Aisma Orupe / Autori

Daugavas stadionā jau trešo dienu notiek gatavošanās deju lieluzvedumam Māras zeme. Šovakar pulksten 22 skatītāji varēs baudīt sadancošanās pirmo rezultātu – ģenerālmēģinājumu. Tajā piedalās vairāk nekā 18 000 dažādu paaudžu dejotāju.

Dziesmu svētku vokālo ansambļu konkursā Lielo balvu un 1000 eiro ieguva Ogres novada kultūras centra kolektīvs Anima Solla. Kopumā konkursā piedalījās 21 vokālais ansamblis vairākās kategorijās – sieviešu, vīru, jauktais, senioru un pusprofesionālais.

Daugavas stadionā šīs dienas notiek deju lieluzveduma Māras zeme mēģinājumi. Šogad dalībniekiem ir vairāki jaunumi – elektroniskās ID kartes, kas kalpo arī kā caurlaide nokļūšanai stadionā, un pusdienu talons. Ēdināšana notiek uz vietas – kolektīvi netiek vadāti uz savām mītnes vietām. Vairākums aptaujāto atzina šos jaunievedumus par labiem, vienīgi par pusdienu piedāvājumu viedokļi atšķīrās.

Starptautiskās loģistikas kompānijas meitasuzņēmums GEFCO Baltic desmit gadu laikā kļuvis par svarīgu spēlētāju Baltijas valstu autopārvadājumu loģistikas un transporta pakalpojumu tirgū. Pērn tas audzējis apgrozījumu līdz 30,6 miljoniem eiro, kas ir par 23% vairāk nekā 2016. gadā.

Rīgas Latviešu biedrības (RLB) senioru koris Erelbe, kas atšifrējumā nozīmē to pašu RLB, šogad koru karos izcīnīja Lielo balvu. Erlebe pastāv astoņus gadus, bet tā pamatu veido RLB jauktā kora ilggadējie dalībnieki. Kopumā tas tagad pulcē 45 dalībniekus, un tos vienā veselumā vieno diriģente Zaiga Lazdiņa-Radziņa.

Gandrīz katrā darba kolektīvā kāds piedalās Dziesmu un deju svētkos. Arī SIA Mediju nams nav izņēmums. Portāla nra.lv redaktore Ilze Zālīte kora dziedāšanai ir uzticīga jau 27 gadus un šobrīd darbojas divos kolektīvos, bet reklāmas daļas vadītāja Vivita Ziediņa un tirgvedības vadītāja Linda Zagorska – ar sirdi un dvēseli atdevušās dejotpriekam.

Rīgas balle kļūst par ikgadēju tradīciju. Šogad tā 8. septembrī Melngalvju namā notiks jau trešo reizi. Krāšņajā pasākumā būs gan debitantu uznāciens, gan bagātīga koncertprogramma, gan balles dejas, gan izmeklēts mielasts.

Olgai Freibergai dejošana ir teju asinīs, un viņas vārds gadu desmitiem nesaraujami saistīts ar bērnu tautas deju ansambli Dzintariņš, kas ir tikai mazliet jaunāks par viņu. To savulaik izveidoja un ilgus gadus vadīja Olgas mamma Zinaīda Zeltmate. Tajā dejoja arī Olga, bet pēc tam mācīja to darīt citus. Nu Dzintariņam ir 65, bet Olgas kundzei – 71, un arī šajos dziesmu un deju svētkos abi būs kopā.

Saeimas frakcija Saskaņa ir nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentam Raimondam Vējonim ar lūgumu neizsludināt grozījumus Augstskolu likumā, kas liedz īstenot studiju programmas krievu valodā. Arī Privāto augstskolu asociācija gatavojas spert līdzīgu soli, prasot likuma otrreizēju pārskatīšanu. Tās pārstāvji pieļauj, ka par tik sasteigtām izmaiņām «jāpateicas» valsts augstskolām, kas tādā veidā vēlas mazināt konkurenci.

Šos Dziesmu un deju svētkus varētu apmeklēt ap pusmiljons viesu, bet piedalīsies 43 219 dalībnieku. Jau patlaban šim lielajam notikumam ir sagatavojušies visi atbildīgie dienesti – Valsts policija, ugunsdzēsēji, mediķi, svētku rīkotāji un Rīgas pašvaldība. Taču tiek atgādināts arī pašiem parūpēties par veselībai un ērtībām nepieciešamo, kā arī ievērot drošības noteikumus, lai nerastos nepatīkami pārsteigumi.

Valsts kontrole (VK) revīzijā konstatējusi, ka Latvijas Universitāte (LU) nepietiekami izmantojusi iespējas gūt peļņu no izīrētajiem un iznomātajiem īpašumiem, tādējādi divu gadu laikā zaudējot ap 400 000 eiro. LU kā vienu no iemesliem min lielo tai piederošo ēku un teritoriju skaitu. Tikai daļa no 105 namiem ir populārās apkaimēs ar kvalitatīvi izremontētiem dzīvokļiem, kurus var izīrēt par tirgus cenu.

Saskaņa pirmo reizi Saeimas vēlēšanās startēs kā Eiropas Sociālistu partijas (ESP) biedrs. Un pirmo reizi ESP Prezidentūras sanāksme notika Austumeiropā – Rīgā. Dažādu aktuālu jautājumu vidū viens no svarīgākajiem bija – gatavošanās 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Privātās augstskolas ir pret Augstskolas likuma grozījumiem, ko šodien Saeima skata trešajā lasījumā un kas paredz atļaut studēt tikai latviski vai Eiropas Savienības valodās, bet ne krievu valodā. Tās norāda, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nav ne informējusi par šādām izmaiņām, ne apspriedusi tās ar nozari. Tāpat nav izvērtēta finansiālā ietekme un konkurētspējas zaudēšana.

Varētu domāt, ka dizaina jomā diez vai var ko jaunu izgudrot, taču radošie Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) diplomandi pierāda, ka var gan. Gan mēbeles, gan moderni risinājumi birojam, gan interjera priekšmeti, gan attīstošās spēles un daudz kas cits ir skatāms līdz 25. jūnijam RTU Arhitektūras fakultātes ātrijā.

Pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiks paredz līdz 2022. gadam celt zemāko likmes slieksni līdz 900 eiro. Nākamajā mācību gadā tika solīti 710 eiro, taču nu izrādās, ka naudas tam nepietiek. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kā iemeslu min pārāk kūtro izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu, no tās trijos gados ir tikai 4,3 miljonu eiro pienesums. IZM iesaka šogad 1,4 miljonus eiro sadalīt kā prēmiju «uz galviņām» vispārējās izglītības iestāžu skolotājiem no tām 88 pašvaldībām, kas radījušas šo ekonomiju.

Dziesmu un deju svētkos pirmo reizi darbosies Operatīvās vadības grupa. Tajā iekļauti dažādu dienestu pārstāvji, kas sekos lielā sarīkojuma norisei. Drošības pasākumiem no svētku budžeta kopumā atvēlēti 790 750 eiro.

Latvijas simtgades jubileja radusi savu atbalsi arī Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī. Rekonstruēta Lielā partera dobe iepretim oranžērijai, ierīkota virtuālā Latvijas selekcijas slavas zāle, bet šonedēļ starpfinišs būs vēl vienam projektam – Lauku sētai. Tā būs vieta, kurā jebkurš varēs mācīties, kā parūpēties par bioloģisko daudzveidību jaunā lauku sētā.

Lai gan jau šobrīd divpadsmitās klases beidzējiem vajadzētu kārtot obligāto eksāmenu kādā no dabaszinībām, tas joprojām nenotiek. Vai un kad tas tiks ieviests, un kādā formātā, skaidras atbildes nav. Iemesls – mācību satura reforma, kas paredz arī pārmaiņas pārbaudījumu sistēmā.

Centralizētais eksāmens (CE) matemātikā, kura rezultāti ik gadu slīd uz leju, ir jāveido atšķirīgos līmeņos, lai profesionāli tehnisko skolu audzēkņiem nebūtu jākārto tas pats, kas padziļinātās programmas apguvušajiem. Tāpat arī četras stundas garais pārbaudījums būtu jāsaīsina vai jāparedz pārtraukums, uzskata nozarē strādājošie. Viņi arī rosina nepieļaut pārbaudes materiālos kļūdas, bet, ja ir, atzīt to un operatīvi reaģēt, informējot par notikušo visas skolas.

Matemātikas pārbaudījums šogad satraucis ne tikai 12. klases, bet arī pamatskolas beidzējus. Izrādās, divos uzdevumos pieļautas matemātiskas kļūdas, bet vēl citos varēja rasties neskaidrības pārprotamo formulējumu dēļ. Tāpat, iepriekš neinformējot, mainīta formulu lapa. Pedagogi norāda, ka tas samulsinājis daļu devīto klašu audzēkņu, it īpaši no sliedēm izsisti tie, kam ir Aspergera sindroms vai autisma problēmas.

No valsts pārbaudījumiem atbrīvoto skaits pēdējos gados īpaši nemainās, taču arī nesarūk. 12. klasi beidz ap trijiem vai četriem simtiem šādu skolēnu, bet pamatskolu krietni vairāk – gandrīz 2000. Daļa no tiem ir speciālās programmas apguvušie, bet vairākums – ar ārsta zīmēm atbrīvotie.

Patlaban 16 augstskolās kopumā ir 23 533 budžeta vietas. Drīzumā sāksies studentu uzņemšana, un šis ir viens no svarīgākajiem punktiem piedāvājuma klāstā. Augstskolas atzīst, ka būtu nepieciešams lielāks brīvo vietu apjoms, jo tikai daļā programmu to netrūkst. Svarīgi ir arī saglabāt iespēju «pārmest» budžeta vietas no mazāk pieprasītām jomām uz populārākām.