Aisma Orupe / Autori

VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions izsludinājis starptautisku metu konkursu (tas noslēgsies 2017. gada 20. martā) visai šā objekta teritorijas attīstībai. Tā vadība sola, ka līdz 2018. gada 15. maijam paspēs rekonstruēt centrālās tribīnes, kas ir viena no lielākajām problēmām, gan stadionu, bet pēc tam soli pa solim līdz 2022. gadam – visu pārējo.

Borhu dzimtas lepnums – Preiļu pils – palēnām atgūst zaudēto spožumu. Šobrīd jau restaurēts 90% no ēkas fasādes: renovēts apmetums, mūrējumi, uzlikts jauns jumts. Novada pašvaldība, kas pērn lēma par pils un tās apkārtnes atjaunošanu, cer, ka izdosies visus iecerētos darbus pabeigt līdz Latvijas valsts jubilejai un Preiļu pilsētas deviņdesmitgadei.

Valsts apmaksātās studiju vietas augstskolām šobrīd tiek sadalītas, ievērojot «vēsturisko principu». Ar šādu pieeju ir neapmierināta Rīgas Stradiņa universitāte, kuras sociālo zinību programmas, kas izveidotas teju pirms 20 gadiem, nesaņem no valsts ne centa. Gan Izglītības un zinātnes ministrija, gan Augstākās izglītības padome saskata iespēju situāciju mainīt vienīgi tādā gadījumā, ja tiek piešķirts papildu finansējums, pārdalīta esošā nauda par labu kādai jomai vai visiem vienojoties.

Līdz šim Latvijas radošo industriju vidē pasniegtas vairākas balvas, un nu tām pievienojusies Dizaina balva. Tā tiks izsludināta nākamā gada sākumā, un tā izveidota, lai popularizētu Latvijas dizaineru izcilākos sasniegumus un sekmētu nozares izaugsmi ilgtermiņā.

Latvijas skolēnu sasniegumi dabaszinātnēs, matemātikā un lasītprasmē, salīdzinot ar citu valstu vienaudžiem, ir viduvēji un triju gadu laikā nav īpaši mainījušies, liecina starptautiskas programmas pētījums (PISA). Savukārt Igaunija mums aizsteigusies krietni priekšā arī šajā jomā un 72 valstu konkurencē ieņem saraksta augšējās ailītes.

Senlietu izlaupīšana un tirgošanās ar tām ir trešais lielākais melnais bizness – pēc ieročiem un narkotikām. Arī Latvijā, lai gan jau pirms četriem gadiem ir noteikts ar likumu, ka tās arheoloģiskās vērtības, kas ir vecākas par 17. gadsimtu, pieder valstij, tomēr nekavē melnos arheologus postīt un izlaupīt senkapus un citas senvietas – arī nogrimušu kuģu vrakus.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis nolēmis izsludināt lojalitātes grozījumus Izglītības likumā.

Augstākās izglītības padomi (AIP), visticamāk, turpinās vadīt līdzšinējais priekšsēdētājs Jānis Vētra. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vienprātīgi atbalstīja gan viņu, gan tās jauno sastāvu, kurā būs tikai dažas jaunas sejas, starp tām arī Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs un Alberta koledžas valdes priekšsēdētāja Anna Saltikova.

Latvijā ir tāda bagātība, kādas nav ne Igaunijā, ne Lietuvā – un tās ir klinšu zīmes. Pirmās teju pirms 50 gadiem tika atrastas lībiešu upuralās pie Svētupes, bet pēc tam – Virtakas iezī. Nu šo vietu skaits izaudzis līdz aptuveni 50, un ir dažādas versijas par to, ko varētu nozīmēt smilšakmenī iegravētie simboli. Filoloģijas doktoram Sandim Laimem, kas jau kopš 90. gadiem nodarbojas ar petroglifu pētīšanu, ir savs skatījums uz šiem vēstījumiem.

Izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska darbību lielākoties iezīmē šāds princips: «Mēs apspriedāmies, un es pieņēmu.»

Preiļu novada Prīkuļos zem viena jumta dzīvo divas skolas, kurām ir daudz līdzību: katrā no tām kopā ar bērnudārzu grupu ir aptuveni pārdesmit bērnu, abās ir pirmās četras klases, kur tiek apgūta vispārējā izglītības programma. Atšķirība ir tā, ka Priekuļu sākumskola ir pašvaldības dibināta, bet Preiļu Brīvā skola – privāta izglītības iestāde. To, cik ilga un kāda izveidosies šī kopdzīve – laiks rādīs. Pašvaldība ir apņēmības pilna savu skolu saglabāt, un arī privātā iestāde cer pastāvēt un attīstīties.

No nākamā gada tiks izveidots studējošo un augstskolas absolventu reģistrs – Saeima atbalstīja šādu grozījumu iekļaušanu Augstskolu likumā. Daudzi nozarē strādājošie gan ir neapmierināti ar šādu lēmumu, jo nav skaidrs, kādam nolūkam dati tiks izmantoti. Nav arī atbildes no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) par jaunās funkcijas finansēšanu.

Preilēniete, daiļamata meistare Albīna Ancāne joprojām ir naiga adītāja un audēja. Cik pa garajiem dzīves gadiem tie tapuši – nespējot saskaitīt, bet noteikti, ka dzīpari vītos kilometriem gari, jo no bērnības jau sadraudzējusies ar rokdarbiem. Tie tagad aizceļojuši plašajā pasaulē – ne tikai pa dzimto Latgali un Latviju, bet arī uz Japānu, Franciju, Vāciju, Austrāliju, Angliju.

Pirms 120 gadiem Rīgā starp Kronvalda bulvāri un kanālu tapa etnogrāfiskā izstāde, kas apliecināja: latviešiem ir ne tikai bagātīgs kultūrvēsturiskais mantojums, bet viņiem ir tiesības atrasties līdzās citām nācijām visās izpausmēs.

Vidusskolēnu zināšanas fizikā, ķīmijā un dabaszinībās ir zem vidējā līmeņa, un lielākais klupšanas akmens ir neprasme teoriju pielietot nestandarta situācijās, secinājis Valsts izglītības satura centrs (VISC), izvērtējot rezultātus pilotprojekta eksāmenā, kuru pagājušajā mācību gadā kārtoja 3200 Latvijas divpadsmito klašu skolēni gan no vispārējās, gan profesionālās izglītības iestādēm. Problēmas iezīmējas ne tikai skolēnu, bet arī pedagogu izglītībā.

Tā sauktos lojalitātes grozījumus Saeimā šonedēļ tomēr skatīs kopā ar nākamā gada valsts budžeta paketi, par spīti izglītības nozarē strādājošo rosinājumam šo jautājumu apspriest un skatīt atsevišķi. Lai gan dokumentā veiktās korekcijas nav nekāds uzlabojums un joprojām nav skaidrs, kā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) traktē jēdzienu lojalitāte, visticamāk, grozījumi saņems zaļo gaismu jau šonedēļ.

Pedagogu profesionālajai pilnveidei ik gadu tērē apmēram 1,4 miljonus eiro. Pērn kursos mācījās vairāk nekā 6500, bet šogad plānots, ka tos izies 5650 skolotāju. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) paredz, ka pedagogam trīs gadu laikā jāiziet 36 stundu profesionālās pilnveides kurss. Nozarē strādājošie gan uzskata, ka tas ir par maz, lai mūsdienās «uzturētu sevi līmenī».

Atzīmējot Leonīda Vīgnera 110. jubileju, Rakstniecības un mūzikas muzejs (RMM) saņēmis dāvinājumā lielu daļu šā ievērojamā latviešu diriģenta un komponista arhīva: notis ar visām atzīmēm un pierakstiem, skaņu ierakstus, grāmatas un daudzas citas vērtīgas lietas. To bija vēlējies pats L. Vīgners – lai viņa mantojums būtu pieejams Latvijas tautai.

No pērn vairāk nekā 1200 Latvijas augstskolās pedagoģiju par valsts naudu apguvušajiem tikai nepilni četri simti aizgājuši strādāt uz izglītības iestādēm.

Pērn tā sauktās deputātu kvotas lielākoties tika sadalītas dažādu ēku remontiem vai būvniecībai: Rikavas Romas katoļu baznīcas jumta nomaiņai, Rīgas Svētās Terēzes dievnama remontiem, Dailes teātra centrālo durvju iegādei, Likteņdārza daudzfunkcionālās sabiedriskās ēkas būvniecībai, Rudbāržu muižas renovācijai un Preiļu novada Sporta muzeja izveidei. «Nauda saņemta un iztērēta paredzētajam mērķim,» apliecināja visi šo vietu apsaimniekotāji.

Aizkalnes pamatskola Preiļu novadā nākamgad svinēs 150. jubileju, bet diemžēl nu jau sesto gadu tajā bērnu balsis vairs neskan. Ēku dzīvu izdevies noturēt, pateicoties tur izvietotajam sabiedriskajam centram. Šobrīd gan rosība tajā noplakusi, taču vietējie ceļu uz to nav aizmirsuši un palaikam iegriežas, lai piesēstu pie šujmašīnas, uzmeistarotu kādu rokdarbu, papļāpātu ar paziņām vai arī satiktos svētku reizēs.

Pirms divdesmit gadiem – 1996. gadā – tika izveidotas pirmās astoņas valsts ģimnāzijas, un to vidū bija arī Preiļu Valsts ģimnāzija (PVĢ), kas tapa, reorganizējot 1. vidusskolu. Skolai reitingos ir labi rezultāti, panākumi ir olimpiādēs un konkursos, taču tai, tāpat kā citām šā tipa izglītības iestādēm, jaunais pedagogu algu modelis ir nesis mīnusus.