Aisma Orupe / Autori

Triju Zvaigžņu ordeņa II šķiru 4. maijā saņems komponists Raimonds Pauls un diriģents Andris Nelsons, bet šā apbalvojuma zemākas pakāpes – 15 kultūras, izglītības un sabiedriskie darbinieki. Šoreiz sarakstā nav neviena pašmāju, ne arī ārvalstu politiķa vārda. Nav arī I šķiras ordeņa, ko pasniedz tikai ārvalstu vai Latvijas valsts vadītājiem.

No 27 Eiropas Savienības fondu (2014.–2020. gadam) finansētām zinātnes, vispārējās, augstākās, profesionālās izglītības programmām Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) šobrīd izdevies apstiprināt sešas jeb 18%: zinātnes jomā – divas, augstākajā izglītībā – vienu, vispārējā – trīs, profesionālajā – nevienu.

Šobrīd Kultūras ministrijas (KM) redzeslokā ir vairāki objekti: gan Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, kas 4. maijā vērs durvis, Okupācijas muzejs, Rīgas cirks un virkne citu – mazāku un lielāku – objektu. To projekti ir dažādās gatavības stadijās, un arī finansējums plānots no dažādiem avotiem – gan Eiropas Savienības fondiem, gan no valsts vai pašvaldību budžeta, kā arī no privāto investoru kabatas.

Galvenais akcents, gatavojoties 2018. gada dziesmu un deju svētkiem, ir Daugavas stadiona un Mežaparka Lielās estrādes sakārtošana. Līdztekus šiem darbiem notiek arī māksliniecisko ieceru izstrāde. To autoriem idejas ir gana iespaidīgas – noslēguma koncertam vien būtu vajadzīgi 2,3 miljoni eiro, kas ir trešā daļa no dziesmu un deju svētkiem atvēlētā budžeta.

Sporta skolu viens no sāpīgākajiem jautājumiem ir treneru algas. Tās ir mazākas nekā vispārizglītojošo iestāžu sektorā. Lielā darba pienākumu slodze, bet nevienlīdzīgais atalgojums novedis pie tā, ka sāk trūkt šo speciālistu. Nozares ministrs atzīst šo darba samaksas problēmu, solot triju gadu laikā to atrisināt.

Nākamgad jūlijā Rīgā atkal pulcēsies dziedātāju tūkstoši no visām pasaules malām, jo galvaspilsētā un arī citviet Latvijā notiks 3. Eiropas koru olimpiāde un Nāciju Grand Prix Rīga 2017.

Šobrīd sporta skolās un klubos drīkst strādāt arī zemākā līmeņa treneri, kuri zinības ieguvuši vien īsos kursos tālākizglītības centros. Latvijas Sporta akadēmijas (LSP) rektors Jānis Žīdens uzskata, ka šādi speciālisti būtu dēvējami tikai par trenera palīgiem un patstāvīgi ar audzēkņiem viņi nedrīkstētu strādāt, jo apdraud jauno sportistu veselību. Nozarē strādājošie gan pilnībā tam nepiekrīt.

Austrumu cīņas mākslas nav tikai sports vai sava ķermeņa rūdīšana, tas ir daudz kas vairāk. Tās stiprina arī garu un raksturu – disciplinē, māca atbildības izjūtu, veido stingru gribu, koncentrēšanās spēju, cieņu pret cilvēku un konkrēti – pret savu pretinieku. Tas viss palīdz sasniegt mērķus – un arī ļoti augstus, kā rāda daudzu slavenu cilvēku piemēri, sākot no sirmas senatnes līdz pat mūsdienām.

Latvijas Zinātņu akadēmiju (LZA) arī nākamos četrus gadus turpinās vadīt līdzšinējais tās prezidents Ojārs Spārītis. Pavasara pilnsapulcē viņš izteica cerību, ka pārmaiņas zinātnē virzīsies pozitīvā gultnē, un arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis apliecināja gatavību rast papildu līdzekļus, lai tā notiktu, uzsverot, ka augstākajai izglītībai un zinātnei kopumā vajadzīgs vēl 31 miljons eiro.

Latvijā šobrīd ir 12 pamatskolas, kurās 7.–9. klasēs kopumā mācās mazāk nekā desmit skolēnu. Ja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kā minimālo slieksni šajā posmā ieteiks 21 skolēnu, tās varētu būt vienas no pirmajām, kuras nāktos reorganizēt, jo IZM šo skolu pedagogiem sola krietni mazākas algas. Pašvaldības šādu soli vērtē kā diezgan negaidītu un neizdiskutētu, taču daļa vietvaru, izrādās, jau pieķērušās pamatskolu reorganizācijai.

Ik pa laikam Latvijā uzbangojis izceļošanas vilnis. Tā tas notika, sākot arī ar 19. gadsimta vidu, līdz pat Pirmajam pasaules karam, kad Latviju pameta ap 120 000 latviešu. Lielākā daļa savu laimes zemi devās meklēt nevis uz Ameriku vai Eiropu, bet uz plašajām Krievijas impērijas ārēm.

Latviešu kinematogrāfs nav iedomājams bez režisora Jāņa Streiča filmām – dzīvā tautas gēna izpausmēm. Šis gads viņam un visiem viņa daiļarades cienītājiem ir īpašs, jo kinomeistars svin 80. jubileju. Pats viņš atzīst, ka īpašas svinības nerīkos, jo galvenais ir darbošanās – gan tiekoties ar skatītājiem, gan rīkojot izstādes, gan piedaloties dažādos pasākumos. Vairojot labo kopā ar saviem draugiem un atbalstītājiem!

Viena no retajām augstskolām, kurā pēdējos gados pieaug studentu skaits, ir Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija (LSPA). Šobrīd tas jau pārsniedzis 1400. Ja šī līkne iet uz augšu, tad raizes augstskolai dara tās zinātniskās darbības nākotne. Sporta medicīnas pētījumiem augstskola šogad nav saņēmusi no valsts ne centa, cenšoties iztikt ar saviem līdzekļiem.

Gan izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, gan arī daļa augstskolu vadītāju atzīst, ka Latvijā ir par daudz augstskolu. Kā šo iestāžu tīklu optimizēt, gatavas receptes nav, tomēr viena no biežāk minētajām svirām ir stingrākas akreditācijas prasības. Katrā ziņā konsolidācijas īstenošanai būtu vajadzīgs papildu finansējums, jo, vienkārši mehāniski slēdzot vai apvienojot augstskolas, pozitīvs rezultāts nebūtu gaidāms, domā nozarē strādājošie.

Reformas būs! – tā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēdē uzsvēra izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Tas pirmām kārtām attieksies uz pedagogu algām, taču tāpat izmaiņas notiks izglītības saturā un arī skolu tīklā – ne tikai vidusskolu, bet arī 7.–9. klašu grupā, nosakot arī tur skolēnu minimumu.

Latvijas Televīzija (LTV) pie jaunas vadības pilnā sastāvā varētu tikt vien maija beigās, jo pašreizējais konkurss uz valdes locekļa vietu finanšu jautājumos ir beidzies bez rezultātiem. Par otra valdes locekļa, kas atbildīgs par saturu, izvirzīšanu vēl lems nākamnedēļ. Taču iespējams, ka arī tam būs vajadzīgs atkārtots konkurss.

Nacionālā kino centra (NKC) izsludinātajā 2016. gada filmu konkursā tika iesniegti 44 projekti. Žūrija nolēmusi vairāk nekā divu miljonu eiro lielo kopbudžetu sadalīt 17 jaunu spēlfilmu, animācijas un dokumentālo filmu uzņemšanai, kā arī deviņu jau iesāktu projektu ražošanai vai pabeigšanai.

Zilupietis Ivans Sircovs savos 87 gados ir pilns enerģijas un zinātkāres. Vēl tagad bijušais ceļu inženieris braši min velosipēda pedāļus, bet prātu asina, vācot materiālus savām grāmatām. Viņa kontā jau ir četras, kas veltītas Zilupes novada vēsturei, un nu top nākamā. Par lielo ieguldījumu novada vēstures izpētē zinātkārais vīrs ieguvis Zilupes Gada cilvēka titulu.

Skolas formas ilgu laiku bija tabu Latvijā, bet pēdējā gadu desmitā arvien vairāk izglītības iestāžu izvēlas tās ieviest – ja ne pilnībā, tad atsevišķas detaļas, piemēram, vestes.

Jūra slēpj daudz gan apzinātu, gan neapzinātu nogrimušu kuģu un priekšmetu. Tāpat kā uz sauszemes šīm vērtībām lielu postu nodara tā saucamie melnie arheologi. Lai ierobežotu viņu darbību, šomēnes valdība pieņēma speciālus noteikumus. Zemūdens arheologs Voldemārs Rains gan šaubās, vai tie spēs apturēt vraku izlaupītājus.

Latgales puse nav iedomājama bez baznīcām. Tās ir kā velki un audi, kas veido Māras zemes neatkārtojamo musturu. Arī Zilupes pilsēta nav izņēmums. Te savulaik katrai konfesijai bija savs dievnams. Pasaules karus un padomju varu pārcieta vien pareizticīgo un katoļu baznīca. Seno koka dievnamu vietā šobrīd slejas jaunas mūra ēkas, bet gadsimtu auru ir saglabājusi Savelenku kapliča.

Pašvaldības par skolēnu piesaisti savai izglītības iestādei cīnās dažādos veidos. Viens no tiem ir stipendiju jeb pabalstu izmaksāšana sekmīgākajiem 10. līdz 12. klašu (dažviet arī 9. klases) audzēkņiem. Ikmēneša summas lielākoties svārstās no 15 līdz 40 eiro, bet ir vietas, kur nauda, kas lielākoties nāk no pašvaldības kabatas (ir arī privāti fondi), tiek izmaksāta reizi pusgadā – ne tikai teicamniekiem, bet arī olimpiāžu uzvarētājiem.