Aisma Orupe / Autori

Lai mazinātu Krievijas propagandu un dezinformāciju, Saeimā jau šonedēļ sāk skatīt grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Deputātu priekšlikumi ir arī ļoti radikāli, bet sabiedrisko mediju uzraugs solās pieturēties Eiropas Savienības direktīvām, izvairoties no ekstrēmiem risinājumiem. Savukārt komersanti raizējas, ka papildu ierobežojumi palielinās pirātisma uzbrukumus.

Lai nodrošinātu pedagogu algu kāpumu līdz 710 eiro par likmi, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā trīs variantus. Viens no tiem – maksāt šādu summu tikai tām pašvaldībām, kas optimizējušas skolu tīklu, otrs – vienlaikus palielināt skolēnu un skolotāju proporciju, trešais – maksāt visiem, bet tad jāmeklē papildu finansējums valsts budžetā.

Jaunajā veselības un fizisko aktivitāšu mācību saturā likts akcents uz daudzveidību – dažādu sporta spēļu apguvi. Plānots arī iepazīstināt bērnus ar virkni zinību un prasmju, ieskaitot pašaizsardzību un drošības noteikumus. Stundu skaits gan netiek mainīts: pamatskolā tikai divas nedēļā, vidusskolā – trīs, un sporta nozarē strādājošie šaubās, vai ar tām pietiks, lai programmu apgūtu.

Šogad notiks pirmais Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inženierzinātņu vidusskolas izlaidums. To beigs 24 talantīgi «divpadsmitie», no kuriem vairākums plāno studēt RTU vai kādā citā Latvijas augstskolā.

Pērn pašvaldību izteiktās prognozes, ka tieši Latvijas simtgades gadā skolu slēgšanas maisam būs gals vaļā, ir apstiprinājušās. Nu jau reorganizējamo un likvidējamo izglītības iestāžu saraksts sasniedzis sešus desmitus. Visticamāk, punkts tam vēl nav pielikts, un tas attiecas arī uz vēl atlikušajām internātskolām.

Rakstniekam, romāna Cilvēka bērns autoram Jānim Klīdzējam 6. maijā apritētu 104 gadi. Viņa vārdu nes dzimtā Sakstagala pamatskola, kur pirms dažiem gadiem izveidota savdabīga piemiņas vieta – Boņuka istaba. Tāpat pie skolas kā zaļa pieturas zīme aug paša rakstnieka pirms vairāk nekā 25 gadiem stādītais ozols.

Muzeju kopizstādē Latvijas gadsimts, kas durvis vērs 4. maijā un būs skatāma līdz pat 2021. gadam, koncentrētā veidā parādīts mūsu valsts stāsts, sākot no laika pirms neatkarības iegūšanas līdz pat 21. gadsimta sākumam.

Pirms 20 gadiem dibinātā 4. maija deklarācijas kluba biedri uzskata, ka pēdējos gados patriotisms sabiedrībā ir audzis, tomēr cīņa par brīvību, neatkarību un pašapziņu vēl nav beigusies. Viņi aicina sabiedrību nesaudzīgi vērsties pret padomju laika paliekām, kas joprojām kā metastāzes bojā valsts dzīvi.

Latvijas augstākās izglītības modernizācijai ar Eiropas Savienības fondu atbalstu kopumā tērēs apmēram 65 miljonus eiro: 34 miljoni – mācībspēku attīstībai, 20 miljoni – labākai augstskolu un koledžu pārvaldībai un 11 miljoni – starptautiski konkurētspējīgu studiju programmu izveidei.

Rīgas Sporta veterānu kluba vadītājs Guntars Andersons visu mūžu ir «draudzējies» ar dažādiem sporta veidiem. Šīs sirsnīgās attiecības viņam ļāvušas uzturēt mundru garu un, jā, arī uzveikt slimību, kad tā pēkšņi izsitusi no ierindas.

Latviešu literatūru jaunajā mācību saturā plānots iekļaut atsevišķā modelī kopā ar mākslām, bet latviešu valodu – kopā ar svešvalodām. Skolotāji bažījas par šādu visai neloģisku sadalīšanu, taču lielākais satraukums ir par literatūras programmām, kuras joprojām ir liels noslēpums. Jaunā satura veidotāji gan mierina, ka tās lielā mērā būs atkarīgas no pašiem skolotājiem un viņu literārās gaumes.

Stambulas konvencija, kas vēršas pret vardarbību ģimenē un sievietēm, joprojām raisa diskusijas. Arī Latvijas Zinātņu akadēmijas rīkotajā konsilijā tās izvērtās asas: viena daļa ekspertu uzskata, ka tā būtu ratificējama, otra, ka ne, nosaucot to par Trojas zirgu, kas slēpjas aiz vardarbības apkarošanas maskas.

Nacionālā enciklopēdija jau šogad nonāks līdz saviem lasītājiem – gan elektroniskajā versijā, kas būs pieejama visiem par brīvu, gan arī drukātā, kas nonāks bibliotēkās, bet neliela daļa būs arī nopērkama. Šā lielā projekta galvenais mērķis – kļūt par visvairāk izmantoto zināšanu resursu latviešu valodā.

Pedagogu algu paaugstināšanas grafiks paredz, ka šogad darba samaksa kāps par 30 eiro, sasniedzot 710 eiro par zemāko likmi. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis paziņojis, ka šis solis ministrijai būs pa spēkam, taču par turpmākajiem gadiem gan tādas pārliecības viņam nav.

Tā kā pašvaldības nereti visai formāli piegājušas skolu tīkla sakārtošanai un tikai 18 vietvarām izdevies ietaupīt no izglītības iestāžu slēgšanas vai reorganizācijas, solītais pedagogu algu pieaugums varētu izpalikt, – tādas bažas paudis izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Pašvaldības iebilst.

Jau šā gada 1. septembrī pirmsskolas iestādēs sāks ieviest jauno mācību saturu. Šobrīd gan nav pieejami ne programmu, ne mācību līdzekļu paraugi, arī kursi daļai pedagogu tiks piedāvāti tikai no novembra, bet projekta vadītāji mierina, ka aizkavēšanās nebūs, jo nav paredzamas kardinālas izmaiņas. Tiesa, mazākumtautību dārziņos plānots pastiprināt latviešu valodas apguvi tā, lai šo iestāžu audzēkņi 1. klasē, ja vecāki tā izlemj, spētu mācīties arī latviski.

Gatavojoties pieaugušo dziesmu un deju svētkiem, mazliet ēnā ir palikuši skolēnu svētki. Šobrīd nav arī skaidrs, kad tad īsti tie notiks – 2020. gadā, kā to nosaka likums, vai 2021. gadā, kad Rīgas dome sola gatavu Mežaparka Lielās estrādes otro kārtu. Vieni, arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, ir pret Dziesmu svētku likuma grozījumiem, citi uzskata, ka tas jādara un skolēniem jādzied jaunajā estrādē gadu vēlāk.

Līdz Mežaparka Lielās estrādes pirmās kārtas rekonstrukcijas beigām palikuši divi mēneši. Būvdarbi rit noteiktajos termiņos, taču neapsteidz tos, kā tas bija rudenī. Atlikuši vēl 12% nepaveiktā – galvenokārt apkārtnes labiekārtošanā, un projektā iesaistītie atzīst, ka būtu labi, ja varētu objektu nodot augustā, nevis jūnijā.

Ar Eiropas Savienības fonda atbalstu sākta apjomīga Latvijas kultūras mantojuma digitalizācija, paredzot projekta divām kārtām kopumā atvēlēt 14 miljonu eiro. Pirmo reizi tiks restaurēts arī ievērojams kinodokumentu apjoms (38 420 minūšu) un 15 filmu (920 minūšu), kas glabājas Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā.

Pašvaldības apgalvo, ka nav plānots slēgt bibliotēkas, lai gan nenoliedz, ka par darba laika vai cita veida «optimizēšanu» gan domā.

Šoruden 24. septembrī Latviju apmeklēs Viņa svētība pāvests Francisks. Pastorālās vizītes laikā viņš vadīs arī Svēto misi Aglonas bazilikā. Lai šajā lielajā notikumā varētu būt klāt ticīgie, Latgales plānošanas reģiona Attīstības padome nolēmusi vērsties pie valdības, lai rosinātu 24. septembri noteikt kā brīvdienu Latgalē.

Jāņa Klīdzēja Sakstagala pamatskola šobrīd vēl ir divplūsmu izglītības iestāde, bet pēc gada, kad skolu beigs vienīgā mazākumtautību klase, mācības tajā notiks tikai latviski. Lai gan vairākums apkārtnē dzīvojošo bērnu nāk no krieviski runājošām ģimenēm, tieši vecāki mudinājuši skolu pieņemt šādu lēmumu.