Aisma Orupe / Autori

Šobrīd plaši izplatīta ir aizraušanās ar dažādām diētām. Tie, kas vēlas samazināt svaru, ir gatavi izmēģināt visneprātīgākos ieteikumus: dzert ābolu etiķi, māla ūdeni, katru dienu mainīt maltītē lietojamos produktus, ēst vairumā šokolādi... Dietologs, gastroenterologs Igors Fizdels par to visu rausta tikai plecus, uzsverot, ka pašārstēšanās ne pie kā laba nevar novest, tas jādara ārsta uzraudzībā, nosakot katram individuālu diētu.

Priekuļu novada Veselavas pagastā ir īpaša vieta, kur valsts svētkos, arī Lāčplēša dienā, plīvo sarkanbaltsarkanais karogs. Pintuļos, kur mūsu valsts simbols pirms simts gadiem pirmo reizi tika iedzīvināts audumā. Tā autors, pedagogs un publicists Jānis Lapiņš jau sen atdusas zemes klēpī, bet viņa karogs joprojām ir dzīvs un apskatāms Cēsu vēstures un mākslas muzejā.

Imanta Ziedoņa muzejs Dzirnakmeņi pašlaik vēl nav akreditēts, taču līdz gada beigām to izdarīs, sola muzeja direktore Dace Zariņa. Valsts budžetā šā privātā muzeja kultūrvēsturiskā mantojuma uzskaitīšanai un sakārtošanai šim gadam tika atvēlēti 50 000 eiro, lai gan muzeja veidotāji lūdza 100 000 eiro. Arī nākamajam gadam vajadzīgi līdzekļi – 158 000 eiro, un, iespējams, daļa finansējuma tiks piešķirts no tā dēvētajām deputātu kvotām.

Filmas Dvēseļu putenis, kuras uzņemšanai Saeima izņēmuma kārtā piešķīra 1,37 miljonus eiro, pirmizrāde notiks nevis 2018., kā sākotnēji bija plānots, bet 2019. gada 11. novembrī. Pašlaik vēl nav parakstīti līgumi ar ārzemju filmu kompānijām, kas nodrošinās pārējo finansējuma daļu.

Pedagogu algām beidzot sadalīti no deviņiem miljoniem eiro pāri palikušie 1,7 miljoni – tā būs vienreizēja mērķdotācija, ko izmaksās 118 pašvaldībām. Summas svārstās no pāris simtiem līdz vairāk nekā pusmiljonam eiro – Rīgai. Vairākums vietvaru un izglītības jomas pārstāvju to nodēvē par niecīgu ielāpu uz kopējo problēmu cauruma, bet Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīcību, svaidot minēto summu no vienas kastītes uz otru, – par nenopietnu.

Privātskolas vēlas, lai tām tiktu piešķirts ne tikai valsts, bet arī pašvaldību līdzfinansējums, ko šobrīd nodrošina brīvprātīgi. Šo mācību iestāžu vadītāji un vecāki vērš uzmanību uz tiesībsarga atzinumu, ka visiem bērniem neatkarīgi no skolas, kurā viņi mācās, jāievēro vienlīdzības princips.

Nākamā gada sporta nozarei valsts budžetā atvēlēti 39,5 miljoni eiro. Teju trešā daļa finansējuma aizies sporta būvēm un to uzturēšanai, bet otra trešdaļa – sporta pedagogu darba samaksai. Šobrīd gan pietrūkst divu miljonu eiro komandu sporta spēļu izlasēm, augstas klases sasniegumu sportam un vēl citām vajadzībām, taču Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) cer šo robu uz valsts budžeta otro lasījumu Saeimā aizpildīt.

Tiesību zinātnes studentiem, beidzot augstskolu, būtu jākārto valsts eksāmens – šādu priekšlikumu atbalsta daudzi nozarē strādājošie, kā argumentu minot nepietiekamo juridiskās izglītības kvalitāti. Tiek pieļauts, ka ar laiku arī citās jomās, piemēram, medicīnā un arhitektūrā, varētu tikt ieviests šāds pārbaudījums.

Pedagogu arodbiedrība ir savākusi 17 385 izglītības darbinieku parakstus, pieprasot 1,7 miljonus eiro, kas palika pāri no algu reformai paredzētajiem 9 miljoniem eiro, atstāt nozarē, kā arī rosinot sākt disciplinārlietu, lai noskaidrotu, kurš pieņēmis šādu lēmumu par minētās summas novirzīšanu nevis algu reformai, bet citiem mērķiem.

Nākamajā gadā valsts budžetā kultūras nozarei plānoti 144,2 miljoni eiro bez pedagogu algu reformai paredzētā finansējuma un 153,2 miljoni – ar to. Galvenās šīs jomas prioritātes: algas, Latvijas simtgade, mediju un pilsoniskās sabiedrības atbalsts.

Vakar Rīgā aptuveni tūkstotis studentu un augstskolu mācībspēku piedalījās protesta akcijā, pieprasot adekvātu finansējumu augstākajai izglītībai. Viņi devās gājienā no Strēlnieku laukuma, piestājot pie Saeimas nama, Finanšu un Izglītības un zinātnes ministrijām, nesot plakātus, augstskolu un fakultāšu karogus un skandējot saukļus, no kuriem vienā bija prasība nesamazināt budžeta vietas.

Izglītības likuma grozījumus, kas paredz no darba nekavējoties atlaist Latvijas valstij nelojālus pedagogus un izglītības iestāžu vadītājus, nozares ministrija ir plānojusi steidzamības kārtā izbīdīt kopā ar nākamā gada valsts budžetu, neizejot parasto kārtību, kad tos parasti apspriež Saeimas atbildīgajā komisijā un izskata trīs lasījumos. Vakar Saeimas komisijā deputātu vairākums pēc kaismīgām debatēm atbalstīja ierosinājumu skatīt šo jautājumu atsevišķi no budžeta.

Ja netiks rasti papildu līdzekļi augstākajai izglītībai, tas varētu sāpīgi atsaukties uz studiju budžeta vietu skaitu, tuvāko gadu laikā sarūkot pat uz pusi. Paužot bažas par šādu scenārija iespēju, vakar pie Ministru kabineta ēkas pirms valdības sēdes piketēja studenti.

Izglītības un zinātnes ministrija nākamā gada pavasarī būs gatava iepazīstināt pašvaldības ar optimālo skolu tīkla kartējumu, sniedzot arī aprēķinus, ko vietvaras iegūtu vai zaudētu, slēdzot vai reorganizējot skolas savā teritorijā.

Rīgas dome noraida tai adresētos izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska pārmetumus par «dīvainībām mērķdotācijas pārdalē» un nesakārtoto skolu tīklu. Finansējums sadalīts, ievērojot likumu, un trim valsts ģimnāzijām nebūt nav noņemti 10 000 eiro, bet krietni mazāk. Turklāt lielāko negatīvo iespaidu uz valsts ģimnāziju pedagogu algām atstājusi kvalifikācijas pakāpēm paredzētās naudas apcirpšana.

Par to, vai bērns var sākt skolas gaitas sešu gadu vecumā vai tomēr ne, vienprātības nav. Kamēr atbildīgā ministrija īpašus šķēršļus šādam solim neredz, tikmēr gan pedagogi, gan pediatri un psihologi to vērtē visai piesardzīgi. Arī diskusijā, ko rīkoja Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA), uzskati bija gana polarizēti: vieni bija par, otri – pret.

Valsts izglītības un satura centrs (VISC) sāk izstrādāt jauno, kompetenču pieejā balstīto mācību saturu, kas ietvers visus izglītības posmus. Tam tērēs gandrīz 12 miljoni eiro no ES fondiem (plus 2 miljoni eiro Latvijas līdzfinansējums).

Viena no Latvijas muižām, kur labi saglabājušās ne tikai atsevišķas ēkas, bet teju viss komplekss, ir Veselavas muiža, kam šogad aprit 250 gadu. Muiža, tiesa, gadu gaitā ir zaudējusi savu spožumu, taču palēnām šis valsts aizsargājamais arhitektūras piemineklis un tā apkārtne atgūst seno veidolu. Lielākoties ar Priekuļu novada pašvaldības finansiālu atbalstu.

Partijas Saskaņa un Rīgas mēra Nila Ušakova pieprasījums pēc izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska demisijas ir politiskās spēles un priekšvēlēšanu kampaņas ieskaņa, uzskata ministrs. Viņš vaino Rīgas pašvaldību nekompetencē, jo tā naudu sadalījusi tā, ka jau vien trīs galvaspilsētas valsts ģimnāzijas zaudējušas kopumā 10 000 eiro.

Pedagogu arodbiedrība gatavojas iesniegt premjeram Mārim Kučinskim vēstuli (pašlaik tai tiek vākti skolotāju paraksti), pieprasot izmantot skolotāju darba samaksai 1,7 miljonus eiro, kas netika sadalīti algām no valsts piešķirtajiem deviņiem miljoniem. Par protesta akcijām lems pēc tam, kad tiks saņemta atbilde.

Inovāciju attīstīšana Latvijā ir tikai tukša politiskā retorika, un zinātnei trūkst valsts atbalsta, savukārt Eiropas Savienības fondu līdzekļi netiek izmantoti lietderīgi – nereti tie aiziet birokrātijas uzturēšanai.

Daudzviet Latvijā ir iespējas baudīt rudens krāsas, izlokot kājas dabas takās. Arī Veselavas pusē, netālu no Bērzkroga, tāda ir Brīvnieku dabas taka, ko veidojis Andris Actiņš. Tās pluss – to pilnīgi par velti var izstaigāt gan jauni, gan vecāki ļaudis, gan ar bērnu ratiņiem, gan tie, kas pārvietojas ar velosipēdu vai ratiņkrēslā.