Aisma Orupe / Autori

Skaidrīte Marčenoka ir viena no Latvijas stiprajām un uzņēmīgajām sievietēm, kura nebaidās no izaicinājumiem. Viņa gan kopj savu saimniecību Purvmaļi, gan ir Zilupes novada Pasienes pagasta pārvaldniece, gan ir izaudzinājusi četrus bērnus. Pērn viņa arī piedalījās konkursā Vecmāmiņa 2015, kurā ieguva trešo vietu.

Ideja par mācību gada pagarināšanu un trešās sporta stundas un vēl citu izmaiņu ieviešanu, ko rosinājis izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, nebūt nav jauna.

Jau pirms pāris gadiem bijušā Latvijas Universitātes stadiona vietā bija plānots izveidot mūsdienu prasībām atbilstošu sporta bāzi, bet tālāk par tehnisko projektu, kura īstenošanai vajadzīgi 14,6 miljoni eiro, nav tikts. Šķērslis – no šīs summas projekta realizētājam, proti, Latvijas Futbola federācijai (LFF), ir tikai puse, otra – vēl jāmeklē. Vai un kad to izdosies atrast, atbildes šobrīd nav.

Nākamajā mācību gadā, apvienojot Jaņa Rozentāla Mākslas vidusskolu un Rīgas Doma kora skolu, durvis vērs Profesionālās izglītības kompetenču centrs (PIKC) Nacionālo mākslu vidusskola. Reorganizācijai būs vairāki plusi, bet ir arī mīnuss – Rozīši, kā nereti sarunvalodā sauc Mākslas vidusskolu, zaudēs savu zīmolu – Rozentāla vārdu.

Profesionāli tehnisko iestāžu tīkls pēdējos gados ir piedzīvojis lielas izmaiņas – no 58 Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārraudzībā esošajām mācību iestādēm šobrīd palikušas vairs 24.

Par laimi, Latvijā ir ļaudis, kas neļauj grimt aizmirstībā vecām aroda prasmēm. Arī Zilupes pusē tādi ir – gan velteņu gatavotāji, gan griezto sveču un knipelēto mežģīņu darinātāji. Bet Ilga un Jurijs Ivanovi izcēluši no senču lādes tāšu un zāļu pīšanas noslēpumus.

Alternatīvais pedagogu algu modelis, ko piedāvā Ikšķiles vidusskolas direktors Česlavs Batņa, ļautu atgriezt skolotāja profesijai prestižu un konkurētspēju, uzskata nozarē strādājošie. Kamēr vairākums pedagogu atbalsta šo variantu, tikmēr Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sūkstās, ka tas ir pārāk dārgs, lai to ieviestu.

Skolu reforma: mācību iestāžu sakārtošana, izglītības kvalitātes paaugstināšana, skolotāju skaits, pedagogu algas – ir tie jautājumi, kas ir viedokļu krustpunktos. Arī Latvijas Universitātē rīkotajā diskusijā Skolu reforma – Latvijas iespēja, kurā piedalījās nozares eksperti (arī no Igaunijas), uzskati bija gana atšķirīgi.

Jau ceturto gadu Latvijas Kara muzejā notiek Leģionāru informatīvā diena. To daudzi izmanto, lai mēģinātu atrast ziņas par saviem tuviniekiem, kas Otrā pasaules kara laikā tika iesaukti vācu armijā. Lielai daļai atnākušo līdzi ir fotogrāfijas, vēstules. Un stāsti par tēviem, vectēviem, brāļiem, radiniekiem. Diemžēl tikai trešdaļai izdodas ko uzzināt, jo muzeja arhīvos ir 80 000 leģionāru vārdu, kamēr karoja krietni vairāk – ap 110 000.

Latvijas Institūtam (LI) šogad paredzētais budžets, kas ir 96 000 eiro, pamatā aizies četru darbinieku algām un telpu īrei. Līdz ar to lielā mērā tiks dzīvots uz «vecajiem taukiem», kas radīti abos iepriekšējos gados, kad Latvija bija Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts un Rīga Eiropas kultūras galvaspilsēta.

Pašvaldības muzeji ir būtiskas tautas kultūrvēsturiskā gājuma pieturas vietas. Latvijā tādu ir ap 90. Diemžēl ne visām šīm vēsturiskajām krātuvēm ir muzeja statuss, jo nav izieta akreditācija, līdz ar to šādām vietām pienāktos cits nosaukums, piemēram, ekspozīcija vai memoriālā vieta.

Zilupe ir vistālākais punkts Latvijas austrumos. Klusa un tīra robežpilsētiņa, kuras galvenajai ielai dots Brīvības vārds. Pamatā gan te dzird krievu valodu un daļa iedzīvotāju vairāk dzīvo kaimiņvalstu informatīvajā vidē, taču netrūkst arī sava novada un Latvijas patriotu.

Latvijas augstskolas vēl nav parakstījušas līgumus ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) par valsts finansēto studiju vietu skaitu, tāpēc tās vēl nav gatavas izpaust nākotnes plānus.

Aizvadītās vasaras XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki iemūžināti fotogrāmatā T@di mēs esam! un DVD. Šī ir pirmā reize šā kultūras notikuma vēsturē, kad tā rīkotāji nolēmuši izdot fotogrāmatu, papildinot to ar sociālo tīklu lietotāju komentāriem par svētkos pieredzēto. Abus izdevumus bez maksas saņems visas izglītības iestādes Latvijā.

Latvijas skolās pēc diviem gadiem tiks pastiprināti mācīta cilvēkdrošība, izglītojot skolēnus par veselības jautājumiem un rīcību dažādos dzīves gadījumos, īpašu akcentu liekot uz ārkārtas situācijām un negadījumiem. Šim nolūkam Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir plānojusi četros gados tērēt ap pusmiljonu eiro. Skolu vadītāji, kas par ministrijas plāniem dzirdējuši vien no masu medijiem, tos vērtē atšķirīgi.

Augstākā izglītība šobrīd ir it kā krustcelēs: budžeta vietu skaits nākamajā studiju gadā saruks, jo Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir apņēmusies tās apmaksāt pilnā apjomā, nevis daļēji, kā līdz šim. Ja vēl studiju vietas izmaksas tiks palielinātas no šābrīža 1300 līdz 1800 eiro, tad par valsts naudu varēs mācīties vien 15 000 studentu.

Zilupes vidusskola ir viena no nedaudzajām divplūsmu skolām Latvijā. Latviešu valodā mācības te sāktas vien 1994. gadā, un tagad no 375 audzēkņiem 100 apgūst vispārējās izglītības programmu latviski. Taču nākamgad ir iespējams atvērt tikai vienu 1. klasi, un tajā zinības varēs apgūt latviešu valodā.

Pedagogu algu modelim jūnija beigās jābūt izstrādātam un iesniegtam valdībā. Šobrīd šim mērķim jāaprobežojas ar deviņiem miljoniem eiro, bet turpmāk mērķdotācijas palielinājumam varēs pieskaitīt to naudu, kas panākta no skolu tīkla optimizācijas. Tāpat jāpanāk pirmsskolas pedagogu algu paaugstinājums un slēgto skolu darbinieku sociālā spilvena nodrošinājums, pēc tikšanās ar nozares arodbiedrību žurnālistus informēja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Pagājuši teju divi gadi kopš traģiskā notikuma Rīgā, Aleksandra Čaka ielā, kur trolejbuss uz regulējamas gājēju pārejas sabrauca sievieti ar bērnu. Četrus gadus vecā meitenīte no gūtajām traumām mira negadījuma vietā, bet viņas māte – slimnīcā. Šobrīd tiesa joprojām turpina izskatīt lietu, uzklausot lieciniekus, skaidrojot, kāda tad gaisma negadījuma brīdī dega – zaļā vai sarkanā.

Lai gan latviešu valodas prasme mazākumtautību vidū ir ievērojami uzlabojusies, tomēr tas nav atstājis īpašu iespaidu uz mediju telpas izmantošanas paradumiem, un daudzi labprātāk dzīvo Krievijas informācijas vidē nekā vēro pašmāju ražoto saturu. Ko darīt un kā stiprināt valsts valodas statusu un lomu kultūrvidē – par to Melngalvju namā seminārā Latviešu valodas lietojums medijos: izaicinājumi un iespējas sprieda nozares eksperti.

Latvijas simtgadi iedejot un iedziedāt varēs tikai daļēji atjaunotā Mežaparka Lielajā estrādē un Daugavas stadionā. Abus objektus pilnībā rekonstruēs pēc sešiem septiņiem gadiem. Tas prasīs desmitiem miljonu eiro – gan no Eiropas Savienības fondiem, gan pašvaldības un valsts.

Pēdējo gadu laikā vairākos novados (arī nelielos) un pilsētās veido pašvaldības policijas, un kopumā vietvaras šādu soli vērtē pozitīvi. Tajā pašā laikā Rēzeknē no šādas struktūrvienības ir atteikušies un jūtas atviegloti, kā no lieka balasta atbrīvojušies.