis". Ja šie ļaudis par evolūcijas vektoru uzskata to, ko paši uzrādīja, kad Zatlers tika ievēlēts, tad viņš ir degradējis. Ja viņš ir evolucionējis pēc Saeimas partiju ģīmja un līdzības, tad jāskatās, vai viņa darbībā nav manāmas personības dalīšanās pazīmes. Iespējams, Zatlers ir evolucionējis pēc būtības, taču skaidrs, ka viņš būtu evolucionējis daudz straujāk, ja partijiska sīkumtirgus vietā uzreiz būtu nonācis valstiskā vidē. Vājš parlaments Latvijā degradē prezidenta pilnvaras. Manuprāt, mēs nonākam līdz tautas vēlēta prezidenta idejai ne tāpēc, ka suverēns ievēlēs ko labāku, bet tāpēc, ka parlaments esošajā paskatā suverēnu pēc būtības nepārstāv.

Ceturtkārt, ja par prezidenta atkārtotas ievēlēšanas iemesliem tiek minēts un atbilst patiesībai tas, ka pirmos četrus gadus "viņam trūka pieredzes", "viņš tikai mācījās" u.tml., tad viņš nav atkārtoti ievēlams. Ja viņš nav spējis būt prezidents no pirmās dienas, tad viņš nav atkārtoti ievēlams. Valdis Zatlers ir atkal ievēlams tāpēc, ka bijis prezidents. Nevis tāpēc, ka pirmos četrus gadus tāds nav bijis.

Piektkārt, protams, prezidentam jābūt vadonim. Kā citādi!? Katram deputātam, katram ministram jābūt vadonim. Ko jūs vispār meklējat Saeimā vai valdībā, ja jums nav ne smadzeņu, ne gribas būt vadoņiem? Protams, te vārdu "vadonis" (vispāratzīts idejisks, politisks u.tml. vadītājs, idejisks iedvesmotājs – kultūrā, zemkopībā, izglītībā, veselībā, zinātnē, ekonomikā, armijā...) ērti reducēt līdz Staļinam, Hitleram vai, labākajā gadījumā, Kārlim Ulmanim. Jo tas ir kā atļauja neatbilst. Kā atļauja tikt vadoņa vietā, neesot vadonim. Jo citādi, redz, kas var sanākt! Bet – vadoņa mērs ir labs ij Valdim Zatleram, ij citiem kandidātiem. Būtu labi, ja cienījamā sabiedrība uzdrīkstētos vērtēt prezidenta amata kandidātus, nevis pēc sava ģīmja un līdzības, bet pēc vadoņa mēra.

Te nav vērtēts Valdis Zatlers. Te vērtēta viņa un citu kandidātu vērtēšanas perifērija. Un gribēts pateikt, ka ar šādu perifēriju tajā vai citā amatā tiek aicināts kārtējais "sabiedrības mērkaķis". Protams, pļāpas būs vienmēr. Taču bēdīgi, ja pļāpas kļūst par kritēriju.

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais