Valsts simtgadei veltītajā 68 muzeju kopizstādē Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā soli pa solim ar dažādu eksponātu palīdzību izsekots līdzi mūsu tautas liktenim – desmit lokos. Sākot ar gadsimtiem pirms neatkarības proklamēšanas, ieskaitot nacionālo atmodu 19. gadsimtā, un beidzot ar Latvijas atgriešanos Eiropā 2004. gadā. Lietas un cilvēku dzīvesstāsti savijas grodā vēstījumā par laiku un Latviju tajā.
Viens no augstākās izglītības kvalitātes rādītājiem ir mācībspēki. Kopš 2011. gada likums paredz, ka augstskolās vismaz 5% no akadēmiskā personāla jābūt viesprofesoriem, viesdocentiem vai vieslektoriem. Šī latiņa jau ir pārsniegta, taču ir plānots to pacelt. Nozares ministrs Kārlis Šadurskis uzsver, ka šobrīd tam ir dota zaļā gaisma un augstskolām nav problēmu viņus piesaistīt. Ārvalstu pasniedzējiem gan būs atļauts pasniegt kādā no Eiropas Savienības valodām, bet ne krieviski, kā līdz šim tika praktizēts privātajās augstskolās.
Preses dienu '18 apbalvošanas pasākumā SIA Mediju Nams izdotā Neatkarīgā saņēma diplomu kā trešais pārdotākais laikraksts Narvesen tirdzniecības vietās.
Jaunais kompetencēs balstītais mācību saturs, ko skolā sāks ieviest jau šogad (sešgadīgajiem), raisījis daudz diskusiju. Latvijas Universitātes (LU) vadībzinātņu doktors Andrejs Mūrnieks ir izanalizējis šo dokumentu no mazliet neparasta rakursa – izvērtējot sasniedzamo rezultātu aprakstā lietotos vārdus, īpašu uzmanību pievērsis tikumiem un vērtībām.
Saeimas atbildīgās komisijas deputātu «noairētie» grozījumi Vispārējās izglītības likumā nav nekāda traģēdija, uzskata izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Tas, ka jauno mācību saturu ieviesīs gadu vēlāk, neko daudz nemainīšot. Viņš arī cer sešgadīgo jautājumu virzīt tālāk un pieļauj, ka tas būtu aizgājis, ja nebūtu ielikts kopējā katlā ar pārējām izmaiņām.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija konceptuāli noraidījusi skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma. Tāpat tā par gadu rosina pārcelt jaunā mācību satura ieviešanu skolās un noraidījusi plānotās izmaiņas vidusskolas izglītības programmās.
Mežaparka Lielās estrādes otrās kārtas būvniecība, kas izmaksās aptuveni 49 miljonus eiro, varētu tikt īstenota divos posmos. Skatuves ārējo veidolu plānots uzcelt līdz 2020. gadam – skolēnu dziesmu un deju svētkiem, biroja telpu, saimniecības ēku un teritorijas labiekārtošanu atliekot uz vēlāku laiku.
Svētkos piedalīsies gandrīz 43 000 dalībnieku kopumā 65 pasākumos (44 bezmaksas). Visas nedēļas garumā būs īpaši koncerti pūtēju orķestriem, dejotājiem, koriem un citiem radošajiem kolektīviem. Un svētku izskaņā jau tradicionāli lielākie pasākumi – deju lielkoncerts Māras zeme un noslēguma koncerts Zvaigžņu ceļā.
Centralizētais eksāmens matemātikā jau ierasti kļuvis par lielāko klupšanas akmeni vidusskolas beidzējiem, kuri uzskata – uzdevumi tajā ir pārāk grūti un samudrīti, bet pats pārbaudījums – pārāk garš. Arī šogad Matemātikas skolotāju apvienības pārstāvji prognozē rezultātu lejupslīdi. Viņi atzīst, ka vienā darbā salikt visu tā, lai jebkuram pa spēkam, nevar, tāpēc viens no risinājumiem – eksāmenu dalīt līmeņos.
Latvijas Futbola federācija Daugavas stadionu pēc pirmās būvniecības kārtas pabeigšanas atzīst par labāko Latvijā, jo tas atbilst augstajām starptautiskajām prasībām. Ir gan pāris mīnusi, piemēram, skatītāju zonai trūkst jumta, kas varētu iespaidot līdzjutēju skaitu lietainās dienās, tomēr tas netraucēs spēlei. Jau nākamgad notiks laukuma un vieglatlētikas sektora pārbūve un, iespējams, tiks atrasts risinājums arī jumtam.
Valsts aizsardzības mācību (VAM) no nākamā gada īstenos 12 vidusskolās kā pilotprojektu, no 2020. gada – kā obligāti piedāvājamu izvēles priekšmetu, bet no 2024. gada to iecerēts ieviest kā obligātu 10. un 11. klasēs, – paredz Izglītības un zinātnes un Aizsardzības ministriju izstrādāts plāns. Tā ieviešana prasīs no valsts budžeta ap 17 miljonu eiro.
Rektoru padomi (RP) turpmāk vadīs Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela, aizklātā balsojumā saņemot dažas balsis vairāk nekā otrs kandidāts – Rīgas Tehniskās universitātes rektors Leonīds Ribickis.
Atvars Aniņš nopietni kopj, ja tā var teikt, divus laukus: bioloģisko zemeņu un vēdiskās astroloģijas. Saules ogas Atvara dzīvē ienāca pirms trim gadiem, atvirzot astroloģiju vaļasprieka lomā – viņš padomus sniedz tikai brīvajos brīžos. Šobrīd gan tie krietni sarukuši, jo zemeņu vagās ir darba pilnas rokas. «Aniņu zemenes» saņēmušas Rēzeknes novada titulu «Jaunais uzņēmums 2017».
Muzeju nakts pasākumi norisinājās 204 vietās visā Latvijā: Rīgā – 77, kas ir par desmit vairāk nekā pērn, Vidzemē – 46, kas ir par septiņām vietām vairāk nekā pērn. Kurzemē – 32, Latgalē – 31, Zemgalē – 18 vietās.
Izglītības reforma paredz, ka no 2021. gada 1. septembra vispārējā vidējā izglītība būs jāapgūst tikai latviski un arī pamatskolā mainīsies valsts valodas proporcijas. Lai sekmētu raitāku pāreju uz mācībām latviešu valodā, pedagogiem plānoti atbalsta pasākumi – gan valsts, gan pašvaldību līmenī. Daļa vietvaru jau tagad iezīmējušas savu finansējumu šim mērķim.
Lai gan dažs lasītājs teiks – jā, jā, mēs visu zinām, Muzeju nakts priekšvakarā laiks atgādināt dažas patiesības par šī masu pasākuma baudīšanu, lai sestdiena, 19. maijs, būtu izdevusies.
Kultūras un garīgā darbinieka, valstsvīra un literāta Franča Trasuna vārdam Latvijas simtgades jubilejā ir īpaša skaņa. Jo tieši viņš bija iniciators tam, ka Latgalei ir jābūt kopā ar Latviju, uzsverot, ka «esam viena nedalāma tauta, neskatot uz daudz un dažādām izloksnēm». Šā Latgales Atmodas darbinieka un viņa dzimtas likteņa gaitas var iepazīt, apmeklējot muzeju – Trasuna dzimtās Kolnasētas mājas. Pērn muzeja 25. jubileja tika sagaidīta ar jaunu ekspozīciju.
Pedagogu arodbiedrības padome vakar bija plānojusi pārrunāt nozares aktualitātes ar izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski, taču viņš atteica tikšanos. Tā viņš rīkojas ne pirmo reizi un divu gadu laikā tā arī nav uzskatījis par vajadzīgu komunicēt klātienē ar vienu no lielākajiem sociālajiem partneriem, sašutumu neslēpj arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.
No 25 radošajiem kolektīviem, kas darbojas Jūrmalas Kultūras centra un tā struktūrvienības Kauguru kultūras nama paspārnē, Dziesmu un deju svētkos piedalīsies 17 ar kopumā 510 dalībniekiem. To vidū pieci kori un tikpat deju kolektīvi, pūtēju orķestris, Jūrmalas teātris, jauniešu teātra studija Eksperiments, divi koklētāju ansambļi un audējas.
Daugavas stadiona gan jaunās, gan atjaunotās tribīnes, kā solīts, 15. maijā tika nodotas ekspluatācijā, un nu tur notiek tikai sakārtošanas darbi. Jau šā mēneša beigās tur notiks futbola sacensības, bet jūlijā stadions uzņems deju lielkoncerta Māras zeme dalībniekus un skatītājus. Tas ir viens no retajiem objektiem, kas nav pārsniedzis sākotnēji plānoto finansējumu – 10,7 miljonus eiro.
Gatavojoties Latvijas simtgadei, pie Brīvības pieminekļa 2017. gada oktobrī tika izveidota sīpolpuķu dobe 620 kvadrātmetru platībā, kurā tika iestādīti 94 000 tulpju un muskaru sīpolu.